Ar veterinārās klīnikas – zooveikala “Tedijs” veterinārārsti Janu Kļaviņu runājam par suņiem un karstumu. Uz to sarunā, kas lasāma otrdienas laikrakstā, norādīja arī Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis, tagad nedaudz plašāk.
J.Kļaviņa uzsver, ka karstums dzīvniekiem var būt pat nāvējošs, saimniekiem karstā laikā jābūt ļoti uzmanīgiem. Šogad viņa savā praksē jau saskārusies ar gadījumu, kad uz klīniku atvests pārkarsis dzīvnieks, ko neizdevies izglābt, lai arī darīts viss iespējamais.
Pārkaršanas simptomi
Veterinārārste skaidro, ka suņi pārkarst daudz ātrāk nekā kaķi, jo pēdējie ir izteiktāki siltuma mīļi, taču īpaši karstā laikā vērts pasekot arī kaķiem. Arī tie pārkarsētās telpās var dabūt karstuma dūrienu. Var būt situācija, ka kaķis aizmieg uz palodzes tiešos saules staros un piedzīvo pārkaršanu.
J. Kļaviņa norāda, ka suņu karstuma izturība atkarīga no šķirnes, daudz jutīgākas tās, kam īsi un plakani purniņi, piemēram, franču buldogi, angļu buldogi, pekinieši: “Viņiem šaurākas nāsis, var ieelpot mazāk gaisa, tas nepaspēj atdzist, un dzīvnieks ātrāk pārkarst. Pārkaršanas risks lielāks dzīvniekiem ar lieko svaru, kā arī dzīvniekiem ar melnu apmatojumu. Maldīgs ir uzskats, ka suņi, kam biezāks apmatojums, vairāk pārkarst, jo patiesībā biezais kažoks viņus pasargā. Ne vienmēr suņa noskūšana paglābs no pārkaršanas, var būt pat otrādi.”
Sunim normāla ķermeņa temperatūra ir 38 – 39 grādi, ja tā palielinās līdz 41 grādam, jārunā par pārkaršanu. Kādi ir pārkaršana simptomi?
“Par pārkaršanu varam runāt, ja suns ātri, pat agresīvi elpo, acis ir stiklainas, novērojama pārmērīga siekalošanās, parādās koordinācijas traucējumi, sākas drudzis, pat krampji, ir nespēks. Mēles krāsa ir no intensīvi sarkanas līdz lillā. Nesniedzot palīdzību, var sākties orgānu mazspēja, smadzeņu tūska, plaušu tūska, un dzīvnieks pat aiziet bojā,” skadro J. Kļaviņa.
Glābšanas komplekts
Karstais laiks liek īpaši padomāt par dzīvnieku labsajūtu. Ejot garākās pastaigās, vēlams līdzi vienmēr ņemt ūdeni, ko dzīvniekam dot padzerties. Ja iespējams, vajag ļaut atvēsināties kādā ūdenstilpē. Ja pārkaršanas pazīmes tiek novērotas, esot mājās, pie suņa ķermeņa var likt aukstuma elementus, piemēram, aukstā ūdenī izmērcētus dvieļus. Likt ledainā ūdenī dzīvnieku nevajadzētu, tas būs papildu šoks.
“Zooveikalos, veterinārajās klīnikās ir nopērkami aukstuma paklājiņi, ko ieliek ledusskapī, izsaldē un tad dod dzīvniekiem, kur glābties no karstuma. Ir arī atvēsinošās vestes, ko padzesē ledusskapī, ne saldētavā, un pirms došanās ārā karstā laikā var uzvilkt sunim,” skaidro J. Kļaviņa.
Karsts asfalts, bruģis, smiltis var traumēt dzīvnieka ķepas. Paši pēc sevis varam secināt, kā jūtamies, ejot basām kājām pa saulē uzkarsušu ielu vai pludmales smiltīm. Mēs uzvelkam apavus, bet dzīvniekam jāstaigā “basām kājām”, tāpēc, atgriežoties no pastaigām pa asfaltu, vērts apskatīties ķepiņas, vai nav apdegumi, čūlas, iesmērēt ar speciālajiem vaskiem.
Karstā laikā nevajadzētu ar suni doties garās pastaigās dienas vidū, labāk izvēlēties rīta stundas vai vēlus vakarus. Nevajadzētu arī doties kādā skrējienā kopā ar suni. Svarīgi saprast vēl kādu vienkāršu lietu. Ja sunim īsas kājas, pastaigā pa pilsētu, pa uzkarsušu asfaltu spēcīgs karstums nāk arī no apakšas, jo vēders ir gandrīz pie asfalta, var teikt, ka suns ir kā cepeškrāsnī.
Bīstamie mašīnu saloni
Karstā laikā bieži tiek atgādināts neatstāt suni automašīnu salonā, jo tas var kļūt par bīstamām lamatām.
“Varbūt saimniekam liekas, ka viņš ātri ieskries veikalā, bet tur ir rinda, vēl kāda aizkavēšanās, un paiet 10, 20, pat 30 minūtes, tikmēr mašīnas salons pamatīgi uzkarsis, un dzīvnieks jau nonācis agonijā. Neko nelīdzēs tas, ka auto logs tiek atstāts mazā spraudziņā, jo pa to ieplūst karsts gaiss. Tāpēc labāk sadalīt pienākumus, viens iet iepirkties, otrs tikmēr ar suni izkāpj, atrod ēnu, iedod dzīvniekam padzerties,” skaidro veterinārārste.
Ja mašīnā nav kondicionētāja, bet jābrauc lieli attālumi, vajadzētu ik pa laikam apstāties, izvest suni svaigā gaisā, iedot padzerties.
Vasarās bieži braucam uz jūru, J. Kļaviņa aicina rūpīgi izvērtēt, vai suni ņemt līdzi: “Īpaši, ja plānots pie jūras uzturēties daudzas stundas. Protams, dzīvnieks it kā var veldzēties jūrā, bet sakarsis suns var lakt jūras ūdeni, tas pārlieku sāļš un var atstāt ietekmi uz dzīvnieka nierēm. Vajag izvērtēt, vai varēs nodrošināt ēnu, labu, vēsu dzeramo ūdeni, vai dzīvniekam būs viegli, kad nāksies kāpt pamatīgi uzkarsušā automašīnā, vai izturēs ceļu līdz jūrai un atpakaļ.”
Ja suns tiek turēts pie ķēdes vai voljērā, jāraugās, vai ir ēna, kur paslēpties. Būda tam nederēs, tā ir vēl vairāk uzkarsusi, un suns ar savu klātbūtni gaisu uzkarsēs vēl vairāk. Jāraugās, lai dzīvniekam vienmēr pieejams vēss ūdens dzeršanai. Jāatceras, ka ūdens saulē uzkarst, tas jāmaina vairākas reizes dienā.
Komentāri