Rīga pamazām kļūst bagātāka krāsām, smaidiem un smiekliem. XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieki no Latvijas novadiem ierodas galvaspilsētā, lai rādītu un atgādinātu par latviskām vērtībām, priecētu ar kopābūšanu.
Dziesmu svētku dalībnieku vidū, protams, Amatas vīru koris “Cēsis”. Vīru kori pirms 150 gadiem aizsāka Dziesmu svētkus, vīru balsis arī šogad spēcīgi skanēs Mežaparkā.
Viesturs Setkovskis un Imants Balodis korī dzied no tā dibināšanas 1979.gadā. “Rudenī būs 44. kora sezona. Pirmajos svētkos bijām 65, nākamajos 87. Tad piedalījāmies koru karos, un diriģente Līga Priedīte 20 koristus izbrāķēja, jo Latvijas Universitātes aulā visiem nepietika vietas,” atmiņās kavējas V.Setkovskis un uzsver, ka vīru koris gan savulaik rajonā, gan novadā vienmēr bijis īpašs. Un vienmēr tieši vīru kori Dziesmu svētkos izpelnījušies vislielāko uzmanību un mīlestību.
Andrim Supem un Andim Kokaram šie būs pirmie Dziesmu svētki vīru koru saimē. Abi atzīst, ka draugi pierunājuši, lai nāk pie vīriem. “Kas gaida svētkos, nezinu, kolēģi arī nestāsta,” smaidot atklāj Andis, bet Andris uzsver, ka korī visi ir savējie un prieks būt kopā ne tikai mēģinājumos un koncertos. Jānim Upenam savukārt kopā ar vīru kori šie būs trešie svētki, pirms tam vienreiz bijis kā dejotājs, vienreiz ar jaukto kori.
Visi kora “Cēsis” dziedātāji atklāj, ka viņiem mīļākā ir Valtera Kaminska “Mūžu mūžos būs dziesma”. “Tā ir klasika, lai kurš diriģējis, šī dziesma jādzied sevišķā noskaņojumā,” pārliecināts V.Setkovskis, bet Andis un Andris atzīst, kad dziedās 23 vīru kori, tai noteikti būs tas īpašais skanējums, kur parādīsies vīru raksturs.
“Kurš gan negaida svētkus? Kopā ar cēsniekiem, līgatniešiem un priekuliešiem brauksim ar vilcienu uz Rīgu dziedādami un ar dziesmām iesim gājienā,” uzsver A.Kokars.
Svētdien visas dienas garumā Brīvības ielā būs “Novadu dižošanās” – svētku gājiens. Pirmoreiz Latvijas jaunizveidoto novadu Dziesmu svētku dalībnieki sevi parādīs kopā, atgādinot par sev būtiskām kultūrzīmēm.
“Cēsu novada kultūrzīme ir sarkanbaltsarkanais karogs. Vizuāli karogs vīsies pāri visam mūsu novada gājienam – gan viļņosies, gan plūdīs kā upe. Cēsis saviļņos, uzjundīs emocijas. Gājiena būtība taču ir emocionāla prieka izpausme,” stāsta novada Dziesmu svētku gājiena koncepcijas autore Inga Cipe un piebilst, ka katra novada gājiena koncepciju apstiprinājuši svētku rīkotāji.
Gājienu koncepcijas ir apstiprinātas, ir stingri noteikumi par līnijām, atstarpēm starp dalībniekiem. Novada svētku dalībnieki gājienā ies pa apvienību pārvaldēm, bet ne alfabēta kārtībā. “Esam liels novads, saule Jaunpiebalgā aust par trim minūtēm agrāk nekā Līgatnē. Tāpēc pirmie ies jaunpiebaldzēni, tad Vecpiebalgas apvienības, Amatas, Cēsu, Priekuļu, Pārgaujas apvienību kolektīvi, bet novada gājienu noslēgs līgatnieši,” izstāsta I.Cipe. Līdzās pagastu karogiem tiks nesti arī sarkanbaltsarkanie karogi.
Gājienā rotāsies dalībnieku nestie ziedu pušķi, ar kuriem sveiks ikvienu ielas malā. Katras apvienības kolektīviem izraudzīti citas krāsas ziedi, piemēram, vecpiebaldzēniem būs balti, priekuliešiem – oranži dzelteni, cēsniekiem – sarkani.
Pēc tam gājienā nestie ziedi un zaļumi nonāks Zooloģiskajā dārzā, tāpēc pušķos būs arī ozolzari, bērzi un citi zaļumi.
Kopā ar tiem, kas piedalīsies svētku koncertos, uzaicināti arī cilvēki, kuri iesaistījušies un atbalstījuši Dziesmu svētku tradīciju pagastos – gan amatiermākslas kolektīvu dalībnieki, gan pagastu vadītāji. Kopā ar saviem kolektīviem būs apvienību pārvalžu vadītāji. “Cēsu novads viļņosies un saviļņos,” uzsver I.Cipe. Tam, lai Cēsu novads viļņojas, lai prieks pašiem gājiena dalībniekiem un skatītājiem, deju kolektīvu vadītājs Uldis Blīgzna sagatavojis soļu kombinācijas, ko varētu izpildīt gājiena laikā.
“Dziesmu svētku rīkotāji aicināja ieteikt ģimenes, kuras varētu pārstāvēt novadu, atrodoties uz īpašas platformas, sauktu sveicienus savējiem. Saziņā ar apvienību pārvaldēm un kultūras darbiniekiem izraudzījāmies trīs. Bija noteikums, ka viņiem jābūt ar stiprām balsīm, spējai reaģēt dažādās situācijās. Pieteikumus izvērtēja svētku rīkotāji un no trim ģimenēm izraudzījās cēsniekus, Cēsu teātra aktierus Ivetu un Jāni Gabrānus,” pastāsta svētku koordinatore Cēsu novadā Zane Neimane un uzsver, ka Ivetai un Jānim uzticēts īpašs uzdevums.
Cēsu novadu gājienā pārstāvēs 51 kolektīva 1200 dalībnieki, kā arī domes vadība, pašvaldības un kultūras darbinieki, cienījami Dziesmu svētku tradīcijas saglabātāji novadā. Pavisam Dziesmu svētku gājienā dosies 40 560 dalībnieki.
Vairāki kolektīvi svētdien jau būs Rīgā, jo sākušies mēģinājumi. Ap 250 Cēsu, Priekuļu, Amatas un Līgatnes koristi un dejotāji, saposušies tautastērpos, uz Rīgu brauks ar vilcienu. Tas no Cēsu stacijas aties svētdien plkst. 6.26. Ikviens gaidīts pavadīt ceļā Dziesmu svētku vilcienu.
Komentāri