Vēlēšanu nedēļa ir klāt, un, protams, partijas vēlreiz atkārtos solījumus par labāku dzīvi, bet vēlētājiem būs jāizvēlas, par ko balsot. Neiedziļinoties katras partijas programmā un tikšanās reizēs solītajā, joprojām pārsteidz dažas lietas. Proti, solot pārtikušāku dzīvi un lielākas rūpes par ģimenēm, partijas gandrīz nemaz nepaskaidro, no kurienes budžetā tiks ņemta nauda. Tādēļ gribas sacīt, ka tiem, kuri sola ļoti, ļoti daudz, ticēt grūtāk un, manuprāt, par daudzsolītājiem nav vērts balsot.
Vēl daudzi politiķi tikšanās reizēs, televīzijā un radio it bieži lieto jēdzienu “nelegālā migrācija”, liekot domāt, ka daudzi Latvijā esošie iebraucēji te ieradušies slepus, pa mežiem un purviem, neejot cauri robežkontrolei. Acīmredzot tomēr vajadzētu pajautāt, kāda tad ir šī jēdziena definīcija un vai tiešām problēma ir nevis nesakārtotā migrācija (jo nezinām un nedomājam par to, cik cilvēkus varam uzņemt no t.s. trešajām valstīm un ar kādām prasmēm vajadzīgi iebraucēji), bet gan nelegālā migrācija, tas ir, cilvēki, kuri ierodas slepus.
Protams, iebraucēji no citām valstīm, kuru kultūra un reliģija mēdz būt pat ļoti atšķirīga, rada spriedzi sabiedrībā un neapšaubāmi var ietekmēt 15. Saeimas vēlēšanu rezultātus, ja migrācija tiek izmantota kā “ierocis” cīņā par vietām parlamentā.
Nesen Domes jeb parlamenta vēlēšanas notika Krievijā, tādēļ interesanti, ko par iebraucējiem no citām valstīm domā Krievijas iedzīvotāji. Levadas Centrs septembra vidū publicēja aptaujas rezultātus par attieksmi pret iebraucējiem, starpnacionālo spriedzi un par bažām saistībā ar iespējamām sadursmēm nacionālā jautājumā.
Divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka iebraucēju skaits Krievijā jāsamazina, bet ceturtā daļa aptaujāto ir pretējās domās. Jāpiebilst, ka neitrāla vai pat pozitīva attieksme pret iebraucējiem no Moldovas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, Kirgizstānas un citām tuvējām valstīm pamazām palielinājusies. Piemēram, pret to, ka iebraucēji strādā celtniecībā, kopumā 16 procenti Krievijas iedzīvotāju ir noskaņoti pozitīvi, bet 46 procentiem ir neitrāla attieksme. Visvairāk pozitīvi un arī neitrāli noskaņoto ir vecuma grupā no 18 līdz 24 gadu vecumam, attiecīgi 19 un 61 procents iedzīvotāju. Uz tiešu jautājumu, kāda politika saistībā ar iebraucējiem jāizvēlas Krievijai, kopumā 64 procenti uzskata, ka jācenšas ierobežot iebraucēju skaitu, 28 procenti domā, ka iebraucēju skaitu nevajag ierobežot un ka viņi jāizmanto Krievijas interesēm. Visvairāk to, kuri domā, ka iebraucēji var strādāt Krievijas interesēs, ir gados jaunāko iedzīvotāju grupā — 40 procenti aptaujāto.
Par nelegālajiem migrantiem kopumā 67 procenti iedzīvotāju domā, ka viņi jāizsūta no Krievijas, bet 23 procenti, ka viņus vajag legalizēt, viņiem ir jāpalīdz asimilēties, lai strādā Krievijas labā. Visnegatīvākā attieksme pret iebraucējiem ir gados vecākajiem iedzīvotājiem — tikai 19 procenti domā, ka nelegālie migranti var palikt Krievijā, asimilēties un strādāt. 73 procenti gados vecāko Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka nelegālie migranti ir jāizsūta no valsts.
Jāpiebilst, ka kopumā 48 procenti Krievijas iedzīvotāju nejūt starpnacionālo spriedzi, etnisko naidu starp vietējiem iedzīvotājiem un iebraucējiem. Vēl var piebilst, ka informāciju attieksmes veidošanai pret iebraucējiem Krievijas iedzīvotāji gūst TV, dažādos sociālajos tīklos un interneta izdevumos un kanālos.
Vērojot priekšvēlēšanu kampaņu Latvijā, jāteic, ka partijas internetu un sociālos tīklus vēlētāju uzskatu veidošanā izmanto ļoti aktīvi. Iespējams, aptaujās daļa Latvijas vēlētāju neatklāj, par ko patiesībā balsos, jo vairāku partiju savstarpējā kritika ir ļoti asa un vēlētāji negrib nokļūt kritizējamo lokā.
Komentāri