Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Dancot uz nebēdu, lai pašam prieks

Sarmīte Feldmane
23:00
28.09.2023
41
Jrauna 1

Jaunraunas muižas klētī no piektdienas vakara līdz svētdienas rītam skanēja mūzika un bija dzirdami deju soļi. Te notika Rijas balle, kurā tika  izdejotas gan latviešu, gan kaimiņu tradicionālās dejas un danči, kā arī patlaban Eiropā populārais “Balfolk”.

Tā bija ceturtā Rijas balle, kuras tradīciju iedibinājušas biedrības “Ķekavas muzikanti” un “Baltfolk”.

“Latvijā notiek viena vakara vai nakts danči, bet, redzot, kā Tallinā rīko tradicionālo deju festivālu “Sabatants” vai līdzīgu Francijā, gribējās ko tādu un kvalitatīvu, kur ne tikai dejo, bet arī notiek nodarbības, diskusijas, domu apmaiņa,” stāsta “Ķekavas muzikantu” pārstāve Līva Priede. Līdz šim Rijas balles notika dažādās vietās Ķekavā. Kad biedrības aktīvistes Līgas Brodužas ģimene iegādājās veco Jaunraunas muižas klēti, bija skaidrs – šīgada balle notiks te.

“Sākumā vīrs nepiekrita, jo nevarēja iedomāties, ka te pulcēsies cilvēki. Veidojot kaut ko meža vidū, viss ir vienkārši; kad īrē telpas, noteikumi skaidri; bet, kad esi dzīvojamā zonā, kur tuvu kaimiņi, arī viņu intereses jāievēro. Te ir brīnišķīgi kaimiņi, un ceram kopā paballēties.    Mūsdienu cilvēki un vēsturiska telpa, kas mij­iedarbojas, –  tas ir brīnumaini!” saka Līga Broduža, klēts saimniece, un atklāj, ka pašai Rijas balle ir notikums, kurā notiek mijiedarbība starp laiku, telpu un cilvēku. Mīlestība pret mūziku un deju ir visus vienojošs elements, kas rezultējas nemitīgā mirkļa tveršanas piedzīvojumā.

12 dažādu mūziķu sastāvi spēlēja nenoguruši, bet dancotāju spēki neizsīka ne pirmajā, ne otrajā vakarā. “Tie, kuri neiet uz danču vakariem, bet gaida Rijas balli, atzinuši, ka baidās, vai danču vakarā visu mācēs, šķiet, tur sanāk kas līdzīgs deju kolektīvam, kur visi zina, kas jādara. Rijas balle šķiet vienkāršāka,    tajā vieglāk iederēties. Arī muzikanti te jūtas brīvāki,” pastāsta “Baltfolk” pārstāve Inga Dūka.

Sestdiena bija veltīta diskusijām, domu apmaiņai. Dalībnieki dalījās pārdomās, kā gadsimtu gaitā mainījušās tradicionālās dejas. “Ir rituālās, etnogrāfiskās, tautas, tradicionālās, sociālās, skatuves dejas. Tautas un etno­grāfiskās grūti nodalīt, bet niansēs var. Vai tradicionālās dejas attiecinām uz 20.gadsimta 20., 30 gadiem, kad modē bija valši, polkas, fokstrots, vai 19.gadsimtu    ar galopiem, kadriļām – salona dejām, kas ienāca zemnieku kultūrā? Būtiski saprast, ko dejojam, jo pa gadsimtiem mainās dejas estētika. 19. un 20.gadsimtā dejoja atšķirīgi, piemēram, valsis, ko dejoja 19.gadsimta    sākumā, šodien ir      pavisam cits,” diskusiju rosināja “Baltfolk” vadītāja Sandra Rozenblate, “un balstās tradicionālās horeogrāfijās, kuras ir attīstījušās, mūziķiem improvizējot un sakausējot dažādus mūzikas stilus.”

Dziesminieks, etnomuzikologs, mūziķis Oskars Patjanko atgādināja, ka igauņi dejo dziesmu pavadījumā – dzied un dejo. “Arī latviešiem ir daudz dziesmu, kuras dziedot var dejot. Tikai dancotāji melodiju nesaista ar kādu deju,” klāstīja O.Patjanko. Arī viņš atgādināja, ka gadu gaitā dejas mainījušās, teju katrs muzikants vienu un to pašu spēlē citādi. Taču pazīstamais “Poļu nams” no muzikanta uz muzikantu nav mainījies. Vien mūsdienās nav, kas svilpj.

“Rijas ballēs, kas notiek reizi gadā, ir jābūt diskusijām, lai tā gūtu jaunas zināšanas, pieredzi,” uzsvēra muzikante Dace Prūse.    Svarīgi arī gūt pieredzi kaimiņzemēs, lai neieslīgtu rutīnā. L.Priede atzīst, ka Rijas balles formāts katru gadu ir cits un tas nepārtraukti pilnveidojams.

Nosaukums “Rijas balle” ieintriģē, piesaista. L.Priede atklāj, kad rīkots pirmais pasākums, domājuši nosaukumu. Viņus iedvesmojuši stāsti par zaļumballēm, kas aprakstītas Latvijas simtgadei veltītā izdevumā. “Kur tikai zaļumballes nav rīkotas! Un dejot taču var jebkur – gan greznā pilī, gan bruģētā laukumā, gan pagalmā. Man iepatikās, un kolēģi piekrita, ka nosaukums “Rijas balle” ir piemērots tradicionālo deju festivālam,” atceras L.Priede.

Rīkotāji uzsver, ka Rijas balli droši var saukt par    zaļā dzīves­veida festivālu. “Digitālajā laikmetā ikdienišķā sadzīve šķiet tik brīnišķīga. Katram savi trauki, kas jāmazgā, aukstā    naktī gulēšana klētī, un – pats svarīgākais – kopā būšana, iespēja atrast domubiedrus, draugus, un gūt prieku,” pārdomās dalās L.Priede.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
5

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
41
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
138
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi