Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

ASV vēstnieks par Cēsīm, Latviju un vērtībām

Andra Gaņģe
23:00
08.08.2023
15
Vestnieks 1

Kopš februāra Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā ir Kristofers Tods Robinsons. Viņa pieredze diplomātiskajā dienestā saistīta ar Austrumeiropu, strādājis arī Irākā, Nikaragvā, Kanādā, ASV misijā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) Vīnē.

K.T.Robinsons atzīst, ka Latvijas un ASV sadarbības saites ir dziļas un turpina stiprināties ne tikai valstiskā līmenī, bet arī iedzīvotāju starpā, un, stāstot par iespaidiem Cēsīs, ir sajūsmā par redzēto un saka, ka te vēlas viesoties atkal un atkal.

– Strādājot Latvijā piecus mēnešus, jums krājušies iespaidi. Vai tas ir tas, ko gaidījāt, vai kas pārsteidzošs, ko pavisam neiedomājāties?

– Ir daudz brīnišķīgāk, nekā biju domājis. Daļēji to saku kā joku: kad sāku darbu, Latvija uzvarēja hokejā, tad bija Dzies­musvētki. Un tas viss manos pirmajos piecos mēnešos Latvijā! Fantastisks stāsts. Ko tad darīšu visus pārējos gadus, ja latiņa ir tik augstu?!

Bet tagad nopietnāk. Latvija, protams, ir daudz kas vairāk, ir sabiedrotais NATO, labs sadarbības partneris, draugs. Pirmajos mēnešos esmu bijis reģionālajās vizītes, iepazinis daļu valsts, saticies ar gandrīz visiem ministriem, esmu ieraudzījis mūsu sadarbības dziļumu. Mēs, protams, sadarbojamies drošības jautājumos, bet viens no iemesliem, kāpēc esmu Cēsīs, gribam padziļināt ekonomiskās saites, arī sadarbību kultūras jautājumos, un Cēsis ir pilsēta ar dziļu kultūras ietekmi.

Pērn atzīmējām ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadi. Mūsu plāns ir domāt, kā būvējam nākamos simts gadus, lai abas nācijas būtu daudz bagātākas un drošākas. Un pēc sava darba pirmajiem mēnešiem Latvijā man jāsaka, ka esmu sajūsmā par iespējām, ko redzu.

– Sākot pildīt vēstnieka pienākumus Latvijā, jūs esat uzsvēris arī abu valstu sabiedrību saišu stiprināšanu. Vai var teikt, ka Latvijas un ASV iedzīvotājiem ir līdzīgas vērtības?
– Jā, noteikti. Ir daudz kopēja, tās ir apņemšanās ievērot demo­krātijas principus – vārda brīvību, cilvēktiesības -, aizsargāt tās institūcijas, ko daudzu gadu garumā esam uzbūvējuši. Vienmēr domājam par NATO kā par militāru organizāciju, bet NATO darbojas tāpēc, ka mums ir kopīgas vērtības. Jūnijā biju “Lampas” festivālā, man ļoti patika diskusija, kas bija tieši par nozīmīgākajām vērtībām, sākot no aizsardzības, cilvēktiesībām, tajā skaitā, piemēram, par jautājumu, kā izturamies pret veciem cilvēkiem.

Svarīgi par šīm vērtībām runāt un tās aizsargāt. Jo tas ir tieši tas, kam Krievija uzbrūk, to latvieši no savas vēstures zina labāk par daudziem citiem. Jūs skaidri zināt, kas šobrīd likts uz spēles Ukrainā, un savā ziņā tas ir pat lielāks par Ukrainu, jo tas ir uzbrukums visam, kam mēs ticam, tāpēc ir svarīgi uzturēt savstarpējās attiecības, attiecības no cilvēka uz cilvēku. Krievija grib sašķelt sabiedrības iekšienē un grib atdalīt vienu no otras. Tāpēc prieks par visām kultūras programmām, kas ar mūsu vēstniecības līdzdalību notikušas Cēsīs, Cēsu novada iedzīvotāji piedalījušies apmaiņas programmās. Un, piemēram, svarīgi tas, ko jūs (“Druvas” redakcija- aut.) darāt katru dienu – nodrošināt brīvas informācijas pieejamību, aizsargājat to. Tas ir mūsu sabiedrības pamats, pamatvērtības. Un tāpēc ar prieku skatos nākotnē, ka mēs varēsim to turpināt.

– Nevaru jums nepajautāt par konsekvencēm, kas izriet no pēdējo mēnešu aktualitātēm Krievijas militārajā sektorā, ar privāto militāro grupējumu “Vagner”, kura vienības atrodas Baltkrievijā.
– Atkārtošu prezidenta (ASV) Baidena teikto, ka esam apņēmības pilni aizsargāt katru NATO teritorijas centimetru. Latvijā turpinās ASV militāro vienību rotācija. Nesen tikos ar ASV ģenerāli, kura padotības kareivji atrodas šeit, viņš bija sajūsmā par sadarbību ar Latvijas spēkiem, mēs turpinām viens no otra mācīties. Un tas, ka esam šeit, jau ir signāls Maskavai, ka nekāda agresija netiks paciesta.
Varu tikai uzteikt Latvijas valdību, kas jau tik daudz ieguldījusi valsts aizsardzībā. Drīzumā Latvija grasās iepirkt ASV aizsardzības sistēmas, tas vēl padziļinās spēcīgo sadarbību militārajā jomā – mācībās, aizsardzībā.

Runājot par vāgneriešu grupējumu, manuprāt, vēl par agru secināt, ko varam nolasīt no tā, ka kāda daļa atrodas Baltkrievijā. Bet ASV novirzījusi vēl papildu līdzekļus Latvijas robežu aizsardzībai, un sadarbību šajā virzienā turpināsim. Arī es esmu bijis un iepazinies ar situāciju uz Latvijas robežas. Esmu pārliecināts, ka sadarbība un lēmumi, ko kopā pieņemsim, ir pamats, lai Latvija būtu droša.

– Jūs kā diplomāts esat strādājis Krievijā, Baltkrievijā. Jūsu pārdomas – vai Krievija un Baltkrievijai no draudīga, bīstama kaimiņa kādreiz varētu kļūt par sadarbības partneri?
– Ļoti grūti iesaistīties hipotētiskos pieņēmumos. Tas, ko esam redzējuši attiecībā uz Krieviju –Krievija pārkāpusi pilnīgi visus dokumentos ierakstītos nosacījumus, līgumus, ko jebkad parakstījusi. Ko tā dara ar saviem cilvēkiem? Apspiež. Iznīcina vietējos uzņēmumus. Tā ir drošības dienestu mafijas valsts. Manuprāt, to nedara viens cilvēks. Un tas, visticamāk, ir izaicinājums, ar ko mums nāksies saskarties vēl vismaz vienu paaudzi. Tās ir briesmas un draudi, ko Latvija pati ļoti labi saprot. Tāpēc jāturpina sadarboties. Un esmu ļoti pārliecināts par šo sadarbību.

– Tradicionāli vēstnieki, sākot darbu Latvijā, izvēlas apmeklēt lielās pilsētas, jūs jau pastāstījāt, kāpēc esat izvēlējies Cēsis. Kādi ir iespaidi?
– Pilsēta ir ļoti skaista. Sarunā ar mēru pajokoju, ka gribētu te vēstniecību. Pilsēta ir brīnišķīga un iekļaujoša. Man bija liels prieks dzirdēt, cik atvērtām sirdīm iedzīvotāji uzņēmuši Ukrai­nas kara bēgļus. Pirmajā, briesmīgākajā laikā te bija ap 700, tagad 400 ukraiņu. Tas, kā viņus sagaidīja, daudz pasaka par pilsētu, novadu, tā kultūru, iedzīvotājiem.

Man jo liels prieks atbraukt te ciemos. Mani interesē vēsture. Tā loma, kas Cēsīm bijusi saistībā ar seno pili, ar Latvijas karoga vēsturi, tas viss kopā ir aizraujoši. Bet gribu uzsvērt, ka Cēsis redzu kā pilsētu ar nākotni, šurp pārcēlušies daudzi uzņēmumi, jums ir lielisks kultūras centrs. Tas parāda visas tās iespējas, kas Latvijā ir kādā vietā.

Atgriezīšos Cēsīs jau pilsētas svētkos (saruna notika 23.jūlijā -aut.), drīz viesos atbrauks mamma un māsa, arī viņas atvedīšu uz Cēsīm, jo te ir brīnišķīgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
4

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
144

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
410
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi