Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Balva par mecenātismu izglītībai

Andra Gaņģe
23:00
07.09.2023
74
Valstiskuma Balvas Pasniegšanas Ceremonija

4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, uzņēmējs un mecenāts Vilis Vītols ar saņemto Valstiskuma balvu un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalās balvas pasniegšanas svinīgajā ceremonijā Rīgas pilī.

Valstiskuma balvas laureāts, mecenāts un sabiedriskais darbinieks, Vītola fonda dibinātājs Vilis Vītols ir zināms plašam sabiedrības lokam, bet īpaši ģimenēm, kam vajadzīga palīdzība, lai viņu bērni iegūtu izraudzīto profesiju.

Vītolu ģimene Marta un Vilis Vītoli 2002.gadā dibināja stipendiju fondu ar mērķi palīdzēt spējīgiem, centīgiem, bet maznodrošinātiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās.
Vītola stipendija divdesmit gados palīdzējusi izstudēt vairāk nekā 4,6 tūkstošiem jauniešu, tajā skaitā 208, kas dzīvo vai dzīvojuši vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā. Pagājušajā, 2022./2023., studiju gadā šo atbalstu saņēma 32 Cēsu novada un divi Raunas pagasta jaunieši.

Pagājušajā nedēļā Valsts prezidenta pilī saņemot Valstiskuma balvu, V.Vītols sirsnīgi pateicās par pagodinājumu un uzsvēra: “Šādos brīžos mēs nedrīkstam kļūt iedomīgi, šie brīži ir pazemībai. Apbalvojums nav tikai apbalvotā nopelns, bet gan daudzu draugu, atbalstītāju, domubiedru un arī ģimenes nopelns. (..) Vēlos teikt dažus vārdus par divām vērtībām, kas mani ir pavadījušas kopš jaunības dienām, kad dzīvojām svešumā. Vispirms, pāri visam, tā bija apņemšanās atgriezties tēvzemē, tiklīdz tas būs iespējams. Otra – ja man dzīvē laimēsies, palīdzēt citiem, kuriem mazāk laimējies. Tā vienmēr bija rīkojušies mani vecāki savu iespēju robežās. Viņi man bija piemērs. Dievs man ir palīdzējis atgriezties un ļāvis kopā ar sievu Martu mūsu iespēju robežās citiem palīdzēt.”
Izveidojot fondu, Vītolu ģimene tā pamatkapitālā ieguldījusi pusotru miljonu eiro, darbībai izmantojot tikai ieguldījuma procentus, lai fonds būtu ilgtspējīgs. Viļa Vītola iesāktais raisījis atsaucību, fondā šajā laikā iesaistījušies vairāk nekā 2300 ziedotāju, 372 izveidojuši stipendijas savā vārdā.

Labdarība V.Vītola dzīvē bijusi klātesoša vienmēr. Būdams bērns, Otrā pasaules kara nogalē kopā ar vecākiem nokļuva svešatnē. Ieguvis izglītību un uzsācis biznesu, V.Vītols kopā ar sievu Martu atbalstījis latvisko vērtību saglabāšanas norises trimdā. Kad 90.gadu nogalē ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā, turpināja darboties labdarībā te. Nelielie ziedojumi organizācijām bijusi sadrumstalota palīdzība, savā uzrunā atzina V.Vītols, un nostiprinājusies pārliecība, ka jāpalīdz izglītībai, lai talantīgie un apņēmīgie jaunieši, kuru ģimenes materiālās situ­ācijas dēļ nespēja nodrošināt izglītības iespējas, var studēt.

“(..)Valstiskuma balvas laureāts (..) mērķtiecīga darba rezultātā ir nopelnījis gana, lai varētu atbalstīt ne tikai savu ģimeni, bet arī citus Latvijas cilvēkus. Un tagad viņš grib redzēt, kā citi jauni cilvēki mācās, sasniedz savus mērķus un ceļ turīgu un laimīgu Latviju,” balvas pasniegšanas ceremonijā par Vili Vītolu teica Valsts prezidents Edgars Rin­kēvičs. “Ar savu darbību tieši vai netieši balvas laureāts aicina mūs mācīties. (..) Ar visu savu darbību viņš tieši vai netieši aicina darīt tā, lai būtu labi gan pašam, gan ģimenei, gan visai Latvijai.”

Otrs liels Viļa Vītola labdarības projekts ir Likteņdārzs – piemiņas vieta cilvēkiem, kuri gājuši bojā pagājušajā gadsimtā totalitāro režīmu dēļ. Likteņdārza ierīkošanai V.Vītols kopā ar domubiedriem 2005. gadā nodibināja “Kokneses fondu”.

V.Vītols, balvu saņemot, atzina, ka ar prieku vērojis, kā atjaunotās neatkarības gadu laikā ziedojumi labdarībai Latvijā pastāvīgi palielinājušies, kā īpašu akcentējot atsaucību, sniedzot atbalstu Ukrainai. V.Vītols atgādināja, ka attiecība pret iekšzemes kopproduktu Latvijā ir pirmajā vietā pasaulē ziedojumu ziņā šai valstij, kurā iebrukusi Krievija.

Runājot par savu ilggadējo pieredzi labdarībā, mecenāts vērtēja, ka viņam par svarīgākajiem izkristalizējušies četri principi: laba atbalstāmā mērķa izvēle, absolūts caurspīdīgums ziedojumu izlietošanā, taupība administratīvajos izdevumos un pateicības visiem atbalstītājiem.

Valstiskuma balvu nodibināja biedrība “4. maija deklarācijas klubs”, lai izteiktu atzinību personām, kuras devušas un dod būtisku ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā, kā arī veicinātu sabiedrībā izpratni par Latvijas valstiskumu un tā stiprināšanas nozīmību. Balvu pirmo reizi pasniedza 2021.gadā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
22

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
142

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
403
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
10
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi