Bērnudārza zālē uz tikšanos ar Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāju Evitu Šīranti un vietnieku saimnieciskajos jautājumos Edmundu Grietēnu bija atnākuši 20 veselavieši.
“Kad pagastā bija tikšanās ar Cēsu novada domes vadību, izskanēja vairākas aktualitātes, kas veselaviešiem svarīgas, gribam pastāstīt, kas izdarīts, uzklausīt problēmas, lai meklētu risinājumus,” sacīja E.Šīrante. Veselavieši gan jutās vīlušies, ka nav atbraucis neviens no domes vadības un izpildvaras, bet, kā skaidroja pārvaldes vadītāja, viņi aizņemti darbos.
Pagasta ļaudīm jautājumi bija konkrēti. Ne viena vien iecere, projekti, kas bijuši agrākos gados, aizmirsti, bet to īstenošana iedzīvotājiem ir svarīga. Bijis projekts, ka privātmājas tiek pieslēgtas centralizētajai kanalizācijai, nav arī skaidrs, kas turpmāk nodrošinās asenizācijas pakalpojumus. “Ja ir tāda interese par centralizētās kanalizācijas izbūvi, jāraksta iesniegums. Tad izvērtēs, cik tas varētu maksāt. Notiek šīs jomas reorganizācija, un patlaban nav skaidras atbildes, vai asenizācijas pakalpojumu nodrošinās apvienības pārvalde vai “Vinda”, ”skaidroja E.Grietēns, bet veselavieši piebilda, ka pārvalde varētu aicināt pieteikties tos, kuri ieinteresēti, lai būtu centralizētā kanalizācija, nevis aicināt rakstīt iesniegumu.
“Par birzīti un zaļo zonu pie daudzdzīvokļu mājām mums rādīja skaistus zīmējumus, vīziju, ka tur būs celiņi, bērniem rotaļu laukums. Uzcēla lapeni, tas arī viss,” atgādināja Aivars Ļesņičijs, bet Anete Zilvere uzsvēra, ka jaunajām māmiņām vispār nav, kur izvest mazuļus pastaigā, gar šoseju bīstami, bet atpūtai paredzētā teritorija pie dīķa un lapenes vasarā netika pļauta, nācās brist pa garu zāli. Tāpat kādreiz nopietni runāts par gājēju celiņu no Bērzkroga līdz muižai.
“Mainās vara, un ar to viss beidzas, var pateikt – mēs nesolījām. Nauda projektiem tiek iztērēta, bet ieguvuma nekāda,” bilda Aivars. Domājot par projektiem, kas tiks īstenoti Veselavā, sākusies izstrāde apgaismojuma ierīkošanai privātmāju ciemā. Ja ne nākamgad, tad pēc gada tas tiks īstenots.
Plašāka domu apmaiņa izvērtās par bērnudārzu. Tagad tas ir Jāņmuižas bērnudārza filiāle, ir divas grupas, kurās strādā divas audzinātājas un divas auklītes, būs arī sētnieks – kurinātājs. Pārredzamā nākotnē plānots uz šo ēku no muižas pārcelt bibliotēku, bet otrajā stāvā iekārtot jauniešu centru. Kāds gan piebilda, ka vajag senioru, ne jauniešu centru. “Tas notiks bez steigas, telpas jāiekārto,” sacīja E.Šīrante. A.Zilvere atgādināja, ka vietā, kur nav ne skolas, ne bērnudārza, samazinās iedzīvotāju skaits. “Kurš te nāks dzīvot? Iepriekšējā tikšanās reizē ar domes vadību skaidri tika pateikts, ka no Cēsīm uz Veselavu bērnus nevedīs. Un te bērnu būs aizvien mazāk, jo saprotams, ka nav iespējams nodrošināt speciālistus,” teica veselaviete.
Zigmunds Valters vērtēja, ka visvairāk uztrauc tas, ka kaut kas tiek likvidēts, bet nekas radīts vietā. “Bibliotēka bērnudārzā, tas ir risinājums, lai ēka tiktu izmantota, lai arī iedzīvotājiem ērtāk,” skaidroja pārvaldes vadītāja. Bet Aldis Zilvers gribēja zināt: “Vai jaunajam novadam ir kāds pienākums, uzdevums, cik jāiegulda katrā pagastā, lai novada attīstība būtu vienmērīga, nevis attīstītos tikai pilsēta. Kāda ir Veselavas pagasta attīstības stratēģija? ” E.Šīrante uzsvēra, ka, veidojot novada budžetu, par to tiek domāts.
Tālāk jau saruna ievirzījās par Veselavas muižas ēkas nākotni, ja tajā nebūs bibliotēkas, vai pašvaldība veselaviešu lepnumu nepārdos. “Veselava grimst, raudāt gribas, bet nevienu tas neinteresē, varu interesē tikai tas, lai pašiem labi, ne tiem, kuri dzīvo laukos. Cik naudas ieguldīts muižā? Visa pagasta nauda tika ielikta skolā, tikko tā bija sakārtota, tā slēdza,” viedokli pauda kāda veselaviete.
“Ko pašvaldība pagasta centrā plāno iedzīvotāju labklājībai,” jautāja Armands, bet pašvaldības pārstāvji atgādināja, ka idejām jānāk no iedzīvotājiem, tām jābūt reālām. Lai kaut ko īstenotu, vajadzīgi līdzekļi, tāpēc arī tiek pārdoti pašvaldības īpašumi. Iedzīvotājiem tika atgādināts par līdzdalības budžetu, projektu konkursiem, iedzīvotāju padomju veidošanu.
Veselavieši atgādināja, ka nekas nav mainījies, tāpat Veselavas īpašumus pārdeva toreiz jaunais Priekuļu novads un naudu ieguldīja ne jau Veselavā. E.Šīrante skaidroja, ka no atsavināšanas naudas 20 procenti nonāk centrālajai administrācijai, pārējā apvienības pārvaldes budžetā un ka ieņēmumi jau ir ieplānoti, lai ieguldītu visos apvienības pagastos.
Iedzīvotāji arī pauda neapmierinātību, ka nezina, kur ar kādiem jautājumiem vērsties, jo viens darbinieks sūta pie nākamā. E.Šīrante atgādināja, ka, arī veidojot Priekuļu novadu, kad apvienoja Veselavu, Priekuļus, Liepu un Mārsnēnus, pagāja četri gadi, līdz tika izveidota pārvaldības struktūra, un nevar gaidīt, ka Cēsu novadā viss notiks uzreiz. “Nav ceļa kartes, katra jaunā pašvaldība meklē savus risinājumus,” uzsvēra E.Šīrante, bet Z.Valters piebilda: “ Divi gadi Visumam nav nekas, bet tie ir manas dzīves gadi. Biznesā vienmēr jāatceras – nepieļaut vienas un tās pašas kļūdas, bet pašvaldība kāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, un tad ir kļūdas, par kurām jāmaksā visu atlikušo mūžu.”
Par administratīvi teritoriālajām reformām, kas mainījušas veselaviešu dzīvi, viņi atzīst – ikreiz pagasts kļūst tukšāks. “Neesam taču nomale. Varbūt, pirms kaut ko reformēt, centralizēt, likvidēt, vajadzēja saprast, audzēt muskuļus un tad darīt. Kāds ir mērķis? Vai labklājība?” pārdomās dalījās A.Zilvers.
Bažas izskanēja par ceļu tīrīšanu gaidāmajā ziemā, bet E.Grietēns mierināja, ka pakalpojuma sniedzējam šī būs otrā ziema un darbi tiks veikti kvalitatīvi. Tiks sekots, lai notīrīti ir arī stāvlaukumi.
Veselavieši ierosināja, ka pirms novada budžeta pieņemšanas vēlas tikties ar tā izstrādātājiem, lai saprastu, kas tiks pagastam, vai arī lai skaidri pasaka, ka Veselavai nekā nebūs, projektus īstenos citur, gaidiet. E.Šīrante solīja informēt domes vadību.
Komentāri