Pasaules notikumi ir tik spraigi un nereti arī nežēlīgi, ka nevar saprast, ko domāt, uz ko paļauties un uz ko cerēt. Tikmēr meteorologs un LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis vēsta, ka gan marts, gan aprīlis laikapstākļu ziņā ir bijis neparasti rāms.
Patiesi, šopavasar nevar šķendēties ne par pārāk lielu aukstumu, ne karstumu, ne lielām lietavām. Kas vēlējās, varēja sēt zirņus jau 100. dienā, neskatoties uz vēsajām naktīm, sēt sēklas podiņos, nebaidoties, ka dēstus nevarēs izstādīt ārā. Vienīgi lauksaimnieki sāk kļūt bažīgi, jo retās lietus dienas jau liecina par arvien lielāku sausumu. Bet citādi Toms Bricis ieskicē, ka daba mostas līdzsvaroti – gājputni atgriežas un šī gada dzīvnieks parastais krupis uzsācis savu migrācijas ceļu. Migrācijas kulminācija vēl nav sasniegta, un Dabas aizsardzības pārvalde arvien aicina pieteikties dabas draugus, kas vēlas pievienoties jau tiem vairāk nekā 200 brīvprātīgajiem, kas ir gatavi krupjus migrācijas vietās pārcelt pāri ceļam, lai dzīvnieki neaizietu bojā zem kāda transportlīdzekļa riteņiem.
Ja 2013. gadā Ogrē bija jāspridzina ledus un tik un tā Ogres pusē tika piedzīvoti lielākie plūdi vēsturē, bet 2001. gadā Lieldienās pēc silta pavasara uznāca varens sniegputenis ar 20 un pat 30 cm biezu sniega kārtu, tad meteorologs atgādina, ka šajās Lieldienās mēs piedzīvojām vien nelielu cīruļputeni, kas savijās ar stiprākām vēja brāzmām. Arī te ir vēl labākas ziņas – Toms Bricis vakar pavēstīja, ka šonedēļ arī vējš norims, gaisa temperatūra pakāpsies vēl augstāk un, iespējams, nedēļas izskaņā jau piedzīvosim teju 20 grādu siltumu. Tuvākajās prognozēs arī neesot vērojams, ka mēs varētu sagaidīt krasas laika maiņas, kad siltumu nomaina aukstums un aukstumu atkal siltums. “Tā kā šis pavasaris ir ļoti rāms, un pat vidējā temperatūra precīzi atbilstoša klimatiskajai normai,” laika ziņās secina meteorologs.
Jāteic, tad, kad pasaule trako, daba mums sniedz atelpu un mieru. Vakari jau ir tik gaiši, ka var doties pastaigās arī pēc darba pat tur, kur nav izgaismoti ceļi, un brīvdienās ne viens vien spēkus atjauno tieši dabā. Tā ir liela bagātība, ka mums Latvijā arvien ir iespēja aizbraukt līdz jūrai un pastaigāties, tāpat kā izbaudīt mežu un purvu takas, jo daudzās citās valstīs tas nav iespējams vai nokļūšana līdz cilvēku nepārveidotām dabas vietām ir krietni sarežģītāka. Mums patiesi ir, kur rāmi ieelpot, apstāties un norimt no ikdienas un pasaules skrējiena.
Komentāri