Liels vai mazs mežs – tā ir bagātība, banka nākotnei, un katrs īpašnieks ieinteresēts izaudzēt iespējami labākas kvalitātes koksni. Pēdējos gados mežsaimniecībai postu nodara egļu astoņzobu mizgrauzis.
Daudzviet Latvijā redzamas nokaltušas egles pat hektāru platībā. Lai mizgrauža vaboļu izplatību mazinātu, pavasarī daļā Latvijas izsludināja ārkārtas situāciju. Ārkārtas situācija skar arī Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Liepas, Līgatnes, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Vaives, Veselavas pagastu.
Daudzkārt dzirdēts – Latviju izcērt. Bet ko darīt saimniekam, ja īpašumā egles nokaltušas, – nozāģēt un kaut nedaudz nopelnīt vai pārdot malkā? Par to, ka egļu astoņzobu mizgrauža kaitējums uztrauc mežu īpašniekus, kārtējo reizi apliecināja Latvijas Meža konsultāciju pakalpojumu centra rīkotais informatīvais seminārs par mizgrauža izplatības riskiem un ierobežošanas pasākumiem.
“Mežu īpašnieki ir bezspēcīgi, viņi gatavi aizsargāt īpašumu, taču, ja mizgrauzis atradis egles, kaitējums tiks nodarīts,” situāciju vērtē Meža konsultāciju pakalpojumu centra speciālists Andris Vīrs.
Mežzinis un pieredzējis sava meža kopējs, meža demonstrējumu teritorijas “Pūpoli” saimnieks Raimonds Mežaks atgādināja, ka mizgrauzis uzbrūk pieaugušām eglēm – parasti tādām, kuru caurmērs pārsniedz 20 cm. Ja starp vairākām eglēm atradīsies kāda priede, tad arī priede var tikt bojāta. Vienā pieaugušā eglē, kuras diametrs ir ap 40 cm, var iemitināties līdz pat 70 000 vaboļu. Egli iznīcināt var 3 000 līdz 5 000 liels vaboļu daudzums. Pie mazas kaitēkļu intensitātes vesels koks spēj pretoties mizgraužiem, taču, ja to skaits ir ievērojams, bojā var iet veselas audzes.
R.Mežaks nesen apsekojis 23 egļu audzes vairāk nekā simt hektāru platībā Kocēnu, Vaidavas, Straupes un Raiskuma pagastā. “Svaigu bojājumu bija maz, tikai pāris vietās, bet nebija nevienas audzes, kurā nebūtu iepriekšējo gadu bojājumu. Šīm audzēm tuvumā nebija izcirtumu. Tāpat maldīgs ir uzskats – ja egles nekustina vējš, mizgraužu nav, vaboļu mākonis lido un nosēžas,” stāstīja R.Mežaks un uzsvēra, ka bojātu egļu audzi izglābt vairs nav iespējams, tāpēc aizsardzība sākas ar tām, kur mizgrauzis vēl nav nonācis. Līdzēt var tikai sanitārā vienlaidu cirte. Ne vienā vien audzē pēc sanitārās izlases cirtes vasarā mizgrauzis turpināja saimniekot.
Seminārā Raiskumā interesentiem bija iespēja apmeklēt kādu īpašumu, kur izcirtumā Valsts meža dienests izvietojis 15 feromona slazdus. Reizi nedēļā mežzinis tos apseko un saskaita vaboles. Noķerts teju 40 tūkstoši. R. Mežaks rādīja mērglāzi, piecos mililitros ir 200 vaboļu, ja glāzē vien pārdesmit kaitnieces, tās tiek tāpat uzskaitītas. Semināra dalībnieki redzēja, kā tiek saskaitīts ap četriem tūkstošiem mizgrauža vaboļu.
R.Mežaks atklāja savus vērojumus. Līdz 19.jūlijam izcirtumā Raiskumā bija mizgraužu izplatības kāpums, nepilnas nedēļas laikā slazdā tika noķerti 12 tūkstoši vaboļu, tad sekoja straujš kritums – nedaudz vairāk par četriem tūkstošiem, 2.augustā vairāk nekā pieci, pēc nedēļas – divi tūkstoši, 16.augustā atkal kāpums –četri tūkstoši, tāpat kā 23.augustā. “Lietus nav traucējis vaboļu izlidošanu. Laiks ir silts,” bilda mežsaimnieks un atklāja, ka slazdi kopā pa trim novietoti piecās vietās un arī tajos noķerto vaboļu skaits ir atšķirīgs, un tas var būt skaidrojams, piemēram, ar vēja virzienu. “Tas nav pētījums, bet katru īpašnieku interesē, kas notiek viņa mežā, un tad var salīdzināt, kas notiek reģionā, kas valstī. Zinātniekiem būs vairāk datu, lai pētītu tālāk,” stāstīja R.Mežaks un piebilda: “Ne jau visas vaboles salido slazdos, kāda arī uz svaigām eglēm, ja tās ir blakus. Ja vēlas likt slazdus, jāizvērtē izcirtums, apkārtējais mežs,” skaidroja R.Mežaks.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā vairs nav aukstu ziemu, kas varētu kaitēt mizgraužiem. To izplatību var ietekmēt vēsas, lietainas vasaras. Šogad, ja laiks pieturēsies silts, vaboles var izlidot arī septembrī.
“Vienīgais, ko īpašnieks var darīt, sekot līdzi situācijai, vērot un vērtēt. Reizi nedēļā vajadzētu aiziet līdz mežam. Nevajag cerēt, ka gan jau viss būs labi. Neko nevaram līdzēt, nākas nocirst pensiju fondu vai bērniem audzēto, bet vismaz nopelnīs kaut ko vairāk par malkas cenu,” sacīja A.Vīrs un uzsvēra, ka katru situāciju mežā visdrošāk pārrunāt ar speciālistiem. Arī to, ko labāk stādīt. Speciālisti aizvien biežāk atzīst, ka stādīt monokultūras ir liels risks. “Ir jāpārskata mežsaimniecības prakse. Stādīt egļu plantāciju ir risks. Drošāk veidot mistraudzes, piemēram, bērzus un egles. Mizgrauzim, ja izvēlei ir egļu vai dažādu koku audze, tas noteikti priekšroku dos egļu plantācijai. Ja arī eglēm tiks nodarīts kaitējums, paliks bērzi,” viedokli izteica R.Mežaks un piebilda, ka pēdējā laikā bērzu stādu cena krietni palielinājusies.
Komentāri