Tā vien gribas, kaut mazāk runātu un spriedelētu, baidītu, bet ļautu vienkārši normāli dzīvot un saimniekot. Aizvien vairāk saprotu, kāpēc Latvijā tik liela birokrātija. Tā ir iedzīvotāju pašu vēlēšanās. Kā kaut kas nepatīk, šķiet nepieņemams, uzreiz sauciens — kāpēc neviens nekontrolē! Lai to darītu, kāds strādā, pieņem likumus un lēmumus, tad kāds uzrauga to izpildi, un abi pelnīti saņem algu. Un tas attiecas uz jebkuru normatīvo aktu vai likumu, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Nedrīkst aizmirst arī daudzās Eiropas Savienības (ES) regulas, direktīvas, lēmumus un līgumus.
Protams, ir jābūt saprotamai kārtībai, kuru ikviens ievēro. Tā ir jānodrošina, lai nepaklausīgie var nopelnīt sodu vai vismaz kauninājumu (tāds gan likumu normās nav paredzēts), bet pastāv arī aizrādījums. Tā nu vienkāršās kārtības labad kontrolētājs aiz kontrolētāja raksta papīrus, dokumenti krājas mapēs un terabaitos. Bet latvietis vidējais dzīvo neapmierinātībā un arī krāj izziņas, novērtējumus, līgumus un kādus tik vēl dokumentus. Var noderēt, ja nu kāds prasa.
Katru dienu parādās kāda reāla vai absurda aktualitāte, par kuru tautiešiem ir, ko teikt, uztraukties vai apsmiet. Saeima līdz Krimināllikumam aizvirzījusi latvāņus un naktsvijoles. Tik tālu nonākts, jo pirms diviem gadiem spēkā stājās ES direktīva “Par Vides krimināltiesisko aizsardzību”. Tās mērķis ir noteikt minimālos noteikumus visās dalībvalstīs, lai definētu noziedzīgus nodarījumus pret vidi un piemērotu sodus vides aizsardzības nolūkā. Viens no tās mērķiem ir nodrošināt ES vides tiesību aktu labāku piemērošanu, kā arī efektīvāk novērst un apkarot noziegumus pret vidi.
Noziedzīgi nodarījumi ir piesārņošana, atkritumu nelikumīga apsaimniekošana, pret savvaļas dzīvniekiem un augiem vērsti nodarījumi, invazīvu sugu audzēšana un izplatīšana un vēl citi, arī virszemes ūdeņu vai pazemes ūdeņu nelikumīga ieguve . Atkarībā no nodarījuma smaguma un apmēra, direktīva paredz iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.
Zemnieku saeima, kas sevi raksturo kā ietekmīgāko un konstruktīvāko Latvijas lauksaimniecības un dārzkopības produkcijas audzētāju un ražotāju nevalstisko organizāciju, pauž lauksaimnieku satraukumu, ka Saeimā virzītie Krimināllikuma grozījumi, kas paredz bargākus sodus par noziegumiem pret vidi, ir neskaidri un ne vienu vien zemes vai meža īpašnieku pakļaus kriminālatbildībai. Zemnieku pārstāvji norāda, ka zemes īpašnieku nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, ja viņa īpašumā aug latvānis un tā apkarošanas pasākumi nav devuši rezultātu. Būtiski, ka viņš ir veicis ierobežošanas pasākumus, kaut nesekmīgi. Tāpat pie kriminālsoda var tikt, nezinot, ka kāds augs ir aizsargājams un tas aug īpašumā. Protams, nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Ja runā par latvāņiem, kas kā sērga izplatījušies ne tikai tīrumos, kā ar tiem cīnīties mežā, upju krastos? Ne jau ar ķīmiju. Kā rīkoties īpašniekam? Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins gan skaidrojis, ka pats par sevi fakts, ka nodarīts kaitējums videi, nenozīmē automātisku kriminālatbildību. Ja personas apzinātu rīcību nekonstatē, tad nav arī atbildības un, viņaprāt, tas nav atsevišķi jāatrunā likumā.
“Ja cilvēks radīja būtisku kaitējumu, bet viņš nav vainīgs, tad viņam arī tagad nav atbildības un arī turpmāk nebūs. Bet ierakstīt pantā, ka saimnieciskā darbība atbrīvo no kriminālatbildības, ir aplami. Tad iznāks tā, ka pat ar nodomu radot kaitējumu, cilvēks varēs pateikt man ir saimnieciska darbība, man tas ir atļauts. Saprotu uztraukumu, ka institūcijas var sākt piemērot normatīvo aktu nepareizi. Taču, ja nav vainas, nav noziedzīga nodarījuma, un tas ir pamatu pamats, to neraksta pie katra panta,” teicis A. Judins. Izskaidrots, un var saprast. Šodien. Bet, kā zinām, katru likuma pantu var interpretēt. Zemnieku saeima skaidro, ka “audzēt nozīmē apzināti veicināt auga augšanu un pavairošanu. Savukārt apkarot, bet nepanākt pilnīgu rezultātu, ir pavisam cita situācija. Krimināllikumā šīm atšķirībām jābūt nepārprotami redzamām”.
Lai kādus grozījumus pieņems, tie būs jāievēro. Par dažādu augu ievešanu un izplatīšanu gan nav satraukuma. Bet būtu vērts. Kāpēc? Cik pēdējos desmit gados jaunu nezāļu parādījies dārzā? Kāds ieveda skaistas graudzālītes. Bet kurš to kontrolēs? Koferī dažas sēkliņas… Un brīnāmies, kā birokrātijā nodarbināto skaits palielinās. Vai tad paši negribam, lai varētu dzīvot skaistā vidē?…
Komentāri