Kam jāapsaimnieko tūrisma informācijas centrs

Par to, ka Līgatne ir vieta, kas piesaista dabas, kultūras, vēstures tūristus, neviens nešaubās. Viesi ne tikai no Latvijas brauc uz Līgatni, vietējie uzņēmēji viņiem piedāvā dažādas iespējas iepazīt pilsētu un apkaimi. Viss notiek, bet tūrismā iesaistītie pēdējos gados ceļ trauksmi, jo iestājusies stagnācija, pašvaldība nevelta uzmanību, nerisina problēmas, kas aktuālas tūrisma attīstībā. Vairākus gadus tiek diskutēts par Tūrisma informācijas centra (TIC) nepieciešamību, līgatnieši uzsver, ka tas ir nepieciešams, paš­valdība vērtē, ka pietiek ar vienu Cēsīs. Uz­ņēmēji ieteikuši TIC darbību nodot viņiem. Arī par to viedokļi dažādi. Kā organizēt tūrisma piedāvājumu, ja Cēsu novada tūrisma stratēģijā, kas vēl šogad ir spēkā, teikts: “Cēsu novadā tūrisma nozare jau daudzu gadu garumā ir noteikta kā stratēģiski svarīga.” Arī uzsvērts, ka novadā atrodas jau atpazīstami galamērķi  – Līgatne, Cēsis, Vecpiebalga, Āraiši.   

Līgatnē arī zied ievas

Līgatnes vīna darītavas saimnieks Ainars Vanags ir lietišķs: “Tūrisma vadībā ir haoss, sadarbības nav. Ir tikai strīdi, nezinu pat par ko, un tālāk neesam tikuši.” Uzņēmējs uzsver, ka katrs tūrismā iesaistītais strādā, meklē iespējas, jo sezona klāt, nevar gaidīt.

“Līgatnes attīstība ir tūrisms, ne ražošana. Ja tūrisma nebūs, būs pamirusi pilsēta. Tāpēc ceļam trauksmi, jo ir pēdējais brīdis kaut ko darīt, lai pēc laika nav viss jāsāk no nulles. Mums ir labas iestrādes. Kurā mazā vietā vēl ir astoņas augstas līmeņa kafejnīcas, restorāni! Tas pierāda, ka te brauc, rīko viesības, bet jādomā par rītdienu,” uzsver A. Vanags. “Strādājam bez tūrisma vadības. Delegācijas brauc ar ultimātiem, ka Līgatne nav nekas īpašs, jo ir Cēsu novads. To jūtam attieksmē, bet mums, uzņēmējiem, jādomā ne jau tikai katram par savu, bet arī Līgatnes pastāvēšanu.”     

Viņš pastāsta, ka Līgatnes uzņēmējiem savā starpā sadarbība ir laba. Viens pie otra sūta tūristus, veido    maršrutus. “Ja kāds interesējas, stāstu par citiem, arī par Straupi, kas tur apskatāms, kas Morē, kāpēc vērts aizbraukt uz Cēsīm. Pietrūkst profesionāļa, kurš saliek kopā piedāvājumu kā produktu, lai varam iet pasaulē līdzīgi kā Kuldīga, Ventspils, bet mēs tikai strīdamies. Po­pulāra ir Baltijas tūre – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija -, jādomā, kā maršrutu no Tallinas šosejas pagriezt uz mūsu pusi, ko varam piedāvāt, kā sevi izcelt. Arī novadiem jāsadarbojas, Vidzeme ir Vidzeme. Man tāpat kā tūristiem ir vienalga, kas kur  atrodas, es braucu uz konkrētu objektu. Līgatnes daba pievelk, par to jāstāsta,” viedokli pauž A. Vanags un atgādina, ka Līgatne pirms gadiem Latvijā bija tūristu otrais top galamēŗķis aiz Siguldas.

“Ievas sāk ziedēt arī Līgatnē, pie mums zied arī vizbulītes un ir zelta rudens. Četru gadu laikā viss atkal ir tikai Siguldā,” skumji bilst uzņēmējs un uzsver: “Līgatne kā galamērķis jāved tālāk pasaulē.”

A. Vanags pauž pārliecību, ka TIC darbības nodrošināšana    ir neliela investīcija Līgatnei. Viņš ir arī skeptisks par to, ka uzņēmējiem jāorganizējas un jāuztur TIC. “Pasaulē to dara pašvaldības. Tās nav rūpes tikai par uzņēmēju, bet vietējo iedzīvotāju, jo, pateicoties tūrismam, ir sakārtota vide, vietējiem iedzīvotājiem uzlabojas dzīves apstākļi. Bet, ja pašvaldība neuztur infrastruktūru, nenopļauj zāli, nenozāģē nokaltušos kokus un uzņēmējiem par to vairākkārt jāatgādina, tas arī liecina par attieksmi pret Līgatni Cēsu novadā. Nepārtraukti dzirdam, ka nav naudas. Var taču aizvērt jebko, kas neienes naudu, un aiziet līdz absurdam, bet ir jābūt loģikai.

Ja uzņēmējiem jāuztur TIC, lai nozarei uz vietas būtu kāds, kurš to koordinē, vai tas nozīmē, ka atdalāmies no Cēsīm? Nodokļus maksājam novadam un vēl uzturam vienu struktūru, kas jāfinansē pašvaldībai. Skaidri jau netiek pateikts, ka Līgatnē tūrismam pašvaldības atbalsta nav, bet attieksme un nevēlēšanās mūs saprast par to liecina. Politiski viss tiks skaisti izdarīts, uzņēmēji paši grib un pašvaldība ļauj. Jādomā ir par nozares attīstību, un tas neattiecas tikai uz Līgatni,” saka tūrisma uzņēmējs un piebilst, ka līdz šim nav sapratis, kāda vieta Cēsu novada tūrismā ir Līgatnei, katra uzņēmēja piedāvājumam. Viņš arī atgādina, ka ceļotāji vērtē kopainu un meklē konkrētu informāciju. “Ja TIC nav, mājaslapā kaut ko atrast sarežģīti, tūrists atrod citu vietu, kur aizbraukt. Esam pazaudējuši lepnumu par to, kas mums ir, un nemākam par to pastāstīt pasaulei, ne tikai Latvijai.”

Viesis grib gūt emocijas

Viesu nama “Agave” saim­niece Sarmīte Štei­ne atgādina, ka    nevienai pašvaldības iestādei nav uzdevuma meklēt un sūtīt klientus uz viesu namu Augšlīgatnē. “Pašvaldība popularizē    Cēsu novadu. Esmu priecīga, ja uzņēmējus informē, pamāca. Katrs uzņēmējs strādā savā lauciņā, domā par savu biznesu,” saka S. Šteine un vērtē, ka Līgatnē tūrisms nav prioritāte un par to kā tūrisma galamērķi dzirdams aizvien retāk un klusāk.

“Mani viesi ir rīdzinieki, kuri zina Siguldu, sliktāk Cēsis, bet par Līgatni nezina. Kad jautā, ko vēl Līgatnē var apskatīt, sūtu pie uzņēmējiem, stāstu par skaistākajām vietām. Protams, visu nezinu, nevaru atbildēt uz daudziem konkrētiem jautājumiem. TIC, kur strādā profesionāls speci­ālists, ne tikai izstāstīs, arī palīdzēs izveidot apskates objektu maršrutu. Ja mans viesis grib aizbraukt kaut kur tālāk novadā, es taču nevaru konkrētāk pastāstīt par Piebalgu,” pārdomās dalās viesu nama saimniece un atgādina, ka tūristi un tie, kuri brauc nesteidzīgi atpūsties, brauc pēc emocijām, sajūtām, viņi grib parunāties ar vietējo, uzticas viņa ieteiktajam, jo kurš gan labāk to zina. “Digitālā informācija ne katru uzrunā,” saka līgatniete. 

Pieraduši paši tikt galā

Rehabilitācijas centra “Līgatne” padomju slepenais bunkurs ir gan Latvijas, gan ārzemju ceļotāju iecienīts apskates objekts. Te piedāvā arī “Latvijas Skolas somas” programmā iekļautas nodarbības skolēniem.

“Par mums ir informācija paš­valdību bukletā, tūrisma mājaslapā, kad tuvojas kādi svētki, nosūtām informāciju un to ievieto. Esam arī Cēsu drauga kartes piedāvājumos,” stāsta centra reklāmas un mārketinga speciāliste Inese Žai­mun­de un piebilst, ka tūristu piesaisti organizē paši, meklē dažādas iespējas, bet ar tūrisma uzņēmējiem klātienē tiekas Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrībā “Enter Gauja”. Arī tā reklamē bunkura piedāvājumu. Paši arī veido un piedāvā suvenīrus.

“Mums ir sadarbība ar tūroperatoriem. Tūristi fotografē, filmē, tā informācija aiziet pasaulē,” pastāsta I. Žaimunde un vērtē, ka, domājot par tālāko attīstību, bunkura saimnieki iesaistījušies starptautiskā militārā mantojuma projektā. Tāpat arī pieejamība vājredzīgiem, bet tie, kam nepatīk uzturēties bunkurā, varēs virtuāli pabūt ekskursijā.

Ar vietējiem uzņēmējiem sadarbība ir laba. “Centra klientiem numuriņos ir bukleti par Līgatni, uzņēmēju piedāvājumiem. Ja kāds interesējas par ko konkrētu, izstāstām. Veik­smīga ir sadarbība ar retro tūres rīkotājiem, kuri piedāvā braucienu ar mikroautobusu “Lat­vija”. Tas ir pieprasīts,” atklāj reklāmas un mārketinga speciāliste. Viņa vērtē, ka ar mārketinga jautājumiem paši tiek galā, bet ļoti noderīgs būtu profesionāls atbalsts, lai izveidotu video un foto reklāmas. 

Jāuzņemas pašvaldībai

Cēsu domes deputāts Mārtiņš Šteins dzīvo Līgatnē netālu no TIC. Viņš uzsver, ka brīvdienās pilsētā ir daudz tūristu, atbrauc gan ar autobusiem, gan privātajām mašīnām, dodas pastaigās pa Līgatni, ieradušies uz kādu pasākumu. “Teju katrs desmitais garāmgājējs parausta TIC durvis un pajautā, kāpēc slēgts. Tā nav šodienas problēma, tā bija arī pagājušogad. Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvalde uzklausa tūrisma uzņēmējus, it kā saprot problēmu, bet risinājuma nav,” saka M. Šteins un uzsver, ka Līgatnei ir liels potenciāls, tas ir jāattīsta, un ieguvējs būs viss novads, ne tikai Līgatne.

Vērtējot neizmantotās iespējas un reālo situāciju, deputāts uzskata, ka tās ir sekas tūrisma un kultūras nozaru, ne tikai to pārāk lielai centralizācijai.

“Katra pašvaldības struktūra strādā par sevi, nav sadarbības, regulāras domu un ideju apmaiņas, lai dažādotu tūrisma piedāvājumu. Pie viena galda jāsēžas apvienības pārvaldes, kultūras un tūrisma speciālistiem, jauniešu darba organizatoriem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un par to jārunā. Bet kādam viņi pie tā galda ir jāsasauc. Tās ir sekas nepārdomātai centralizācijai. Fokusējoties uz lielām lietām, teritorija ārpus Cēsīm paliek otrā plānā. Tā ir kļūda, jāreklamē un jāattīsta ne tikai Cēsis, arī citas vietas novadā. Zelta rudenī nevar pateikt, kur vairāk tūristu, Cēsīs vai Līgatnē, vai Si­guldā, visur ir tūkstoši,” viedokli pauž domes deputāts un uzsver, ka piekrīt tam, ka novadā ir viens tūrisma zīmols, bet jāveicina iespēja attīstīties arī vietām. Blakus Cēsu novada tūrisma zīmolam ir vieta arī Līgatnei, Piebalgai.   

M. Šteins neatbalsta ideju, ka tūrisma uzņēmēji varētu veidot savu sadarbības  klasteri. “Ja būs klasteris, ko veido uzņēmēji, ārpusē paliek fiziskās personas, nevalstiskās organizācijas, kas piedāvā tūrisma pakalpojumus. Ja uzņēmējs pārņems TIC    darbību, ir šaubas un bažas, vai visi , kas darbojas tūrismā, būs apmierināti, cik uzņēmējs būs atvērts sadarbībai, risks arī, vai    viņš nefokusēsies uz savu darbību. Pašvaldība būtu labāks organizators,” viedokli pauž līgatnietis un atgādina, ka TIC nav tikai vieta, kur dala bukletus un kaut ko pastāsta. TIC vadītājam jābūt    koordinatoram, sadarbības uzturētājam un veicinātājam starp tiem, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības, arī kultūras jomā.

“Kad notiek kāds lielāks pasākums un zināms jau, ka tūristu būs daudz, ir svarīgi koordinēt, ko katrs darīs – kā uzņems atbraucējus, ko piedāvās, lai viesim atbraucot būtu skaidrs, kur un kas notiek, kur iet, jāizstrādā maršruti,” teic M. Šteins un piebilst, ka būtu vērtīgi apzināt, piemēram, piecas lietas, kas vajadzīgas tūristam Līgatnē un kā tās nodrošināt. Viņš arī iesaka tūrisma nozares speciālistiem atbraukt uz Līgatni brīvdienā, lai redzētu reālo situāciju, cik te ir tūristu un kas viņiem vajadzīgs.

“Visskumjāk, ka viss notiek tik lēni, tūrisma sezona līdz ar silto laiku ir sākusies. Neliekas normāli, ja pašvaldība paziņo, ka kāda iestāde uz nenoteiktu laiku slēgta, jo darbinieks slimo, nav sistēmas, ka būtu aizvietotājs. Piekrītu uzņēmējiem, ka TIC ir jāstrādā visu gadu,” saka domes deputāts un piebilst, ka nav runa par miljoniem eiro, kas būtu jāiegulda, lai TIC strādātu un veiktu funkcijas, kas svarīgas ne jau tikai uzņēmējiem. Jo vairāk apmierinātu viesu brauks mājās, jo vairāk izvēlēsies apmeklēt Līgatni un arī Cēsu novadu. Un tas jau ir stāsts par ekonomiskiem ieguvumiem, ko var dot nozare.

Uzticēs uzņēmējiem

Cēsu novada priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova pastāsta, ka patlaban tiek gatavoti dokumenti, lai izsludinātu konkursu TIC apsaimniekošanai un tūrisma funkcijas nodrošināšanai.

“Uz­ņē­mēji ir neapmierināti, ka netiek nodrošināta TIC darbības nepārtrauktība, jo darbinieks slimo un nav, kas aizvieto. Diemžēl tāpat ir arī Cēsu TIC. Izsoles noteikumos būs prasība, kā centram jāstrādā. Pašvaldība piešķirs finansējumu tūrisma funkcijas nodrošināšanai, summu pagaidām nevaram pateikt. TIC uzturēšana būs uzņēmēja ziņā,” stāsta I. Suija-Markova un piebilst, ka uzņēmējs varēs izlemt, ko vēl tūristiem TIC piedāvāt, kādas aktivitātes rīkot.

Domes priekšsēdētāja vietniece uzsver, ka top izsoles dokumenti, tos vērtēs deputāti. “Aicinu uzņēmējus pieteikties konkursā, lai atrastu labāko piedāvājumu,” saka I. Suija-Markova.