Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Vakar bija Ukraina, šodien – Latvija

Anna Kola
23:00
05.07.2023
3
David2 1

Kas būs rīt, to es nezinu! – ukrainis no Doņetskas Davids Jarmošiks jau gadu ir cēsnieks.

Davids Jarmošiks līdz kara sākumam dzīvoja Ukrainas austrumos, Doņetskas apgabalā, nelielā pilsētiņā ar nosaukumu Ukrainska. Tā ir Ukrainas teritorija, karadarbība tur norisinās jau deviņus gadus. Davids atzīst, ka nebija plānojis doties uz Latviju, tomēr dzīve plānus pamainīja. “2021.gada augustā pirms lielā kara sākšanās es studēju universitātē, plānoju kļūt par kalnrūpniecības inženieri. Praktisko mācību laikā guvu smagu traumu –man uzkrita trīs tonnas smaga metāla konstrukcija un salauza kāju. Kāju virs ceļgala amputēja. Ukrainā pagāja ļoti ilgs laiks, lai varētu nokārtot visus vajadzīgos dokumentus gan invaliditātes statusa iegūšanai, gan protēzes izgatavošanai. 2022.gada 21.februārī devos uz Harkovu, lai sāktos protēzes izgatavošana. Tomēr to visu nācās atlikt – trīs dienas vēlāk sākās lielais karš,” stāstu sāk Davids, kurš nu jau kļuvis par cēsnieku.

Jautāts, kāpēc nolēma doties uz Latviju, Dāvids teic, ka tas bijis liktenīgas sakritības rezultātā. Apmēram divas nedēļas pēc kara sākšanās viņš uzzinājis, ka Latvijā izgatavo protēzes, ar viņu sazinājās Keitija Ledervuda, amerikāniete, kura Cēsīs gatavo protežes. “Atzīšos, nekad nebiju dzirdējis par Latviju, vēl jo vairāk- plānojis šurp doties. Taču man bija steidzami vajadzīga protēze, tāpēc braucu,” atklāts ir Davids.

Protēze Cēsīs izgatavota ļoti īsā laikā, nedēļu pēc tās saņemšanas Davids jau sācis mācīties staigāt. “Pēc trim Latvijā pavadītām nedēļām biju plānojis atgriezties Ukrainā, tomēr, zinot, ka Ukrainas austrumi bija smagi cietuši karadarbībā, atgriezties nebija droši. Apmēram pēc mēneša, kad Keitijai pastāstīju par savu tehnisko un inženiera izglītību, viņa piekrita pieņemt manu piedāvājumu palīdzēt darbā ar protēžu izgatavošanu.”

Runājot par karu, Davids kļūst pavisam nopietns. “Diemžēl karadarbība Ukrainā aizvien ir ļoti aktīvā stadijā. Šī gada laikā esmu bijis Ukrainā trīs reizes, mēnesi pavadīju mājās Ukrainskā. No turienes frontes līnija ir 20 kilometri. Nemitīgi dzirdami sprādzieni, eksploziju trokšņi. 8.jūnijā piedzīvoju smagu triecienu- kaimiņos raķešu šāviņš nogalināja 60 gadus veco mājas saimnieku, viņa 40 gadus veco dēlu un mazdēliņu, kam bija vien četri gadiņi. Tā ir kara realitāte. Gan militārais personāls, gan civilie iedzīvotāji katru dienu mirst.”

Davids piebilst, ka ir priecīgs būt Latvijā. “Latvija ir ļoti skaista. Daba šeit ir stipri līdzīga rietumu Ukrainai, tur arī ir daudz mežu, upju un ezeru, ļoti daudz skaistu vietu. Cilvēki šeit, Latvijā, ir ļoti atvērti, izpalīdzīgi. Nav arī valodas barjeras, ļoti daudzi šeit saprot un labi pārzina krievu valodu, sevišķi laba komunikācija rodas tad, kad cilvēki saprot, ka esmu no Ukrainas un ierauga manu kājas protēzi. Viņi laipni piedāvājas palīdzēt. Kad pirmoreiz ierados Cēsīs, kādu laiku mitinājos pie mācītāja, kur pavadīju teju divus mēnešus,” dalās Davids.

Viņš teic, ka kara sākšanās Ukrainā pierādījusi no jauna, ka nekas dzīvē nav mūžīgs, viss var mainīties acu mirklī. “Nav jēgas kalt milzīgus plānus nākotnei, iekrāt sapņus, ko piepildīt. Jādzīvo šodienai, jāizbauda dzīve tāda, kāda tā ir tagad – neko neatliekot uz citu dienu, jo tādas var arī nebūt. Tieši tāpēc uz Latviju atceļoju uz diviem kruķiem un ar vienu mugursomu – visas manas mantas, viss, kas man piederēja, palika Ukrainā. Tomēr šeit Dievs palīdzēja visu atjaunot, uzbūvēt citu dzīvi, kura sākās jau pēc trim mēnešiem Cēsīs. Ar jaunu kāju, ar jaunu darbu, man tagad pat ir savs dzīvoklis un automašīna. Viss dzīvē var sabrukt vienā acumirklī, bet, ja cilvēks nepadodas un tic Dieva labvēlībai, viss dzīvē tiek atjaunots. Pirmajā brīdī, protams, izmisums ir liels, karš posta arvien, tomēr tāpat aizvien atrodas kaut kas, par ko būt pateicīgam un ir dzīvošanas vērts.” Kad jautāju Davidam par viņa nākotnes plāniem, viņš pasmaida, jo atkārto, ka ir svarīgi nekaldināt grandiozus nākotnes plānus. “Kad man kāds to prasa, es vienmēr atbildu – vakar bija Ukraina, šodien- Latvija, un es nezinu, ko atnesīs rītdiena, bet ticu, ka viss būs labi!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
32

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
59

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
39

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi