“Tas ir nenovērtējams darbs, kas paveikts,” saka brāļu Kaudzīšu muzeja “Kalna Kaibēni” vadītājs Aivars Ošiņš un ar gandarījumu pastāsta, ko padarījuši biedrības “Cēsu mantojums” rīkotās koka ēkas restaurācijas meistardarbnīcas dalībnieki. Ir atjaunoti visi ēkas pirmā stāva logi, otrajā palikuši vien pāris mazi lodziņi.
Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule pastāsta, ka ar biedrības vadītāju, restauratoru Jāni Tolpežņikovu jau pirms vairākiem gadiem bijusi iecere īstenot kādu projektu, toreiz tas neizdevās. “Pavasarī Jānim radās ideja, ka meistarklase varētu notikt “Kalna Kaibēnos” un ko varētu izdarīt. Un izrādās, var paveikt ļoti daudz. Domājām atbrauks, atjaunos vismaz vienu logu,” stāsta L.Grudule.
J. Tolpežņikovs uzsver, ka biedrības uzdevums ir arī rīkot meistarklases, kur interesanti var apgūt prasmes un zināšanas par iespējamiem tehniskiem risinājumiem, kā uzturēt vēsturiskas ēkas, atjaunot, restaurēt un konservēt. “Pērn meistarklase bija Līgatnē, un saprotama bija izvēle šovasar būt Vecpiebalgā, strādājot kultūrvēsturē nozīmīgā ēkā. Saprotam, ka muzejam nav tik daudz līdzekļu, lai logus uzturētu, kā vajadzētu, restaurētu,” saka J.Tolpežņikovs un atgādina, ka meistarklases nav tikai mācības, bet arī tiek paveikts praktisks darbs, interesenti mācās darot.
A.Ošiņš pastāsta, ka tas bijis iespaidīgs skats, kad pie katra loga kāds strādājis, nesteidzīgi centimetru pa centimetriem attīrījis veco krāsu. Pēdējās desmitgadēs logu uzturēšanā nekas nebija darīts. Tiesa, viens logs, kas jau bija sapuvis, savulaik restaurēts. Meistarklases dalībnieki gan atsvaidzināja logu rāmju krāsojumu, stiklojumu, nomainīja saplīsušos stiklus, attīrīja no rūsas metāla detaļas.
Muzejnieki savukārt gādāja, lai ikviens vairāk uzzinātu par Vecpiebalgas kultūrvēsturi un arī brāļiem Kaudzītēm, un vakaros pēc darba sarīkoja ekskursijas uz “Saulrietiem” un “Vēveriem”.
“Sadarbībā visi esam ieguvēji,” vērtē J.Tolpežņikovs un pastāsta, ka par meistarklasi “Kalna Kaibēnos” bijusi ļoti liela interese. Dažās dienās saņemts vairāk pieteikumu, nekā varēja uzņemt. Priekšroka bija tiem, kuri dzīvo vai kam ir īpašums Cēsu novadā, tad tuvākie kaimiņi.
“Daudzi ir iegādājušies vai mantojuši vecas ēkas un grib atjaunot, saglabājot veco. Arī paši vēlas iemācīties, kā to izdarīt, bet mācoties var paveikt kādu labu darbu,” teic J.Tolpežņikovs.
Jau zināms, ka augustā būs nākamā biedrības rīkotā meistardarbnīca. Tā notiks Cēsīs, kur varēs apgūt dekoratīvā apmetuma restaurāciju.
Komentāri