Vidzemnieku dārza svētkos satiekas novadu pašvaldību ieteiktie uzņēmēji.
“Šogad, izraugoties uzņēmējus, kurus pagodināt, tika ņemti vērā “Jaunās Eiropas BAUHAUS” principi, kuros vides, ekonomikas un kultūras iniciatīvas savieno ar dizainu, ilgtspēju, pieejamību un investīcijām, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus. Būtiskākais - padarīt dzīvi labāku, tātad – skaisti, ilgtspējīgi, iekļaujoši,” stāsta Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede un uzsver, ka svētki ir pateicība un pagodinājums uzņēmējiem par paveikto, uzdrošināšanos, mērķtiecību un godprātību. Ar viņiem lepojas gan novadi, gan visa Vidzeme.
11 pašvaldības bija ieteikušas 32 pretendentus, reģiona komisija no katra novada izraudzījās vienu. Reģiona uzņēmējdarbības eksperte Jolanta Sausiņa pabijusi pie visiem uzņēmējiem. “Viņi ir darītāji. Kad aizbrauc, redzi, ka rit ikdienas darbs, viss apkārt sakopts. Pirmais, ko parasti teica: “Mums jau te nekā tāda nav, citiem ir daudz vairāk, labāk.” Bet, kad viņi sāk stāstīt, ko dara, kas paveikts, par šaubām, pieņemtajiem izaicinājumiem, tas tiek darīts ar aizrautību, pārliecību un ticību saviem spēkiem. Kad stāsts izstāstīts, paši uzņēmēji atzinuši, ka patiešām izdarīts daudz, nav bijis laika atskatīties, jo jāiet uz priekšu,” pastāsta eksperte.
No Cēsu novada Vidzemnieku dārza svētkiem bija izraudzīts tūrisma uzņēmums, kurā ir arī brīvdabas zoodārzs, “Rakši” Drabešu pagastā, bet no Smiltenes novada- Lodziņu ģimenes kolekciju dārzs Raunā. No citiem novadiem bija gan kokļu meistars un bitenieks, gan ogu audzētāji un pārstrādātāji, gan kuģu būvnieks un piensaimnieks.
“Rakšu” saimniece Elija Krauze atzīst, ka abi ar Kristapu Blauu uzdrošinājušies darīt to, kas patīk, tāpēc arī izdodas. “Rakšos” ir vairāk nekā 200 dzīvnieku – kamieļi, lamas, alpakas, lemuri, Austrālijas ķenguri, zebras, Puatu ēzeļi, Vale melnkakla kazas, Vale melndeguna aitas, emu, strausi, surikāti, jūrascūciņas un citi. Te pieejamas izjādes ar kamieļiem, pastaigas ar lamām, izbraucieni ēzeļu pajūgos un citas izklaides. “Vispirms jābūt idejai un tikai tad idejai seko nauda. Esam attīstībā, veidojam jaunus tūrisma piedāvājumus, jo apmeklētāji katru gadu gaida pārsteigumus. Dzīvojam laikā, kad patērētāju kultūra pamazām samazinās un aizvien vairāk cilvēki novērtē lietas un dod tām otro, trešo dzīvi. Aizvien vairāk vēlas ap sevi veidot skaistāku vidi,” pārliecināta uzņēmēja un atzīst, ka ir pagodināta saņemt pašvaldības un reģiona novērtējumu.
Pagodināti. Kamieļu parka “Rakši” saimniece Elija Krauze un mazmeita Alise.
FOTO: Sarmīte Feldmane
Ilvas un Jāņa Lodziņu ģimenes uzņēmums SIA “Janlo” izveidojis kolekcijas dārzu, kas aizņem trīs hektārus. Tur aug 150 šķirnes skaraino hortenziju, 70 šķirnes filadelfu, 40 šķirnes fiziokarpu, 50 šķirnes bērzu, 260 šķirnes priežu, 60 šķirnes egļu un baltegļu. Sadarbībā ar pašvaldību dārzs ir kļuvis par iecienītu vietu kultūras pasākumiem. To apmeklē kāzās, dzimšanas dienās, draugu ekskursijās. “Dārzu nav grūti izveidot, visgrūtākais ir to uzturēt. Mēs esam saauguši ar to, ceļamies, ejam un darām,” saka Ilva, bet Jānis atzīst, ka veiksmes stāsts – tas ir liels ieguldīts darbs.
Raunēnieši atzīst, ka šī vasara nav viegla, vēsais pavasaris gan apsaldējis, gan nosaldējis vairākus kolekcijas augus. Šovasar nebija arī Jasmīnu svētku, toties brauc vairāk igauņu. Bet septembrī kolekciju dārzā notiks laulību ceremonija, kur gredzenus mīs jaunlaulāie, kuriem, tāpat kā saimniekiem, vārdi Ilva un Jānis.
Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins atgādināja, ka divpadsmit gados sadzirdēti 297 vidzemnieku stāsti - no maziem uzņēmējiem, mājražotājiem un amatniekiem līdz lielām saimniecību, ražotāju, inovatoru un eksportējošu uzņēmumu.
Šoreiz svinīgajā sarīkojumā izskanēja ne tikai katra uzņēmēja stāsts, atziņas, pieredze. Jauno tehnoloģiju entuziasts Kārlis Pots mākslīgajam intelektam (MI) bija devis uzdevumu prognozēt 11 Vidzemes uzņēmēju darbību pēc simts gadiem. MI pats izdomājis, ka tie darbosies Latvijas Zvaigžņu republikā. Lūk, ko paredz “Rakšiem”, kas tūrismā ienāca ar savu kamieļu parku. Uzņēmums kļuvis starpgalaktisks, gan ievedot jaunus dzīvniekus, gan izveidojot filiāles citās zvaigžņu sistēmās. Kamieļu piena kosmētika kļuvusi par Latvijas Zvaigžņu republikas vērtīgāko eksporta produktu, kas nolīdzsvaro jaunību gadu ilgi. Gan mūsu cilvēki, gan citu planētu iedzīvotāji dzer kafiju ar Drabešu kamieļu pienu. Par godu uzņēmuma 117. dzimšanas dienai atklāta ierīce, ko izmantojot, apmeklētāji var sarunāties ar dzīvniekiem.
Savukārt kolekciju dārzs Raunā kļuvis par galaktikas mēroga brīnumu. To apmeklē citu planētu iedzīvotāji, lai redzētu unikālos augus. Uzņēmuma saimnieki sadarbībā ar zinātniekiem izveidojuši jaunas augu šķirnes, kas var augt kosmiskajā vidē. Uzņēmums izveidojis izglītības centru, kur var mācīties, kā augi var palīdzēt cilvēcei, kā dzīvot ilgtspējīgi, kā arī uzglabā DNS paraugus no visām augu šķirnēm, nodrošinot to saglabāšanu nākotnei un nodrošinot to pētījumus.
Šī gada dārza svētkiem piemiņas balvu izgatavojis cēsnieks Ēro Rass. Stikla dūja ir kā atgādinājums, cik trausls ir šodienas rāmums, tā ir brīvas izvēles simbols un arī aicinājums – lai kā putni spējam nolaisties un pacelties no vistrauslākā zara, to nesalaužot.
Komentāri