“Kā tā var būt, ka rudenī uztaisa balli, priecājas par atjaunoto, skaisto ceļus bet pavasarī tas nav braucams. Tātad darītais jau pēc gada brūk kopā,” par ceļu Rauna – Drusti saka drustēnietis Jānis Mitris.
Pagājušonedēļ ceļa būvnieks “Limbažu ceļi” šai ceļā pabeidza bedrīšu remontu. Valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova vēsta: “Būvdarbu defektu dēļ radušās bedres ir salabotas, patlaban turpinās malu remonts. Līdz augusta vidum salaboto bedru vietas būvniekam ir jāpārklāj ar vēl vienu virsmas apstrādes kārtu. Defektu remonts notiek par būvnieka līdzekļiem.”
No pavasara līdz pat augustam drustēniešiem un tiem, kuri ikdienā pārvietojās pa šo ceļu, bija jābūt prasmīgiem manevrēt, lai neiebrauktu kādā bedrē, lai nebūtu jāgādā spēkratam jaunas riepas.
“Pa šo ceļu kopš pavasara nebraucu, izmantoju ceļu caur Dzērbeni, jo ir žēl mašīnas. Tagad gan caurumi ceļa segumā salaboti, bet vēl neesmu braucis. Nav jau garantijas, ka atkal nav kādas jaunas bedres. Uz grants ceļa vismaz ir drošība, ka nepalikšu bez riteņiem. Kad uzbūvēja cieto segumu, bijām priecīgi, tad sākās nepatikšanas,” saka drustēnietis Kristaps Strelkovs un pastāsta, ka paziņa vēl pirms divām nedēļām mašīnai pārsitis abas priekšējās riepas.
Smiltenietis Elmārs Smukulis pastāsta, ka šopavasar uzmanību piesaistījušas norādes zīmes par ātruma ierobežojumu uz ceļa, norādes, ka te notiek remonts, remontē, bet bijis jāizbrauc no Drustiem uz Raunu. Kad bijis pusceļā, nožēlojis, ka vispār braucis. “Nākamajās reizēs braucu pa grants ceļiem, tie tik sliktā stāvoklī nav bijuši,” teic E.Smukulis un piebilst, ka žēl to, kam ikdienā jābrauc pa šo ceļu, un atcerējās, ka pirms gadiem drustēnieši uz ceļa stādīja kartupeļus, šopavasar bedres jau bija, atlika tikai tupeņus iemest, lai aug.
“Putekļu nav, bet ir bedres. Jau pieradu, zināju, kur lielākās bedres, apbraucu, bet, ja pretī brauc kokvedējs, bedrei apkārt neizlavierēt. Un veidojās aizvien jaunas,” savs stāsts arī Sandrai Meijai.
Iedzīvotājiem neizpratni raisījis tas, ka šovasar ceļš remontēts tik ilgi un ne visas bedrītes pēc kārtas, bet vispirms it kā bīstamās, tad mazākās, pastāsta Drustu pagasta pārvaldes vadītāja Elīna Judina. “Tā tās mazākās arī kļuva par bīstamajām,” saka pārvaldes vadītāja.
Smiltenes novada domes deputāts, drustēnietis Jānis Āboliņš pastāsta, ka domē nepārtraukti tiek runāts par Drustu ceļu, tas ir uzmanības lokā. “Saziņa ar LVC ir nepārtraukti. Būvnieks strīdas ar pasūtītāju LVC, cik lielā apjomā jāveic garantijas remonts. Tā nedrīkst būt, ka viņi strīdas, kamēr mēs braucam pa nebraucamu ceļu. Tagad bedrītes ir salabotas, cerams, būvnieks un ceļa īpašnieks izstrīdējušies. Garantijas termiņš ir nākamā gada novembris. Līdz tam laikam jāpanāk, ka ceļš ir kārtībā. Vairs nav runa par bedrīšu labošanu, bet visu laukumu. Seguma malas drūp,” situāciju raksturo J.Āboliņš un uzsver, ir svarīgi, ka iedzīvotāji arī neklusē, zvana Latvijas Valsts ceļiem, atgādina, prasa, lai ceļš būtu kārtībā.
Šoferi “Druvai” atzina, ka arī citur Latvijā ceļi, kas atjaunoti ar divkārtu segumu, ir līdzīgā stāvoklī. Iespējams, vainīga tehnoloģija, rezultātā iztērēti miljoni eiro, bet jēga maza. Cita skaidrojuma šoferi neredz. “Saka, ka vainīgi kokvedēji, bet viņi te ir braukuši un brauks, ar to bija jārēķinās. Ja ceļš tikai vieglajām mašīnām, tad tā arī vajadzēja norādīt, bet kā tad izvedīs mežus. Te ir lauki, nav pilsēta,” atgādina J.Mitris.
Vismaz pagaidām uz Drustiem var aizbraukt, nelavierējot starp bedrēm. Drustēnieši cer, ka remonta darbi netiks novilcināti līdz vēlam rudenim, lai atkal varētu vainot darbam nepiemērotos laikapstākļus.
2021.gada septembrī Drustu ceļš pēc dubultās virsmas ieklāšanas bija kļuvis par galveno varoni LVC sociālo tīklu kontos. Iedzīvotāji neslēpa lielo prieku par sakārtoto ceļu. Darbus veica SIA “Limbažu ceļi” par līgumcenu 1 267 887 eiro no līdzekļiem, kas piešķirti saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.
Divkārtu jeb dubultā virsmas apstrāde nav tas pats, kas uzklāts asfalts. “To veic uz reģionālajiem un vietējiem grants seguma autoceļiem ar nelielu satiksmes intensitāti, lai novērstu putekļošanos, ūdens iekļūšanu ceļa konstrukcijā un nodrošinātu ērtākus braukšanas apstākļus. Papildu ieguvums ir mazākas ikdienas uzturēšanas izmaksas, jo autoceļš nav jāgreiderē un ilgāks ir ceļa kalpošanas laiks. Turklāt šāds ceļš ir labi izbraucams arī šķīdoņa laikā,” skaidrots LVC mājaslapā.
Komentāri