Cauri Cēsu novadam arī šogad veda Miera skrējiena maršruts. Pēc vairāku gadu pārtraukuma, kas bija saistīts ar kovida pandēmiju, Miera skrējiens atkal notika plašākā mērogā.
Starptautiskās komandas skrējēji Latvijā ieradās 5. septembra vakarā Valkā, lai vairāku dienu garumā nestu Miera lāpu cauri pilsētām un pagastiem, satiktos ar vietējiem iedzīvotājiem, Baltijas atzara skrējienu noslēdzot rīt Jelgavā.
Pie Cēsu pilsētas robežas starptautisko komandu sagaidīja komandas “Noskrien Cēsis” pārstāvji, gan pavisam mazi, gan pieredzējuši skrējēji.
Anita Ieviņa stāstīja, ka Miera skrējienā piedaloties otro reizi: “Mums piedāvāja, un bez domāšanas piekritām, jo skriešana taču ir mūsu aizraušanās! Un šis tomēr ir īpašs brīdis, ja vēl var skriet ar lāpu vai vismaz paturēt to rokās, tas taču nenotiek katru dienu!”
Cēsnieki kopā ar Miera skrējiena dalībniekiem ieradās Vienības laukumā, kur notika mazs svinīgs brīdis. Skrējiena Eiropas komandas vadītājs Devašišu Torpī, uzrunājot dalībniekus, pateicās par jauko sagaidīšanu, norādot, ka skrējiena mērķis ir nest miera, draudzības un saticības vēsti ikvienam: “Skrējiena galvenais simbols ir lāpa, un ikvienam ir iespēja paņemt to rokās, arī panest kādu gabalu skrienot. Šo lāpu rokās turējuši neskaitāmi cilvēki visā pasaulē, arī tādas pazīstamas personības kā Māte Terēze, Dalailama, Nelsons Mandela, pāvests Jānis Pāvils II, Pols Makartnijs.
Miera skrējiena dalībnieki skrējuši daudzos kontinentos, cauri daudzām valstīm, šajā ceļā satikti lieliski cilvēki, citi kādu gabaliņu skrējuši kopā ar lāpu, citus vienkārši esam satikuši uz ceļa, ielas. Kaut arī kādu brīdi Miera lāpa neceļoja no cilvēka pie cilvēka, no pilsētas uz pilsētu un no valsts uz valsti, tomēr sapnis par mieru un saskanīgu līdzāspastāvēšanu vienmēr kvēlojis mūsu sirdīs. Īpaši svarīgi tas ir šajā trauksmainajā laikā, kurā Miera lāpas liesma mums visiem kopā ir jāsargā!”
No Cēsīm ceļš veda uz Raiskumu, kur skrējējus sagaidīja un kādu posmu pavadīja bērni no Aleksandra Bieziņa pamatskolas. Pie skolas bija kopīga fotografēšanās, bērniem bija iespēja paturēt rokās Miera lāpu. Starptautiskās komandas diena noslēdzās kempingā “Apaļkalns” ar ugunskura zupu, bet jau ceturtdienas rīta agrumā Miera skrējiens veda uz Straupi, kur pie Straupes pamatskolas viņus sagaidīja lieli un mazi skolēni, lai kopā ar starptautisko komandu apskrietu apli stadionā, nofotografētos un vēlētu skrējējiem veiksmīgu turpmāko ceļu, kas veda uz Lēdurgu.
Šogad starptautiskajā komandā, kas veic Baltijas maršrutu, ir skrējēji no Austrālijas, Horvātijas, Vācijas, Anglijas, kā arī divas skrējējas no Ukrainas. Komandas vidū arī latvietis Edgars no Rīgas, kurš starptautiskajai skrējēju komandai pievienojies Valkā un skries līdz Jelgavai.
Latvijas posma šī gada koordinators Emanuels Putāns stāsta, ka mūsu valstī Miera skrējiens pirmoreiz viesojies 1993.gadā, kopš tā laika Latvija šajā akcijā piedalījusies vairāk nekā piecpadsmit reizes: “Līdz pandēmijai reizi divos gados notika Eiropas mēroga skrējiens, kurā septiņu astoņu mēnešu laikā izskriets cauri visām Eiropas valstīm, noskrienot apmēram 24 tūkstošus kilometru. Latvija vienmēr bija skrējiena maršrutā, ceļš cauri tai reizi no reizes ir atšķirīgs. Ir pilsētas, kurās viesojamies pirmo riezi, citās atkal atgriežamies, Cēsīs esam vismaz trešo reizi.”
Jautāts, kas pamudina pievienoties skrējēju komandai, E. Putāns norāda, ka tā ir iespēja satikt brīnišķīgus cilvēkus: “Kad tiekamies pieturvietās vai skrienam kādu ceļa gabaliņu kopā, var sajust to draudzību, ka starp mums, kaut arī nepazīstam cits citu, nepastāv nekādas robežas, mēs spējam darboties kopīga mērķa labā. Arī skrienot citās valstīs, kaut nezinām viens otra valodu, nevaram sarunāties, kopā skrienam ar šo Miera lāpu un kopā dalāmies pozitīvajā sajūtā.”
Cēsīs, Vienības laukumā, atnākušie sagaidītāji vēlējās precizēt, vai skrējiens tiešām ir nepārtraukts. “Druva” to jautāja E. Putānam. “Protams,” viņš saka. “Bet ne jau visi skrien visu maršrutu. Šis ir komandas darbs, tā ir stafete, kamēr kāds skrien, cits tajā laikā atpūšas pavadošajā transportā, bet vienmēr kāds ir uz ceļa ar Miera lāpu rokās.”
Miera skrējiena Miera lāpa pirmoreiz tika iedegta 1987.gada 27.aprīlī pie ANO mītnes Ņujorkā, kur to iededza šī skrējiena idejas autors, Gandija miera prēmijas un UNESCO Miera balvas laureāts, filozofs, sportists, mūziķis un mākslinieks Šri Činmojs. Šo 30 gadu laikā lāpa ceļojusi visos kontinentos, pacēlusies pasaules augstākā kalna virsotnē un pabijusi pat kosmosā.
Komentāri