Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Satiekas kultūras vēstnieki

Sarmīte Feldmane
23:00
31.08.2023
5
Vestnices 1

Dzērbenē un Drustos vasaras nometnē satikās 30 Latvijas kultūras vēstnieki.

“Esam neformāla kustība, kurā    iesaistījušies vairāk nekā 300    vietējo kopienu kultūras līderi – gan latvieši, gan mazākumtautību pārstāvji. Strādājam dažādās profesijās, esam gan    kultūras, gan kultūras un mākslas izglītības iestāžu darbinieki, gan jauniešu kustību un    nevalstisko organizāciju un māksliniecisko kolektīvu līderi no visas Lat­vijas,” stāsta neformālās kustības vadītāja Lauma Celma un uzsver, ka kultūras vēstnieki ir tie, kuri rosina sabiedrisko dzīvi savās dzīvesvietās.
Latvijas kultūras vēstnieku kustības sākums meklējams 2012.gadā. Toreiz kultūras ministre ideju noskatīja Lielbritānijā, kur aktīvi darbojas vietējo kopienu līderi. Lai atbalstītu darbīgos cilvēkus, palīdzētu rast jaunas ierosmes kultūras dzīves bagātināšanai, ministrija piedāvāja interesentiem    kļūt par kultūras vēstniekiem. Katru gadu konkursa kārtībā kustībā tiek uzņemti jauni dalībnieki.

“Tikšanās rīkojam kādā daudziem ne tik pazīstamā vietā Latvijā. Vispirms jau, lai tās iepazītu,” stāsta L.Celma un piebilst, ka kultūras vēstniece Ērika Māldere ir dzērbeniete un vēstniekiem ir tradīcija braukt citam pie cita, jo tā labāk iegūt jaunas pieredzes.

“Cēsis būs Latvijas kultūras galvaspilsēta. Kam gan, ja ne mums jādod savs pienesums, jāpalīdz ar idejām, iespējams, arī kādas īstenošanu,” atklāj L.Cel­ma un uzsver, ka tikšanās reizes kultūras vēstniekiem nav tikai pieredzes apmaiņa, arī mācības. Šovasar nometnes dalībnieki vairāk uzzināja par mākslīgo intelektu un tā izmantošanu, uzklausīja speciālista viedokli par stresu un izdegšanu, par vietējās identitātes veidošanu, bet Lat­vijas kultūras vēstnieku kustības dibinātāja, Eiropas Parla­menta deputāte Dace Melbārde informēja par digitālā laikmeta izaicinājumiem un zaļo kursu,    Jauno Eiropas Bauhaus. Kultū­ras vēstnieki iepazina Dzērbeni un Drustus,  darbojās radošajā darbnīcā pie Ērikas Mālderes, pabija Auļukalnā.

Radoša un interesanta kultūras vēstniekiem bija tikšanas ar Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieku Ati Egliņu – Eglīti. Viņš pastāstīja, kā novadā izveidota kultūras nozares pārvaldība, kas    iecerēts Latvijas kultūras galvaspilsētas gadā.    “Kultūra var risināt saistītas lietas sabiedrībā, vidē, kur dzīvojam.Vairums aktivitāšu tiks nodotas īstenošanai sabiedrībai – organizācijām, vietējām kopienām, kuras projektu konkursos var piesaistīt finansējumu ideju īstenošanai. Pašval­dība gadā    rīkos četrus, piecus lielos pasākumus,” atklāja A.Eg­liņš – Eglītis un atgādināja, ka līdz šim pašvaldības reģionos lielākoties domājušas par kultūras infrastruktūru, nevis cilvēkiem.

“Pierasts, ka kultūra ir tur, kur ir kultūras nami. Aizvien populārākas kļūst kultūrtelpas – vietas, kur tiek rīkoti pasākumi. Ir jāskatās plašāk, ārpus kultūras namiem,” uzsvēra Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks un mudināja kultūras vēstniekus paspēlēties ar idejām, izteikt priekšlikumus, kādus pasākumus varētu rīkot pašvaldības sēžu zālē, grants karjerā, tomātu siltumnīcā, mežā, govju fermā vai    pilskalnā. Idejas bija gana oriģinālas. Pie­mēram, šoseja var būt mākslas un mūzikas vide, var rīkot pasākumus, kas saistās ar auto.    Pašvaldības sēžu zālē var uzstāties standup mākslinieki un paši pašvaldības darbinieki iesaistīties, grants karjers būtu vieta gaismas perfomancēm, te var rādīt jaudīgo tehniku un tās radīto mūziku. Siltumnīcā ir iespējams rīkot radošās darbnīcas, diskusijas, kā mazināt siltumnīcas efektu, bet govju kūtī-  gumijnieku modes skati.

“Kultūras piedāvājuma pārsātinājumā ir jāmeklē kas atšķirīgs.Redzam, cik daudz ir ideju. Vietējās kopienas, organizācijas tās var īstenot Cēsu novadā,” rosināja A.Egliņš – Eglītis.

Cēsu teātra režisore, Stā­merienas pils vadītāja Edīte Siļķēna sešus gadus ir kultūras vēstniece. “Cik iznāk laiks, iesaistos. Tikšanās reizēs varu uzlādēt baterijas, dalīties, uzzināt, kā strādā citi. Vēstnieku kustība – tie ir kontakti. Esam no dažādām nozarēm, ikdienā katrs darbojamies savā lokā, riņķojam un nezinām, ko dara citi, kas notiek citās jomās, iestādēs. Ir svarīgi iekāpt citā kultūras atzarā, tur vari kaut ko paņemt, pielikt klāt un tālāk jau dot citiem,” pārdomās dalījās E.Siļķēna un arī uzsvēra, ka vērtīgi ir iepazīt dažādas Latvijas vietas, to pulsu.    Tikšanās dažādās vietās, lai kā nebūtu, bet Dzēr­benē nebiju bijusi, neatklātais. Māksliniece Ērika Māldere kultūras vēstniekiem pievienojusies Latvijas simtgades gadā, jo toreiz tika īpaši aicināti mākslinieki, kurus interesē vietējās vietas iedzīvināšana. “Kur aizbraucu, man atveras vārti, jo pretī    ir pazīstami cilvēki, kuri ir aktīvi, kuri dara. Tā ir bagātināšanās. Esmu iepazinusi domu biedrus Somijā, izveidojušies kontakti, sadarbība, plānojam kopīgus projektus,” pastāstīja dzērbeniete un uzsvēra, ka ir gandarīta, ka pieder neformālai kustībai, pozitīvi dullu cilvēku apvienībai, kuri nesēž un negaužas, bet dara un dod sabiedrībai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
5

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
41
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
138
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi