Valstiskuma balvas laureāts, mecenāts un sabiedriskais darbinieks, Vītola fonda dibinātājs Vilis Vītols ir zināms plašam sabiedrības lokam, bet īpaši ģimenēm, kam vajadzīga palīdzība, lai viņu bērni iegūtu izraudzīto profesiju.
Vītolu ģimene Marta un Vilis Vītoli 2002.gadā dibināja stipendiju fondu ar mērķi palīdzēt spējīgiem, centīgiem, bet maznodrošinātiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās.
Vītola stipendija divdesmit gados palīdzējusi izstudēt vairāk nekā 4,6 tūkstošiem jauniešu, tajā skaitā 208, kas dzīvo vai dzīvojuši vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā. Pagājušajā, 2022./2023., studiju gadā šo atbalstu saņēma 32 Cēsu novada un divi Raunas pagasta jaunieši.
Pagājušajā nedēļā Valsts prezidenta pilī saņemot Valstiskuma balvu, V.Vītols sirsnīgi pateicās par pagodinājumu un uzsvēra: “Šādos brīžos mēs nedrīkstam kļūt iedomīgi, šie brīži ir pazemībai. Apbalvojums nav tikai apbalvotā nopelns, bet gan daudzu draugu, atbalstītāju, domubiedru un arī ģimenes nopelns. (..) Vēlos teikt dažus vārdus par divām vērtībām, kas mani ir pavadījušas kopš jaunības dienām, kad dzīvojām svešumā. Vispirms, pāri visam, tā bija apņemšanās atgriezties tēvzemē, tiklīdz tas būs iespējams. Otra – ja man dzīvē laimēsies, palīdzēt citiem, kuriem mazāk laimējies. Tā vienmēr bija rīkojušies mani vecāki savu iespēju robežās. Viņi man bija piemērs. Dievs man ir palīdzējis atgriezties un ļāvis kopā ar sievu Martu mūsu iespēju robežās citiem palīdzēt.”
Izveidojot fondu, Vītolu ģimene tā pamatkapitālā ieguldījusi pusotru miljonu eiro, darbībai izmantojot tikai ieguldījuma procentus, lai fonds būtu ilgtspējīgs. Viļa Vītola iesāktais raisījis atsaucību, fondā šajā laikā iesaistījušies vairāk nekā 2300 ziedotāju, 372 izveidojuši stipendijas savā vārdā.
Labdarība V.Vītola dzīvē bijusi klātesoša vienmēr. Būdams bērns, Otrā pasaules kara nogalē kopā ar vecākiem nokļuva svešatnē. Ieguvis izglītību un uzsācis biznesu, V.Vītols kopā ar sievu Martu atbalstījis latvisko vērtību saglabāšanas norises trimdā. Kad 90.gadu nogalē ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā, turpināja darboties labdarībā te. Nelielie ziedojumi organizācijām bijusi sadrumstalota palīdzība, savā uzrunā atzina V.Vītols, un nostiprinājusies pārliecība, ka jāpalīdz izglītībai, lai talantīgie un apņēmīgie jaunieši, kuru ģimenes materiālās situācijas dēļ nespēja nodrošināt izglītības iespējas, var studēt.
“(..)Valstiskuma balvas laureāts (..) mērķtiecīga darba rezultātā ir nopelnījis gana, lai varētu atbalstīt ne tikai savu ģimeni, bet arī citus Latvijas cilvēkus. Un tagad viņš grib redzēt, kā citi jauni cilvēki mācās, sasniedz savus mērķus un ceļ turīgu un laimīgu Latviju,” balvas pasniegšanas ceremonijā par Vili Vītolu teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. “Ar savu darbību tieši vai netieši balvas laureāts aicina mūs mācīties. (..) Ar visu savu darbību viņš tieši vai netieši aicina darīt tā, lai būtu labi gan pašam, gan ģimenei, gan visai Latvijai.”
Otrs liels Viļa Vītola labdarības projekts ir Likteņdārzs – piemiņas vieta cilvēkiem, kuri gājuši bojā pagājušajā gadsimtā totalitāro režīmu dēļ. Likteņdārza ierīkošanai V.Vītols kopā ar domubiedriem 2005. gadā nodibināja “Kokneses fondu”.
V.Vītols, balvu saņemot, atzina, ka ar prieku vērojis, kā atjaunotās neatkarības gadu laikā ziedojumi labdarībai Latvijā pastāvīgi palielinājušies, kā īpašu akcentējot atsaucību, sniedzot atbalstu Ukrainai. V.Vītols atgādināja, ka attiecība pret iekšzemes kopproduktu Latvijā ir pirmajā vietā pasaulē ziedojumu ziņā šai valstij, kurā iebrukusi Krievija.
Runājot par savu ilggadējo pieredzi labdarībā, mecenāts vērtēja, ka viņam par svarīgākajiem izkristalizējušies četri principi: laba atbalstāmā mērķa izvēle, absolūts caurspīdīgums ziedojumu izlietošanā, taupība administratīvajos izdevumos un pateicības visiem atbalstītājiem.
Valstiskuma balvu nodibināja biedrība “4. maija deklarācijas klubs”, lai izteiktu atzinību personām, kuras devušas un dod būtisku ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā, kā arī veicinātu sabiedrībā izpratni par Latvijas valstiskumu un tā stiprināšanas nozīmību. Balvu pirmo reizi pasniedza 2021.gadā.
Komentāri