Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Rakstnieks izaug jaunībā

Sarmīte Feldmane
23:00
10.08.2023
13
Par Skalbi 1

Kārļa Skalbes muzejā “Saulrietos”, lai runātu par Kārli Skalbi, bija sanācis kupls interesentu pulks. Literāri muzikālajam vakaram bija dots nosaukums “Skalbes, Austriņa un Kuzmina sadraudzības vakars”.

Tā bija informācijas, dom­apmaiņas piesātināta rakstnieka Svena Kuzmina šovasar iznāku­šās    grāmatas “Skaistums un nemiers” atvēršana. Tajā par K. Skal­bi jaunībā. Kāds viņš bija, kāds laiks, kurā tika ierauts, kāda radošā sabiedrība, kā ideālus samērot ar ikdienu – atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklēja gan pats rakstnieks, gan domubiedri rakstnieki Ilze Jansone, Andris Akmeņtiņš un dzejnieks Toms Treibergs. Bet Piebalgā nevar nerunāt par Antonu Austriņu, K.Skalbes draugu, kuru A.Ak­men­tiņš savukārt    iepazinis, rakstot “Meklējot Ezeriņu”, grāmatu par rakstnieku Jāni Ezeriņu.

S.Kuzmins uzsvēra, ka tiks runāts par K.Skalbi, nepieminot ne “Kaķīša dzirnavas”, ne “Mazās piezīmes”, jo tie vēl nav uzrakstīti. Rakstnieks atzina, ka nav bijis viegli aizmirst, kas K.Skalbe ir nākamajos gadu desmitos.

Grāmatā ir par K.Skalbi, kad viņš 16 gadu vecumā uzsāk savas kolportiera gaitas, tad    1905. gada revolūcija    un tās atskaņas.    Desmitgade ap 1905. gadu  ir laiks, par kuru vēl tagad daudz nezināma. Kārlis metas dzīves mutulī, raksta pantus, tiekas ar draugiem, piekrīt kreisajām idejām.  Tie ir aptuveni desmit ārkārtīgi piesātināti, trauksmaini un droši vien arī ļoti nozīmīgi gadi, kas veido    rakstnieku.    K.Skalbe bija    aizrāvies ar revolucionārajām idejām, jo latvieši ir diezgan kreisi noskaņoti, pats arī iesaistās proklamāciju un brošūru izplatīšanā, pagrīdnieku kustībā, tiek arī vajāts. “Skaistums un nemiers”     bija preses izdevums, kurā Skalbe darbojās 20. gadsimta sākumā, un ir S.Kuzmina romāna nosaukums.

“Kas veidoja rakstnieku, dzejnieku K.Skalbi?  Kaut kas viņā mazliet snauda, viņš bija jauns, kvēlu sirdi, bet pamatīgums, kas ņemts no Piebalgas, gruzdēja. Nedomāju, ka pēkšņi kas notika, vienkārši dzīve mainījās un viņš līdzi,” viedokli pauda Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule, bet I.Jansone atzina, ka K Skalbi vērtē kā    steidzīgu domātāju, kura raksturīga īpašība ir izspēlēt lasītājam kādu jautājumu, bet nedot atbildi, mudināt to meklēt pašam.

S.Kuzmins atgādināja, ka ģimene, bērni mainīja dzīvi, dzejnieks nonāca cietumā un mēģināja izkārtot vietu Cēsīs, kur labāki apstākļi, nevis Rīgas centrālcietumā, bet vēstulē    – nu un tad, ka uz brīdi uzlabošu savus apstākļus. Rakstnieks to raksturo kā  atteikšanos, atbrīvošanos no cerībām, no dvēseles rosmes.

Sadraudzības vakarā I.Jansone, T.Treibergs un S.Kuzmins lasīja K.Skalbes laikabiedru rakstīto, vēstījumus un vērtējumus par piebaldzēnu.    Tajos atklājās ne tikai jaunais literāts, viņa veidošanās, arī laikmets.    A.Akmen­tiņš vērtēja, ka K.Skalbe, rakstīdams avīžu ievadrakstus, mācēja pateikt domu esenci, – tauta, ar mums notiek tā. “Mūsdienās to neizlasīt, tādu ievadrakstu vairs vispār nav. Kārlim arī godīgi pateica, ka var jau būt, ka mūsu satraukuma laiku  kāds beigās izskaidros,” teica A.Akmentiņš.

Sarunas par K.Skalbi, S.Kuz­mina romānu bija kā ieskats latviešu literatūras vēsturē, laikā, kad bija jāuzdrošinās, jāļaujas straumei un jāprot tajā izdzīvot.

Vakara klausītāji izteica savas domas, arī interesējās, kāpēc K.Skalbes dzīvē šis laiks tik būtisks. S.Kuzmins skaidroja, ka rakstnieks pats jau savu tālāko dzīvi ir uzrakstījis, par viņa sievu Lizeti – rakstniece Inguna Bauere, bet par jaunību datu nav daudz.

“Man K.Skalbe asociējas ar mieru un fundamentu. Varbūt    tā mudina domāt viņa vārdi “Tēvzemei un brīvībai” Brīvības piemineklī. Personīgo dzīves notikumu maiņa, bēguļošana, arī, neskatoties uz sadzīvi, viņš spēja saglabāt interesi vienot, saliedēt latviešus un dot jaunus apvāršņus.    Viņš bija kā fundaments sadzīves viļņos,” sacīja T.Trei­bergs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
5

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
41
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
138
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi