Aizvien biežāk ziņās par karu Ukrainā tiek lietots apzīmējums “vismasīvākais”, “vislielākais”, “rekords”, informējot gan par Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijā, gan par Krievijas uzbrukumiem Ukrainai. Piemēram, līdz 18. jūnijam Ukrainas triecieni ar droniem bija daļēji vai pilnībā apturējuši astoņu lielāko naftas pārstrādes rūpnīcu darbu Krievijā. No tā sauktā pārstrādes rūpnīcu TOP 10 vēl neskartas ir tikai divas — Omskā un Irkutskā.
Savukārt naktī no 1. uz 2. jūliju Krievija veica Ukrainai lielu uzbrukumu ar droniem un raķetēm, galvenais trieciens bija Kijivai. Ukrainas Bruņotie spēki informē, ka Krievija izmantojusi simtiem dronu un vairāk nekā septiņdesmit dažādu veidu raķešu. Kijivā cietušas vairāk nekā divdesmit dzīvojamās mājas, bojā gājuši piecpadsmit cilvēki, bet ievainots vairāk nekā simts iedzīvotāju. Savukārt Ukrainas droni naktī veica triecienu pa Kostovas naftas pārstrādes rūpnīcu Ņižnijgorodskas apgabalā.
Vai Krievijas iedzīvotāji seko līdzi karam Ukrainā?
Levadas Centra aptauja liecina, ka martā, aprīlī un maijā Krievijas iedzīvotāji visvairāk interesējušies par Krievijas un Irānas militāro konfliktu, bet arī par tā saukto “specoperāciju” Ukrainā un Putina vizīti Ķīnā. Pavasarī un vasaras sākumā daudzi jaunieši beidz skolu, izvēlas, vai mācīties tālāk vai strādāt, tādēļ Levadas centra aptauja bija arī par to, kā Krievijas iedzīvotāji vērtē izglītības sistēmu.
Četri no desmit aptaujātajiem iedzīvotājiem izglītības sistēmu Krievijā novērtēja kā labu vai izcilu; tikpat daudzi izglītības sistēmu vērtēja kā viduvēju, bet katrs sestais uzskata, ka tā ir slikta vai pat ļoti slikta. Jāteic, 35 gados kopš regulāri tiek uzdots jautājums, kā izglītības sistēma tiek vērtēta, pozitīvais vērtējums ir palielinājies. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka skolai ir jānodarbojas ar patriotisko audzināšanu un militāro apmācību. Kopš 2020. gada ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka skolai noteikti jāveic militārā apmācība un dzimumaudzināšana.
Tātad kopumā 35 procenti Krievijas iedzīvotāju izglītības sistēmu uzskata par labu un teicamu, un vīrieši tā domā biežāk nekā sievietes — 46 un 31 procents. Ja raugās, kā izglītības sistēmu Krievijā vērtē dažāda vecuma grupas, tad visaugstākais novērtējums ir iedzīvotāju grupā vecumā no 18 līdz 24 gadiem: izglītību kā labu un izcilu to novērtējuši 57 procenti. Savukārt kopumā 53 procenti aptaujāto izglītības sistēmu novērtējuši kā viduvēju vai sliktu, un sievietes tā domā biežāk nekā vīrieši — 58 procenti aptaujāto sieviešu izglītības sistēmu vērtē negatīvi. Kopumā 85 procenti iedzīvotāju uzskata, ka skolai jānodarbojas ar patriotisko audzināšanu, un 84 procenti domā, ka skolai jānodarbojas arī ar militāro apmācību.
Komentāri