Trešo vasaru Latvijā, arī Cēsu novadā, notika Māju kafejnīcu dienas. Tad lauku saimniecības, uzņēmēji un vietējo kopienu entuziasti ver mājas durvis viesiem, pārtopot par mājas kafejnīcām.
Apmeklētājiem ir iespēja nogaršot vietējos ēdienus un dzērienus, lauku vidē baudīt īpašu gaisotni un piedāvāto kultūras un fizisko aktivitāšu programmu.
Cēsu novada dažādas vietas trīs nedēļu nogalēs gaidīja ciemiņus. “Bija iecere par divām nedēļām, bet Skujenes kopiena, kas ir ļoti aktīva, vēlējās savu dienu,” stāsta pašvaldības Tūrisma attīstības aģentūras direktore Madara Lasmane un uzsver, ka šovasar apmeklētājus novadā uzņēma 31 mājas kafejnīca. Tās bija atvērtas Cēsīs un Līgatnē, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Dzērbenes, Skujenes, Raiskuma, Priekuļu, Veselavas un Straupes pagastā.
Sākumā bija pieteikušies 42 saimnieki, bet 11 privātu iemeslu dēļ dalību atteica. Iepriekšējā gadā novadā durvis vēra 34 mājas kafejnīcas.
“Liela daļa to, kuri piedalījās, ikdienā nesniedz ēdināšanas pakalpojumus. Viņi uzņem ekskursantus saimniecībā, ražotnē, piedāvā dažādas aktivitātes, citam teritorijā ir kāds dabas objekts, vēsturiska vieta. Kāpēc iesaistās Mājas kafejnīcu dienās? Lai pamēģinātu un varbūt nākotnē varētu tūristiem piedāvāt arī maltītes, bet būtiskākais – tā ir iespēja veidot attiecības ar klientiem, parunāties, pastāstīt, ieinteresēt atbraukt vēlreiz. Var teikt – iespēja piesaistīt, ieinteresēt jaunus klientus,” skaidro M.Lasmane.
Jārēķinās ar simt sīkumiem
Tūrisma attīstības aģentūras speciālisti bija atbalsts un padomdevēji Mājas kafejnīcu dienu rīkotājiem. Viņi arī koordinēja, kad, ko un kā darīt. “Tas, kurš to nav darījis, nevar iedomāties simts sīkumu, ar kuriem jārēķinās. Tie, kuri piedalījušies iepriekšējās vasarās, zina, bet gribas labāk, nekā bija pirms gada, toties tiem, kuri uzdrošinājušies pirmoreiz, viss ir jauns,” stāsta aģentūras direktore.
Mājas kafejnīcu dienu rīkotāji pārliecinājušies, ka pašiem un apmeklētājiem ir ērtāk, ja klienti iepriekš piesakās. “Viens dalībnieks pēdējā brīdī atteicās, jo neviens nepieteicās, bet pats nebija norādījis, ka tas jāizdara. Tad centāmies dot ziņu, ka tur mājas kafejnīcas nebūs, taču ne jau katrs visu laiku seko informācijai. Interesenti bija aizbraukuši un vīlās,” organizatoriskas nianses atklāj M.Lasmane. Viņa pastāsta, ka divas dienas pirms pasākuma kāda lauku sētas saimniece satraukta zvanījusi, ka nezina, ko darīt, jo apmeklētāji nepiesakās, bet tomēr gaidīs. Pēc tam stāstījusi, ka no piektdienas rīta zvans sekojis zvanam, vēl sestdien interesējušies, vai var atbraukt. Kafejnīcas darba laiks tika pagarināts, ēdiens gādāts papildus. “Iepriekš nevar zināt, kāda par kuru piedāvājumu būs interese. Saimnieks var noteikt, ka uzņems tik un tik apmeklētāju, bet ir saimnieki, kuri spēj prasmīgi pielāgoties,” uzsver aģentūras direktore.
Apmeklētāju skaitu būtiski ietekmē laikapstākļi. Tā kā maltītes lielākoties notiek pagalmā, lapenē, ja ir lietus, vējš, tas ietekmē labsajūtu. “Bieži vien tie, kuri domā braukt uz Mājas kafejnīcu dienām, ceturtdien, piektdien noklausās, kādu laiku sola Toms Bricis, un tad nolemj, ko darīs brīvdienās,” teic M.Lasmane un atgādina, ka Cēsu novadā nedēļu nogalēs laiks lutināja.
Uz Mājas kafejnīcu apmeklētājs brauc, domājot, ka piedzīvos pārsteigumu – ne tikai būs garda maltīte, bet vēl kaut ko redzēs, uzzinās, būs, ko darīt bērniem. M.Lasmane uzsver, ka apmeklētāji arī grib izmantot iespēju kaut pa atslēgas caurumu ielūkoties, kā dzīvo un saimnieko tie, pie kuriem atbraukts ciemos, un tiek gaidīts kas tāds, kā citur nav.
Sadarbojoties iegūst visi
Novadā Mājas kafejnīcu dienās varēja gan izmēģināt noaust jostu, izgrebt karoti, pagatavot ēdienu, gan uzspēlēt golfu, palasīt dzeju, uzdancot, doties pārgājienā un arī tikai sēdēt piekalnītē, baudot ainavu. “Saimnieki bija nopietni domājuši, lai viesi uzkavējas, nesteidzas. Atbraucējam jāpiedāvā vēl kas tuvumā, kāds kultūras notikums, aktivitāte. Ja būs, ko darīt no rīta līdz vakaram, viņš paliks pa nakti viesu namā un vietējie uzņēmēji būs ieguvēji,” stāsta M.Lasmane un uzsver, ka, rīkojot Mājas kafejnīcu dienas, ļoti svarīga ir vietējo sadarbība. Un labs piemērs ir skujenieši. Viņi paši nolēma, kad rīkos Mājas kafejnīcu dienas, un izvēle attaisnojās.
“Iepriekšējos gados Mājas kafejnīcu dienas Skujenē notika tad pat, kad Piebalgas pusē. Skujenieši vērtēja, ka apmeklētāju maz sliktā ceļa dēļ, ciemiņi izvēlas braukt tur, kur var nokļūt pa asfaltu. Skujenē bija piecas mājas kafejnīcas ar ļoti dažādu piedāvājumu. Viņi bija izrunājuši, ko kurš piedāvās un cik lielas būs porcijas. Jo bijis tā, ka apmeklē vienu, ierodoties nākamajā, palūdz vien ūdeni, jo katrs var apēst tik, cik var. Viņi nevis konkurē savā starpā, bet veido kopīgu piedāvājumu,” pastāsta Tūrisma attīstības aģentūras direktore un piebilst, ka citos pagastos sadarbība un informācijas apmaiņa bijusi krietni mazāka.
Pārsteigt ar maltīti
Mājas kafejnīcās, protams, būtiskākais ir maltīšu piedāvājums. Tas bija jo plašs, sākot no ugunskurā vārītas zupas līdz restorāna klases vairāku kārtu ēdieniem. Lielākoties tika izmantots vai nu pašu, vai kaimiņu izaudzētais. Cenu piedāvājumam nosaka saimnieki. Diapazons bija ļoti plašs, lai katrs var izvēlēties un arī iepazīt kādas vietas vai dzimtas kulināro mantojumu.
Iepriekšējos gados pasākumā piedalījās arī kafejnīcas, kas strādā ikdienā. Šovasar tādu nebija. “Uzņēmēji atzina, ka klientu tāpēc, ka sevi reklamē kā Mājas kafejnīcu dienu dalībniekus, nav bijis vairāk, jo apmeklētāji meklē to, kā nav ikdienā. Uzņēmēji saprata, ja iesaistās, tad tas jādara citā vietā, nevis kafejnīcas telpās,” vērtē aģentūras direktore un piebilst, ka nereti dzirdēts, ka par Mājas kafejnīcu dienām kā pasākumu nepriecājas kafejnīcu un restorānu saimnieki. Vasarā trīs nedēļu nogalēs viņu potenciālie klienti dodas citur.
Pieredze krājas
M.Lasmane uzsver, ka nākamvasar Mājas kafejnīcu dienas noteikti būs. Tūrisma organizatoru uzdevumus ir ieinteresēt apmeklētājus apskatīt vēl kaut ko apkārtnē, informēt par iespējām. Ja atbrauc no tālienes, vēlas pārnakšņot, “Piedāvājums ir jāpapildina, lai izvēle plašāka. Ja vēl ir kāds kultūras pasākums, tas būtu vēl viens piedāvājums, lai viesis visu dienu pavadītu novadā,” pastāsta Tūrisma attīstības aģentūras direktore un atklāj – nākamvasar iecerēts, ka aģentūras speciālisti veidos foto un video materiālus par Mājas kafejnīcu dienu norisi. Tas nākamajos gados noderēs reklāmai. Mājas kafejnīcu saimnieki atzinuši, ka pašiem to izdarīt ir sarežģīti, jo ir rūpes par viesiem, ar katru klientu jāparunājas kā jau ar ciemiņu.
“Mājas kafejnīcu dienas ir pasākums ar pievienoto vērtību. Cik tā liela, atkarīgs, kā protam sadarboties un piedāvāt to, kas mums ir,” atgādina M.Lasmane.
Šovasar Latvijā durvis vēra vairāk nekā 450 improvizētu kafejnīcu lauku sētās un māju pagalmos, tās apmeklējuši 65 000 cilvēku, apkopojusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Visvairāk apmeklētāju sagaidīts rančo “Ozolmājas” mājas kafejnīcā Balvu novadā – uzņemti 800 viesi. Savukārt apmeklētāju aptaujā, kurā piedalījās 1466 cilvēki, 98% norādījuši, ka ir apmierināti ar apmeklēto kafejnīcu un tās piedāvājumu. Turklāt 88% atzinuši, ka jau plāno, vai, iespējams, dosies vēlreiz apceļot reģionu, kura galamērķis bija mājas kafejnīca, ieplānojot apmeklēt arī citus tuvākos tūrisma objektus.
Komentāri