Cēsīs, “Gaujaslīčos”, aizvadīta ikgadējā Veselības veicināšanas diena, kas apliecināja, ka vienmēr ir iespējams kustēties vairāk un nekad nav par vēlu ieviest paradumus, kas nāk par labu veselībai un pašsajūtai.
Veselības veicināšanas dienas apmeklētāji labprāt izmantoja iespēju medicīnas kabinetā izmērīt asinsspiedienu, noteikt cukura un skābekļa līmeni asinīs, saņemt medmāsas konsultāciju. “Druvas” uzrunātās seniores atzina, ka lielākoties apstiprinājies jau zināmais, bet pāris kundzēm rezultāti sagādājuši pārsteigumus, kas likuši aizdomāties.
Visas dienas garumā bija izglītojošas nodarbības un meistarklases. Tā masieris un kustību speciālists Armands Kurciņš stāstīja, kā vislabāk iesākt dienu, un vadīja nodarbību “Dzīve kustībā”, praktiski parādot, ka arī gadījumos, ja veselības dēļ cilvēks nevar ilgstoši nostāvēt, ir gan pašmasāža, gan dažādi vingrojumi asinsspiediena noregulēšanai, prāta asumam un arī labākam miegam, ko iespējams veikt sēdus. Īpaša un saviļņojoša bija Ditas Kuģenieces vadītā nodarbība “Dejas meditācija”, izzinoša tikšanās bija ar fitoterapeitu, ārstu Artūru Tereško par zāļu tēju lielo nozīmi, tāpat atnākušie vairāk uzzināja par aromterapiju nodarbībā “Smaržu burvībā”, kā arī cienājās ar pavāres Ivetas Bušas veselīgo zupu. Jaunākajiem dalībniekiem bija iespēja piedalīties radošajās darbnīcās “Higiēnas nepieciešamība ikdienā” un “Mums būs ziepes”.
“Druvas” satiktās seniores cēsnieces Helēna, Gunta, Pārsla un Austra uz pasākumu bija atnākušas, dzirdot pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem gadiem. Viņas teic, ka arī ikdienā piedomā par izkustēšanos, ļaujoties kustību priekam deju kolektīvā, rušinoties mazdārziņā, vasarā peldoties vai braucot ar divriteni. Visvairāk dāmām prātā palika “Dejas meditācija”, kas aizkustinājusi līdz dvēseles dziļumiem, un ne viena vien no meditācijā atraisītajām emocijām raudājusi. Visas smaidīgi apstiprina, ka pēc pasākuma jūtas ļoti labi un ir priecīgas, ka ar uzzināto varēs padalīties arī ar citiem.
Pavisam agri, jau pirms astoņiem rītā, uz pasākumu no Priekuļiem brauca seniores, ko bija uzrunājusi multiplās sklerozes biedrības “MSs Cēsis” vadītāja Ingrīda Zakabluka, tādēļ agrā pēcpusdienā, vēl pirms pēdējās nodarbības, viņas devās mājās. I.Zakabluka pasākumā piedalījās otro gadu, aicinājusi līdzi pazīstamos, mašīna no Priekuļiem braukusi divas reizes, lai visas pasākuma apmeklētājas atvestu. Arī viņa atzinīgi izsakās par dejas meditāciju, kurā vasarīgas mūzikas pavadībā, izmantojot arī dažādus instrumentus, ikviens varēja iesaistīties. Tāpat izcēla Artūra Tereško sniegtās zināšanas, lai ikviens novērtētu mums apkārt esošo augu ārstnieciskās īpašības.
Kustību speciālists Armands Kurciņš “Druvai” uzsvēra, ka katra labsajūtai ir virkne darbību, ko svarīgi ievērot: “Viena no tām ir miega higiēna. Daudziem ir miega problēmas, bezmiegs, tāpēc ir svarīgi iet gulēt un celties vienā laikā. Tas gan disciplinēs, gan dos zināmu ritmu, kas atstāj iespaidu arī uz pārējām dzīves norisēm. No rīta pēc piecelšanās ir svarīgi izkustēties vismaz 20 -30 minūtes, pat vēl nepieceļoties, stiepšanos var sākt jau gultā, izstaipot rokas, kājas, kaklu, un svarīgi arī pareizi no gultas piecelties. Lai gan cilvēki dalās cīruļos un pūcēs, tomēr ir pierādīts, ja izkustamies no rīta, mēs pamodinām ķermeni, iesildām muskuļus, rīta vingrošana atstāj iespaidu arī uz ēšanas paradumiem, vingrotāji atlikušajā dienā ēdot uzņem mazāk kaloriju. Senioriem arī labāk būtu izkustēties no rīta, tad visa diena būs raitāka. Es mācu cilvēkus arī pareizi piecelties no krēsla, lai ķermenim būtu mazāka slodze, mācu, kā ķermeņa svaru izmantot, lai pēc iespējas mazāk kaitētu sev. Ļoti būtiska ir ūdens dzeršana, to svarīgi iedzert jau tukšā dūšā – puslitrs silta ūdens attīra mūsu organismu, piepilda šūnas. Arī par ēšanas režīmu ir jāpiedomā, jo ir atšķirība, ko ēdam 20 vai 30 gados un ko 60, 70 vai 80 gados, jo vielmaiņa jau ir citāda. Senioriem nav nepieciešams katru dienu ēst gaļu, organisms gaļu sagremo ilgi, un tas rada slodzi sirdij, kas var izraisīt sirdsdarbības problēmas. Redzu, ka seniori ļoti maz ēd salātus, dārzeņus, ko tieši jālieto lielākā daudzumā. Nenoliedzami, ieradumus mainīt ir grūti, bet tā ir apzināta izvēle – iemācīties darīt veselīgāk. Seniori nereti uzskata, ka paši zina, kā labāk, vairāk aizdomājas vien tad, kad jau ir kādas veselības problēmas, tad meklē risinājumus.”
A.Kurciņš uzsver, ka arī tad, ja cilvēkam ir kādas veselības problēmas, vingrošanu var piemērot – amplitūdu, izpildes ātrumu, vingrinājumu mīšanu ar atpūtu, darīšanu sēdus. “Arī pašmasāžu, ko šeit rādīju, pārsvarā rādu stāvot, bet, kā redzams, to var piemērot arī sēdus stāvoklī. Un arī tiem, kuri sēž, regulāri jābūt pozu maiņai. Tāpēc atkārtoju, ka ir jābūt disciplīnai un noteikumiem, labiem ieradumiem, lai veselību nepārtraukti uzturētu labā stāvoklī,” ir pārliecināts kustību speciālists.
Pasākumu organizēja nodibinājums “Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs”, tā norisi līdzfinansēja Cēsu novada Sociālais dienests.
Komentāri