Patversmē dažādu vecumu suņi

Cēsu novada dzīvnieku patversmē “Lācīši” nonākusi kucīte ar kucēniem, saimniece bija nolēmusi kucēnus slīcināt, bet kaimiņi nevēlējās to pieļaut. Kucēni ir vien pāris nedēļas veci. Šobrīd “Lācīšos” uzturas 17 suņi. Patversmē bija arī kaķēni, bet tie mājas atraduši, adopcijai pieejami pieauguši kaķi.

Patversmes vadītāja Liene Kārkliņa teic, ka šogad piedzīvoti skaisti notikumi — nedēļas laikā adoptēti trīs suņuki — piecgadīgā aklā Rūna, kas patversmē dzīvoja no kucēna vecuma, suņu puika seniora vecumā un septiņus gadus veca sunenīte. Taču tagad, kad uzņemti kucēni, patversmē ir vairāk suņu, nekā ierasts.

Kucēniem vēl jāpaaugas, līdz tos varēs adoptēt, tomēr patversmes vadītāja aicina rūpīgi apsvērt iespējas ņemt suni — neatkarīgi vai kucēnu, vai pieaugušu: “Tās ir rūpes daudzu gadu garumā, kad jādomā gan par suņa aprūpi, izmaksām, ja sunītis saslimst, jo dzīvnieku ārstēšana nav lēta, par pilnvērtīgas barības iegādi, jo sunim cilvēku pārtika nav piemērota. Kad kāds izvēlas suni, vienmēr painteresējos, vai cilvēki dzīvo savā īpašumā vai īrē. Ja maina dzīvesvietu un izīrētājs neļauj savā īpašumā turēt dzīvnieku, cilvēks suni vai kaķi grib atstāt patversmē. Bet par dzīvnieku ir jārūpējas tāpat kā par bērnu. Mēs taču neatsakāmies no saviem bērniem tāpēc, ka saimnieki neļauj dzīvot īpašumā ģimenei ar bērniem, mēs meklējam citu vietu. Ja esam uzņēmušies atbildību par dzīvnieku, tad arī pārceļoties meklējam dzīvniekiem draudzīgu dzīvesvietu.”

Tāpat I. Kārkliņa paskaidro — lai paņemtu suni no patversmes, nepietiek ar to, ka cilvēkam dzīvnieks iepaticies. “Ar dzīvnieku ir jāveidojas saiknei. Tā mūsu mīļajai Rūnai, aklajai sunītei, tagad ir fantastiski saim­nieki un brīnišķīgas mājas, kur viņa jūtas ļoti labi. Rūnai ar jaunajiem saimniekiem izveidojās saikne jau pirmajā reizē, kad izgāja pastaigāties, bet otrajā reizē viņus jau atpazina. Bet bija cilvēki, ar ko viņa negāja ārā no teritorijas, apgūlās un nekur nedevās. Ir sunīši, kuriem vajadzīgas vairākas satikšanās reizes, lai pierastu pie konkrētā cilvēka. Man ir svarīgi, ka suns tiešām nonāk labās mājās pie gādīgiem saimniekiem, lai dzīvniekam turpmāk būtu laba un pilnvērtīga dzīve, lai tas būtu kārtīgi pabarots, aprūpēts un mīlēts.”

Patversmes vadītāja atgādina, ka jārēķinās ar zināmām izmaksām, dzīvnieku adoptējot. “Ir cilvēki, kas to ļoti labi saprot, bet ne visi,” teic I. Kār­kliņa un piebilst, “mēs esam Cēsu dzīvnieku aizsardzības biedrība, kas apsaimnieko patversmi, līdz ar to mums ir apsaimniekošanas līdzekļi, kā arī ir līdzekļi pirmajai vakcīnai, attārpošanai, sterilizācijai. Visas citas operāciju un dzīvnieku uzturēšanas patversmē izmaksas sedzam no ziedojumiem un nopelnītās naudas par sniegtajiem pakalpojumiem. Jā, patversmē Valmierā nav jāmaksā par dzīvnieka adoptēšanu, jo to pilnībā uztur pašvaldība, tajā pašā laikā uzskatu, ka ir labi, ja cilvēks ir gatavs veikt līdzmaksājumu par dzīvnieka čipošanu, vakcināciju, jo tādējādi viņš rēķinās, ka dzīvnieka uzturēšana prasīs noteiktus izdevumus.”

Augusta vidū patversme sociālajos medijos vēstīja, ka trūkst dzīvnieku barības — konservu. I. Kārkliņa izsaka sirsnīgu pateicību par cilvēku atsaucību: “Bija, kas atveda konservus, citi sniedza finansiālu atbalstu, iegādājāmies specializēto barību, kas nepieciešama dzīvniekiem ar nieru vai ādas problēmām. Bet konservi patversmē vienmēr ir noderīgi, uzskatu, ka arī te dzīvniekam ir jābūt labi pabarotam, apčubinātam un palutinātam ar konserviem un kārumiem tieši tāpat kā sunīšiem mājās. Jo dzīvnieks nav vainīgs, ka nonācis patversmē, tā ir cilvēku vaina.”

Patversmes vadītāja izceļ arī brīnišķīgo sadarbību ar Cēsīs esošo uzņēmumu “Māja Tev”, kas par saviem līdzekļiem restaurējusi veco suņu voljēru, vadoties no I. Kārkliņas ieteikumiem, kāds tas būtu vispiemērotākais. Iepriekšējā gadā uzņēmums uzdāvināja kaķu māju.

Brīvprātīgie var izvest arī suņus pastaigā, tikai patversmes vadītāja aicina rēķināties ar apmeklētāju pieņemšanas laiku. Lai gan patversme strādā no desmitiem līdz četriem pēcpusdienā, apmeklētājus pieņem no trešdienas līdz svētdienai no divpadsmitiem līdz diviem: “Tā no rīta varam pagūt izdarīt steidzamākos darbus, tad pievērsties apmeklētājiem, lai pēc tam atkal aprūpētu dzīvniekus.”