Vaļasprieku mozaīka. Jāiegulda laiks un pacietība

Kultūras biedrībā “Harmonija” mēnesi bija skatāma cēsnieces Velgas Ezergailes akrila kristāliņu gleznu izstāde, tajā izstādīti septiņi darbi. Bet vairāku gadu laikā tapuši ap 50 šādu attēlu. Iecerēts, ka tie tālāk varētu aizceļot uz Priekuļu pagasta bibliotēku.

Tomēr Velgas interešu un vaļasprieku pūra lādē ir vēl daudz jo daudz aizraušanos, pēdējā no tām, par ko ieinteresējusies vien aizvadītā gada izskaņā, – numeroloģija.

-Kā radās interese par precizitāti prasošo darbu ar kristāliņiem, lai rastos glezna?

-Kovida laikā, kad visi bijām iesprostoti mājās un nebija, ko darīt. Domāju, varētu pamēģināt izšūt krustdūrienā, taču mājās nebija nekādu materiālu, bet visi veikali bija ciet, neko no vajadzīgā nevarēja nopirkt. Tad pamanīju, ka ukraiņu dāmas internetā popularizēja un tirgoja šos kristāliņus, ko bieži sauc arī par dimantu pērlītēm. Tā kā internetā visu ko varēja pasūtīt, tā arī sākās šī aizraušanās. Visbiežāk materiālus joprojām pasūtu internetā, bet esmu pirkusi arī Cēsīs. Ziemā katru vakaru darbojos – kā vienpadsmitos sāku, tā līdz diviem trijiem naktī.

Kādā reizē kultūras biedrībā “Harmonija”, redzot, ka rokdarbnieku dāmas arī izlikušas tādus darbiņus, biedrības vadītājai Astrīdai Kamšai pastāstīju, ka arī man tādi ir. Vārds pa vārdam, un, lūk, mani darbi redzami arī kultūras biedrībā.

-Vai ir  bijis darbs, ko nepabeidzat?

-Nē, visu iesākto pabeidzu. Man ir daudz pacietības, varu darboties ļoti ilgi. Bet, tā kā tagad ieinteresējusi numeroloģija, pēdējā glezna top ilgāk nekā parasti.

-Ne vienmēr viss iesāktais aizrauj. Kas saista kristāliņu gleznās?

-Patīk, ka redzu, kā iet uz priekšu. Viss ir rūpīgi salikts, ir arī gaismas planšete, tā varu mierīgi darboties. Viens darbs top apmēram trīs nedēļas – man patīk lielāki zīmējumi, lai nav tā, ka vienā vakarā jau pabeigts.

Lielākā daļa pabeigto gleznu rūpīgi sarullētas stāv skapī, bet dažas esmu ierāmējusi un pielikusi pie sienas. Retu reizi arī kādu uzdāvinu, bet apzinos, ka jābūt vietai, kur to novietot. Pati pie sienas lieku tās, kas vairāk iekrīt sirdī. Tematika ir dažāda: ziedi, daba, dzīvnieki, arī cilvēki ar dzīvniekiem.

No sākuma gan izmēģināju zīmējumus, kas jāizkrāso. Uz pamata ir cipariņi, kas norāda, kādā krāsā katrs laukums jākrāso. Bet kaut kā neaizgāja. Vajag ļoti smalkas otiņas, tomēr krāsa nereti izplūst. Dažus zīmējumus tomēr sagatavoju. Uzņēmums piedāvā iespēja aizsūtīt fotogrāfiju, pēc tās izgatavo un atsūta zīmējumu, kur ar skaitļiem norādītas krāsas. Tā tapa mazmeitas portrets. Tieši tāpat pēc aizsūtītās fotogrāfijas var izveidot arī attēlu, ko aizpildīt ar pērlītēm.

Ziemā vairāk darbojos ar visu ko šādu, bet vasarā pa dārzu, kā izeju ārā, tā redzu – te jāparavē, tur kas cits jāizdara. Ir arī siltumnīca, tur jau aug redīsi, tie jāaplaista. Cenšos stādīt ko tādu, ar ko nav daudz jāņemas. Mums ir arī lauki Straupē, tur vienmēr rūpējos par ugunskura vietu un ugunskuru.

-Kā ir ar vaļaspriekiem, vai ir vēlēšanās tos ik pa brīdim pamainīt?

-Ļoti ilgu laiku patika minēt krustvārdu mīklas. Arī tagad, ja gadās pagaidīt pie frizieres un pa rokai ir krustvārdu mīklas, labprāt padarbojos. Man ir grāmatu plaukts, kurā ir tikai enci­klopēdijas vai tematiskās grāmatas – par teātri, veselību, Cēsīm un citām tēmām, kas noder atbilžu meklēšanā.

-Daudz krustvārdu mīklās jautājumu par Cēsīm?

-Kādreiz kaut kas ir, jā. Lai nonāktu pie atbildēm, teiktu, ka svarīga arī dzīves laikā iegūtā faktu bagāža. Jauniešiem tagad vieglāk atminēt populāros dziedātājus, māksliniekus, bet ir fakti, ko viegli zināt, ja esi to laiku piedzīvojis, atceries.

Man vienmēr arī ir paticis ceļot, agrāk veidoju fotoalbumus par vietām, kur esmu bijusi. Arī tagad vienmēr esmu gatava kaut tuvāko stundu laikā kaut kur braukt, vienmēr viss ir pa rokai, ir saraksts, kam jābūt līdzi, tā kā – viens un divi un varu būt gatava. Bet parasti cenšos vismaz reizi gadā kaut kur tālāk aizceļot, citreiz pat divreiz.

-Kādām vietām dodat priekšroku?

-Jo trakāk, jo labāk. Protams, cik nauda atļauj. Būts kādās 30 valstīs. Pēdējie ceļojumi ir bijuši tepat pa Eiropu – uz Krētu, Horvātijā. Bet par Santorīnī secināju, ka tas ir smalks nosaukums, ar kuru padižoties, ka es tur biju, bet ieguvums nebija liels, bija ļoti karsts, tūristu ļoti daudz, burtiski cits aiz cita tā, ka nevar apstāties un izbaudīt.

Es labprāt braucu ar tūrisma aģentūrām, jo tad man pašai ne par ko nav jādomā, tik jāuzrauga sevi, lai pati nepazūdu. Jāteic, man ļoti patīk braukt grupā, bet vienai, lai nav otrs, kurš norāda, ka tagad pastāvēsim, tagad ēdīsim tur. Kad esmu viena – ja gribu eju, ja gribu, parunājos ar vēl kādu. Un no ceļojumiem atvedu arī kādu akmentiņu, ko ielieku dārzā pie citiem atvestajiem akmeņiem.

-Ir valstis, kurās gribas atgriezties?

-Nepālā, jo tur ir pavisam citādi nekā pie mums. Biju tur 2008. gadā. Vispār ar Nepālu ir interesants stāsts. Kad mācījos vidusskolā un par daudzām valstīm vēl bija maz informācijas, biju izveidojusi mazu kladīti ar informāciju par Nepālu. Pat nezinu kāpēc. Kad sāku doties ceļojumos, tad, jā, viens no galamērķiem bija šī valsts. Tur bija koši iespaidi. Staigājām gan pa kalnainām vietām, gan pa džungļiem ziloņa mugurā. Izbrau­cām ar laivām. Otrreiz gan nekad tādā laivā, kas brauc pa krācēm, nekāptu, jo likās, ka tas būs dzīvē pēdējais brauciens. Bet vienreiz tādai avantūrai var ļauties, man patīk.

Man ir tāds paradums, ka katru reizi, somu kravājot, izvēlos drēbes un apavus, kas ir visvecākie un vairs nevalkāšu, tos tad uzvelku un pēc tam izmetu, mājās nevedu. Tā somā atbrīvojas vieta tam, ko vēlos atvest no ceļojuma.

-Vai ir vēl kādi vaļasprieki?

-Man 25 gadus mīlestība bija teātris, ļoti patika būt uz skatuves. Tagad labprāt apmeklēju izrādes. Vēl man patika kopā ar citiem faniem braukt uz moto­krosiem – gan pa Latviju, gan Eiropu. Nereti tika noīrēts lielais autobuss, tajā 45 fani vīrieši un pāris sieviešu, un bija ļoti lustīgi.

Mani vienmēr viss ir interesējis un aizrāvis. Esmu likusi arī lielā izmēra puzles, tās tagad ir pagrabā pie sienas, nav jau visiem darbiem vietas.

-Man jājautā, kas tad nav darīts vai ko nav gribējies darīt?

-Es nekad neesmu sportojusi. Fizkultūrā man bija trīs, nekādas fizkultūras, nekādas vingrošanas. Bet garlaicīgi nav nekad.