Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Ikdienas un attīstības vajadzība – ceļi

Andra Gaņģe
23:00
24.10.2023
74
Skujene2 1

Skujeniešiem vissvarīgākais un neatliekamākais jautājums ir ceļi. Nav neviena asfaltēta vai cita cietā seguma brauktuves, lai no Skujenes pagasta nokļūtu pie kaimiņiem vai tālāk.

Uz sarunu ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Ro­zenbergu, priekšsēdētāja vietnieci Inesi Suiju-Markovu un Amatas apvienības pārvaldes vadītāju Elitu Eglīti bija ieradies gandrīz pussimts Skujenes pagasta iedzīvotāju. Pirmais un satraucošākais, par ko runāja skujenieši, – neizbraucamie ceļi. Pro­tams, par asfaltu pat nerunājot, taču arī grants ceļus varētu uzturēt daudz maz braucamā stāvoklī, atzina sapulces dalībnieki.

Pa sliktu vai ļoti sliktu ceļu nākas braukt, vienalga uz kuru pusi cilvēks no Skujenes vēlas nokļūt. Par neizbraucamu nosauca segumu uz Amatas pagasta Ģikšiem (P31), diezgan viduvējs, kaut pavisam nesen nogreiderēts, bija ceļš uz Cēsu-Madonas šoseju, bet visvairāk uzlabojumus gaida ceļam Garkalne – Alauksts (P3), pa kuru var aizbraukt uz Nītauri, otrā virzienā uz Vec­piebalgu.

“Tāpēc cilvēku paliek mazāk; Ceļš nav iegriba, bet pagasta dzīvības jautājums; Neviens uzņēmējs te neko neinvestēs,” tādi un līdzīgi izsaucieni skanēja no zāles.

Skaidrojot iespējas P3 pārbūvē, J. Rozenbergs atgādināja par savulaik Aizsardzības ministrijas plānoto objektu pagastā. Ceļš P3 varētu būt svarīgs militārajai mobilitātei, tad varētu piesaistīt līdzekļus no šim nolūkam paredzētiem avotiem. Kad skatītāju rindās bija dzirdama neticība, sprieda, ka tas plāns jau pagātne, J.Rozenbergs pastāstīja, ka iecere nav aizmirsta, bet bija vajadzīgi ieguldījumi vispārējā aizsardzības dienestā, tāpēc mainīts laika grafiks. Skujenē cels noliktavām paredzētu objektu, un tam arī nepieciešams atbilstošs ceļš. Taču reizē ir nepārtrauktas sarunas ar “Latvijas Valsts ceļiem”, kas plāno valsts ceļu tīklu uzturēšanu.

“Regulāri atgādinu par P3 ceļu, zvanu uzņēmuma valdes priekšsēdētājam. Šis ceļš un viens ceļš Ziemeļvidzemē ir iekļauts Vidzemes plānošanas reģiona dokumentos kā svarīgākie reģiona attīstībai,” pauda domes priekšsēdētājs, uzsverot, ka novadā valsts ceļu kartē P3 un P31 ir pirmā prioritāte, virzot to pārbūvi cauri varas gaiteņiem. “Valsts ceļu pārbūvi, uzlabošanu pašvaldība nekā citādi nevar ietekmēt, kā tikai neatlaidīgi runājot ar lēmumu pieņēmējiem, atgādinot, atkal un atkal sekojot, lai šie ceļi būtu aktuālajos plānos.”

J.Rozenbergs ar skaidroja, ka ceļa P3 posma no Mālpils līdz Alaukstam pārbūves problēma ir tā garums, tie ir 40 km, bet vienkārtas asfalta izmaksas kilometram ir 400 tūkst. eiro. “Rupji rēķinot, būtu vajadzīgi apmēram 20 miljoni eiro, bet nākamā gada valsts budžetā reģionālajiem ceļiem plāno 25 milj. Tad var saprast iespējas. Bet dubultās virsmas apstrāde te nederētu, tā varētu neizturēt slodzi,” teica priekšsēdētājs.

Skujenieši pieņēma J.Rozen­berga teikto, ka cietais segums ceļam tik drīz nebūs. “Taču kaut grants segumu normāli uzturētu, lai ir kārtīgi grāvji. Saprotu, ka ir slapjš, bet, ja vispār nevar izbraukt…,” sacīja skujeniete Sandra Straupe un piebilda, ka biežāk vajadzētu palaist greideru. Bet tūlīt skanēja replikas, ka nav jau, ko greiderēt, jo grants sega ir ļoti plāna. Kāds teica, ka 40 gadu šajā ceļā nav nekas darīts.

Uzņēmējs Viktors Jonins arī atgādināja, cik svarīga ir ziemas ceļu tīrīšana. “Lai taču ceļu uzturētājs saprot, ka Skujenē ziema sākas divas nedēļas ātrāk nekā citur un beidzas divas nedēļas vēlāk.” Un no zāles piebalsoja, ka ļoti svarīgi arī laikus izcirst krūmus, lai būtu, kur nošķūrēt ceļu, citādi ziemā brauktuve ir tik šau­ra, ka divas mašīnas nevar izmainīties.

J.Rozenbergs apsolīja skujeniešiem vēl vairāk prasīt no “Latvijas Valsts ceļiem” un censties panākt, lai valsts grants ceļi tiek labāk uzturēti, lai atjaunotu segumu, izcirstu krūmus.
Sērmūkšu iedzīvotāji atgādināja, ka ceļš, kas ved cauri ciematam, ir sliktā stāvoklī un var būt pat bīstams. Nav apgaismojuma, neliels posms ved tuvu gar ūdenskrātuvi. “Tur apkašā ir asfalts, virsū grants, pamats ir, varētu vienkārši sakārtot,” tāds bija priekšlikums.

Sērmūkšos ir vēl viena prob­lēma – attīrīšanas ietaises nespēj uzņemt visus sociālā centra notek­ūdeņus, tos no iekārtām reizi divās dienās izsūknē un izved ar traktoru. Sapulces dalībnieki vērtēja, ka tā ir ļoti nelietderīga naudas tērēšana. Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte paskaidroja, ka savulaik, kad tagadējā pansionāta ēkā bija skola, attīrīšanas iekārtas uzbūvēja tās vajadzībām. Tagad slodze ievērojami palielinājusies, jauda neatbilst, bet ietaises ir tuvu privātā īpašuma robežām, dīķim, jāgādā, lai notekūdeņi to nepiesārņo. “Neilgi pirms lielā Cēsu novada izveidošanas izstrādājām tehnisko projektu attīrīšanas iekārtām visam Sērmūkšu ciematam. Pēc toreizējiem aprēķiniem vajadzēja 140 tūkst.eiro. Pro­tams, projekts jāaktualizē,” sacīja E.Eglīte.

“Skatīsimies,” uz zāles gaidām atbildēja J.Rozenbergs, pastāstot, cik daudz papildu izdevumu jāparedz nākamā gada budžetam, taču apņēmās meklēt iespējas, kā sarežģījumus risināt, uzsverot, ka tas ir būtiski videi.

Skujenieši interesējās arī par vietējās pamatskolas nākotni. 1.līdz 9.klašu grupā tajā ir 46 audzēkņi, tā ir mazākā pamatskola novadā. J.Rozenbergs gan pauda, ka topošajās Izglītības ministrijas nostādnēs attiecībā uz skolēnu skaitu ir lielākas pielaides, pirms­skola un 1.līdz 6 klases noteikti būs tuvu bērnu dzīvesvietai, paliek jautājums par 7.līdz 9.klašu grupu.

Iedzīvotāji izteica neapmierinātību arī ar sabiedriskā transporta satiksmi, darbā vai uz skolu Cēsīs nevar aizbraukt, jo reiss Cēsīs pienāk ap pusdesmitiem rītā, bet uz Skujeni autobuss atiet divos dienā. Kāda skujeniete, lai varētu strādāt Cēsīs, pat īrē dzīvokli.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
22

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
142

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
403
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
10
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi