Kad Āraišu vējdzirnavās ir Maizes diena, tūkstoši no visas Latvijas mēro ceļu, lai pabūtu gan šajā vietā, gan svētkos.
Āraišu vējdzirnavu saimniece Vineta Cipe pastāsta, ka, tie, kuri brauc, atzinuši, ka patīk būt skaistā vietā, kur uz visām pusēm paveras neatkārtojama ainava, ka piesaista pasākuma vieta – lauku sēta, brīvā gaisotne, kā arī te tiek piedāvāta interesanta programma. Ģimenes pavada daudzas stundas, labprāt dodas pastaigā pa “Kukulīša taku”, uzzina, kāds ir grauda ceļš līdz maizei. Īpaši tiek gaidītas zirgu dejas, kuras Maizes svētkos jau vairākas vasaras sagādā zirgu sēta “Klajumi”.
Cik atšķirīga ir dažādu cepēju rudzu maize, katrs varēja pārliecināties pats. 25 maiznieki piedāvāja pēc savām receptēm cepto rupjmaizi. Savukārt kūku konkursā varēja vērtēt 16 meistaru gardumus. Neizskaidrojama bija apmeklētāju interese par pankūkām, kuras cepa slietenī uz malkas plīts. “Cilvēki gatavi stundu stāvēt rindā, lai redzētu, kā uz plīts lielā pannā cep pankūkas, un varētu tās pagaršot. Pilsētniekiem tas ir kas interesants,” pastāstīja pankūku cepējs, āraišnieks Armands Zalaks.
V.Cipe uzsver, ka gadu gaitā izveidojusies saliedēta Maizes dienas rīkotāju komanda. Šovasar Maizes diena Āraišos notika 20. vasaru. Tās ideja pieder etnogrāfei Indrai Čeksterei, viņa arī pētījusi rupjmaizes cepšanas tradīcijas Latvijā. Indra aizvien ir pasākuma vilcējspēks. “17 gadus esmu starp rīkotājiem. Ir svarīgi tradīciju turpināt un ikreiz piedāvāt ko jaunu. Ja pirmajos svētkos bija daži desmiti dalībnieku un apmeklētāju, nevar salīdzināt, kā ir tagad. Tirdziņā vien bija 130 tirgotāji. Tāpat pērn pieteicās sidra ražotāji, viņi Āraišos jūtas piederīgi, jo gatavo latvisku produktu no Latvijā audzētiem augļiem un ogām,” stāsta V.Cipe un uzsver, ka katru gadu tiek izmantotas iespējas piesaistīt finansējumu no kāda projektu konkursa. Ir skaidrs, ja Maizes diena būs maksas pasākums, apmeklētāju būs krietni mazāk. Tajā pašā laikā izmaksas kaut ko sarīkot ik gadu palielinās. Ir Gaujas Nacionālā parka atbalsts, kas ir Āraišu vējdzirnavu īpašnieks.
“Katra Maizes diena ir trīs mēnešu organizatoriskais darbs, kas tiek darīts līdztekus ikdienā darāmajam. Ir gandarījums, kad dzirnavu pagalms, pļavas ir cilvēku pilnas, skan mūzika, ļaudis tiekas, atpūšas,” atzīst V.Cipe un pastāsta, ka apmeklētāju vidū bijuši interesenti no Japānas, Vācijas, Amerikas, Norvēģijas, arī ukraiņi kuplā skaitā. Prieks, ka savas kūkas konkursam bija izcepušas arī tautietes, kuras atbraukušas ciemos no Norvēģijas, Skotijas.
Āraišu dzirnavu saimniece pastāsta, ka šovasar, tāpat kā citos tūrisma objektos apkārtnē, ekskursantu ir mazāk nekā pērn. Pirms Dziesmu svētkiem gan pabijuši daudzi ārzemnieki. Šovasar pēc Vinetas vedeklas Martas Ritovas ierosinājuma tiek rīkoti muzikāli maģiskie saulrieti. “Paši sēdējām un baudījām Āraišu vakaru, tad arī radās doma par koncertu. Saulgriežu maģiskajā saulrietā dziedāja Marta, muzicēja draugi, jūlijā saulrietu koncertā priecēja mūziķis Kriss Noā (Chris Noah). Ja ir interesenti, prieks rīkot,” saka V.Cipe un piebilst, ka koncertiem izraudzīti darbdienu vakari, ne brīvdienas, kad visapkārt ir ļoti plašs pasākumu piedāvājums.
Āraišu vējdzirnavas ir iecienīts tūrisma objekts, bet Āraišu vasara nu vairs nav iedomājama bez tradicionālās Maizes dienas.
Komentāri