Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Brīvība. Lepnums par Raunu un Latviju

Sarmīte Feldmane
23:00
24.08.2023
27
Raunas Kokle 1

Ar kopīgi dziedāto valsts himnu Raunas baznīcā sākās svētbrīdis Raunas Brīvības pieminekļa “Koklētājas” 90.jubilejas svinības.

Mācītājs Edijs Kalniņš atgādināja, ka šodien, kad sabiedrībā ir tik daudz pretišķību, ir jāmeklē kopīgie pamati, uz kuriem varam atsperties, lai dzīvotu tālāk un būtu stipri. Viņš atgādināja, ka arī pirms 90 gadiem pirms pieminekļa atklāšanas visi pulcējās dievnamā, un varam būt lepni par raunēniešiem, kuri uzcēla Brīvības pieminekli, godinot brīvības cīņās kritušos, lepni par tiem, kuri to nosargāja padomju gados. Svētbrīdi ar latviešu kora spēka dziesmām kuplināja Raunas, Jaunpiebal­gas un Trikātas pagastu kori.

Pēc svētbrīža raunēnieši un viesi cauri ozolvītņu goda vārtiem devās gājienā uz Brīvības pieminekli. Daudzi ar ziediem, kurus nolika pie pieminekļa, kas tapis no Raunā atrasta akmens, celts pašu rokām, par pašu ziedotu naudu. Nelo­kāma un nesalauzta “Koklētā­ja”, varoņu alejas ozolu vainagā skauta, brīvības cīnītāju piemiņai jau 90 gadus klusi spēlē kokli, sargā mieru, atgādinot, cik skaista ir tēvu zeme un ka tautu var izglābt dziesmu gars.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece teica: “Raunas Brī­vības pieminekļa vēsture apliecina, cik nozīmīgs ir iepriekšējo paaudžu atstātais mantojums, kas simbolizē mūsu tautai būtiskas vērtības – brīvību un neatkarību. Tā ir vēstures liecība par savas dzimtenes mīlestību, kas dod cerību grūtos brīžos un iedvesmo arī šodien veltīt visus spēkus Latvijai. Būsim stipri tad, kad sapratīsim, ka mūs vieno kopīgs mērķis, ka Latvija ir tā, kas mūs vieno, tad tā vienmēr būs stipra. Mūsu uzdevums ir to sargāt un darīt stiprāku. ”Ministre pateicās raunēniešiem, kuri vienmēr to sapratuši, jo te mīt gan stiprs dziesmu gars, gan Latvijas brīvības un neatkarības gars.

Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Astrī­da Harju uzsvēra, ka vēsturiski notikumi pēc laika pārtop par tautas piemiņu, tautas celtos pieminekļos un ieaustā pašapziņā, kas šodienai ir spēka avots un liecība tam mantojumam, ko nododam nākamajām paaudzēm. “Visi esam klātesoši, lai ar cieņas apliecinājumu godinātu Raunas stipros ļaudis un visas Latvijas ļaudis, kuri dzīvību atdeva par brīvu, neatkarīgu Latviju. Esam te, lai saprastu un nodotu nākamajām paaudzēm, ka mūsu Latvija balstās uz šo vīru un sievu dzīvēm, spēku, izturību un savas zemes mīlestību,” teica novada domes priekšsēdētāja vietniece un atgādināja, ka brīvība nav nopērkama par naudu, to nevar saņemt kā balvu, brīvība ir jāizcīna. “Katrs ejam savu Latvijas ceļu, tā ir mūsu ikdiena – mīlestības, maizes un krusta ceļš. To mēs saucam par mūžu, un visi mūži kopā veido Latvijas vakardienu, šodienu un rītdienu,” sacīja A.Harju.

Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa uzsvēra, ka savulaik iedzīvotāju, iedzīvotāju apvienību mērķtiecība, neatlaidība un saliedētība bija stūrakmens pieminekļa tapšanai. Viņa aicināja katram audzināt sevi un godprātīgi, ar atbildību un pienākuma apziņu vērtības,ar kurām lepojamies, nodot nākamajām paaudzēm, ar ko lepoties. “Brīvība nav pašsaprotama, un tikai no mums pašiem atkarīgs, ko rakstīsim nākamajās vēstures lappusēs,”ar lepnumu par cilvēkiem un vietu, kur dzimusi, augusi, skolojusies un strādā, sacīja L.Zūdiņa.

Aktieris Jānis Skanis atgādināja pieminekļa vēsturi, raunēniešu atmiņas par tā atklāšanu.Tas tapis tēlnieka Kārļa Zemdegas godalgotā meta “Es-Dūr”, kas Rīgas Brīvības pieminekļu konkursā ieguva 3. godalgu. Pieminekļa idejas pamatā – šķēps pārvēršas koklē, cīņas gars apvienojas ar dziesmu. “Koklētāja” atklāšanā Valsts prezidents Alberts Kviesis teicis: “Jūs, raunēnieši, esat ne tikai uzcēluši pieminekli kritušajiem varoņiem, bet arī Brīvības pieminekli. Tas ir grūts uzdevums, kas prasīs daudz upuru. To var panākt tikai ar vienprātību.. Mazie ozoliņi, kas še dēstīti, izaugs par kuplu un spēcīgu ozolu birzi. Bet šīs ozolu birzes šalkoņai arvien skanēs cauri granīta kokles skaņas.” Pie pieminekļa izaugušie ozoli katrs atgādina par kādu raunēnieti, kritušo brīvības cīnītāju. Pie ozolu saknēm ieliktas pudeles, kurā stāsts par katru no viņiem. Šāda varoņu aleja nav nekur citur Latvijā.

“”Atstāt zemei lielu, skaistu darbu par zīmi, ka tur esmu dzīvojis. Vai tas piepildīsies?”, “ tā dienasgrāmatā savulaik rakstīja tēlnieks Kārlis Zemdega. Ir piepildījies, to apliecina piemineklis ar nezūdošajiem vārdiem: “Dievs, svētī, Latviju!” Mana sirds silti sveic katru Raunas ieddzīvotāju un ikvienu viesi, prieks un pateicība, ka tautu meita joprojām godā celta, ka kokle spēj pārtapt kara durklī un sargāt šodien un iedod ticību nākotnei. Domās sirdī un garā esmu ar jums, ar tēvu, kura enerģija un domu spēks iekalts šajā piemineklī, dara to mūžam dzīvu. Par mūsu Latviju,” apsveikumā raunēniešiem raksta tēlnieka meita Māra Zemdega, kurai jau 98 gadi.

Pie pieminekļa spēlēja Nacionālo Bruņoto spēku štāba orķestris, sanākušie, sastājušies pie pieminekļa, nogāzē dziedāja līdzi. Raunēnieši sarunās atcerējās vecvecāku, vecāku stāstīto par pieminekļa atklāšanu. Ilona Klice centās fotogrāfijās iemūžināt pieminekļa jubilejas notikumus, lai parādītu mammai Ilgai. “Viņai bija septiņi gadi un atceras, kā tēvs ar riteni uz bomīša viņu atvedis uz pieminekļa atklāšanu. Atceras, ka bijis daudz cilvēku un liels vējš. Pati bijusi satraukusies, tēvs mierinājis. Viņš braucis un strādājis pieminekļa celtniecības darbos. Garām braucot, mamma bieži atceras, cik mazi bija ozoliņi un kā tie izauguši,” pastāsta raunēniete.

Šī diena daudziem paliks atmiņā ne vien ar svinīgo notikumu, bet arī ar piedalīšanos gan goda vārtu ozolu vītnes vīšanā, gan pieminekļa pakājes un dievnama izgreznošanā. “Raunēnieši vienmēr ir atsaucīgi. Ozolu vītnes darināja arī pansijas “Rauna” klienti un darbinieki, aktīvie pensionāri, ne viens vien jau atnesa gatavas, sapītas vairākus metrus garas vītnes. Iedzīvotāji dāvināja ozolzarus, daudzi goda vārtos ir no Nadežda Zālītes mājas,” pastāsta pagasta kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile un piebilst, ka goda vārti 90.gadu jubilejā ir krietni platāki un augstāki nekā bija pieminekļa atklāšanā. Iela tagad ir daudz platāka, un bija jārēķinās, lai pa dienu caur tiem var izbraukt divstāvu autobuss. Gan jau par to, kā naktī tapa goda vārti, vēstīs nākamajās pieminekļa jubilejās.

Brīvības pieminekļa jubileja tika svinēta kopā ar Raunas vārda dienu. Piektdien un sestdien notika koncerti, mākslinieku plenēra izstādes atklāšana, pērn dzimušo raunēniešu godināšana.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
5

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
41
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
138
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi