Lēnāk nekā sākotnēji iecerēts bijusī Piebalgas pamatskolas vēsturiskā ēka Jaunpiebalgas pagastā pārtop par sociālās aprūpes centru.
“Druva” jau iepriekš rakstījusi, ka senās ēkas pārbūve ir izaicinājumu pilna, uzsākot darbus, atklājies, ka celtne ir daudz sliktākā stāvoklī nekā iepriekš vērtēts, pilnībā bija nepieciešams nomainīt jumtu, nostiprināt nesošās sienas, lai ēka būtu droša un izturīga.
“Nu jau var cerēt, ka darbi iet uz otru pusi un varam saskatīt to noslēgumu, neskatoties uz daudzajām korekcijām, ko ēkas patiesais stāvoklis ieviesa,” saka Cēsu novada Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. “Būvniecībā piedzīvojām brīdi, kad bija tikai ēkas karkass, starpstāvu pārsedzes, grīdas bija jāmaina. No vienas puses, var teikt, ka, zinot reālo situāciju, vienkāršāk ēku būtu bijis nojaukt un celt no jauna, tomēr tagad esam saglabājuši nama vēsturisko formu, mainās tikai telpu izvietojums. Demontēšanas laikā bija labi redzams, ka ēka celta dažādos laikos un katram būvniekam bijis savs rokraksts. Jāteic, ka smagākie darbi nu ir paveikti, sākta jau istabiņu izbūvēšana. Pamazām, bet virzāmies uz intensīvu iekštelpu apdari. Prieks, ka būvnieki nenobijās un turpināja darbu.”
D. Bišere-Valdemiere vērtē, ka darbi noris lēnāk arī tāpēc, ka būvniekam ir uz pusi mazāk darbinieku nekā vajadzētu – tam dažādi iemesli, arī tas, ka daļa darbinieku bija no Ukrainas, kas tagad jau atgriezušies dzimtenē. Tāpat ne visi strādājošie vēlas braukt uz objektu tik tālā vietā. Tomēr apvienības pārvaldes vadītāja uzsver, ka arī būvnieks saprot, ka darbs ir jāizdara, un tas apzinīgi tiek veikts: “Tāpēc ir liela cerība, ka līdz gada beigām tiksim līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā. Bet to laiks vēl rādīs.”
Būvniekam arī ir izaicinājums strādāt ar tāmi, kas sagatavota 2021. gadā, atzīst pārvaldes vadītāja. Lai gan pašvaldība lēma par kredīta ņemšanu papildu finansējuma piešķiršanai 56 tūkstošu eiro apmērā, ar to tiek segti tikai tie papildu izdevumi, kas radās, atklājot ēkas patieso stāvokli. Vecās skolas pārbūvei par pansionātu sākotnējās izmaksas bija nedaudz vairāk kā 1,8 miljoni eiro, no kuriem viens miljons eiro ir valsts aizņēmums.
D. Bišere-Valdemiere atklāj, ka iedzīvotāji laiku pa laikam interesējas, kā norit pārbūve: “Katru mēnesi vismaz pāris cilvēku apjautājas, kā sokas ar darbiem. Interesējas, kad ēka būs gatava, turklāt interesējas ne tikai par darba iespējām, bet arī, kad tajā varēs dzīvot seniori. Tāpēc redzam, ka šis darbs ir vajadzīgs, nevar noliegt, ka sabiedrība noveco un daļai cilvēku šāda vieta, kur dzīvot aprūpētiem un pieskatītiem, ir vajadzīga. Tā kā tikai jāturpina darīt.”
Komentāri