Zosēnos pie Skrāģu kroga mākslinieciski bagātīgi ar sarunām, dzeju, koncertiem, ekskursijām, izstādēm aizvadīta tradicionālā iedvesmojošā un bagātinošā Diena mākslai.
Parasti pasākums notiek vasaras nogalē, šogad jau jūlijā par godu operas “Baņuta” autoriem libretistam Artūram Krūmiņam un komponistam Alfrēdam Kalniņam, kuru jubilejas ir vasarā. Jāatgādina, ka Skrāģu kroga apkaime ir A.Krūmiņa dzimtā vieta.
Programmu veidoja Zosēnu Kultūras un sabiedriskā centra vadītāja Dzidra Prūse un zosēnietis, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, kurš arī ir no zosēnieša A.Krūmiņa dzimtas.
Dzidra Prūse uzsver, ka programma ik gadu veidota, lai tā neatkārtotos, māksla ir plaši tverama, un vienmēr būs, ko piedāvāt. Šoreiz svētki saistīti ne tikai ar “Baņutas” autoriem, bet arī aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem, tāpēc īpaša bija Jaunpiebalgas jauktā kora uzstāšanās, kas koncertprogrammā bija iekļāvis gan Dziesmu svētku repertuāru, gan arī sveicienu Jaunpiebalgas baznīcai jubilejā. Saviļņojoša bija arī jaunā talanta, sešgadīgā Georga Rukmaņa-Poča uzstāšanās kopā ar kori. Vakara daļā viņu aicināja uzstāties arī koncerta “Viens mirklis mūzikā” mūziķi Daumants Kalniņš un Kaspars Zemītis.
Guntis Gailītis pastāstīja, ka diena iesākās uz Dziesmu svētku viļņa ar kora uzstāšanos. Viņš arī atgādināja, ka 30. gadu sākumā VII Dziesmu svētku noslēgumā Jāzeps Vītols apsveica Artūru Krūmiņu, pasniedzot pateicību. Tā joprojām redzama arī Baņutas muzejā Skrāģu krogā. “Ilgi nevarējām saprast, tieši kādēļ Artūram Krūmiņam to pasniedza, bet ar laiku noskaidrojām, ka viņš šajos svētkos bija tehniskais direktors, par to ar pateikts paldies,” tā G.Gailītis.
“Vienmēr pasākumā ievijam operas pieskārienu, ko šoreiz sniedza Inese Galante, daloties savā plašajā pieredzē. Viņa ir viena no pirmajām operas solistēm, kas no Latvijas devās koncertēt uz Rietumeiropu, izpelnoties klausītāju neviltotu apbrīnu. Bet, tā kā “Baņutā” ir arī folkloras pieskāriens, tad šajā reizē svētkos priecēja Rīgas danču muzikanti, kas prezentēja arī Latvijas Dižkokli. Danču klubs iesaistīja arī publiku,” sacīja G.Gailītis. Viņš arī pasākumā dalījās ar fragmentiem no Ilzes Būmanes topošās grāmatas “Piebaldzēns ar pasaules apvārsni”. Savukārt Margita Poriete stāstīja pieredzi par izstādes “Latvijas putni” tapšanu Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Mākslas dienās no dabas materiāliem veidotie 19 putni bija izvietoti svētku teritorijā, lieliski iederoties ainavā.
Brīvdabā bija vērojama Pjetro Maskaņji operas “Klerfontēnas vīna dārzs” 2008. gada videoversija, Mākslas akadēmijas operklases “Figaro” iestudējums. Vakarā aktrise Anita Grūbe dalījās savā mīlestībā pret teātri, Latviju, tās skaisto dabu, vēsturi.
Skrāģu krogā aug arī Latvijas vīnogaudzētāju biedrības prezidenta Ričarda Ivanova dāvātās vīnogas. Pie vīnogu sienas aizritēja sarunas “Vīns – kā māksla”. Svētku viesi varēja iepazīt arī apkārtni, Zosēnu plenēra dalībnieku gleznas, aplūkot Latvijas fotomeistara Jura Kalniņa fotogrāfijas, kurās redzama Latvija no putna lidojuma, vienā no tām arī Dziesmu svētku estrāde.
Guntis Gailītis vērtē, ka publika bija daudzveidīga, arī ciemiņi no ārzemēm. Dzidra Prūse secina: “Programma bija tik plaša un piesātināta, ka daļa klausītāju izvēlējās baudīt konkrētu pasākuma notikumu: kāds klausīties sarunu ar opermākslas dīvu Inesi Galanti, cits vēlējās noskatīties filmu par “Baņutu”, bet daudzus uzrunāja vakara koncerts. Daļai apmeklētāju pasākums ir iemesls pirmo reizi viesoties Skrāģu krogā, iepazīt to. Šogad bija pēdējos gados lielākais apmeklētāju skaits Dienas mākslai.”
Pasākumu rīkoja Jaunpiebalgas apvienības pārvalde, Zosēnu Kultūras un sabiedriskais centrs un Baņutas fonds.
Komentāri