4.februārī visā pasaulē atzīmēja Pasaules pretvēža dienu, atgādinot par diagnostikas un profilakses nozīmi. Latvijā pieejama valsts apmaksāta vēža profilaktisko pārbaužu programma, kas ietver dzemdes kakla vēža, krūts vēža, prostatas jeb priekšdziedzera vēža un zarnu vēža skrīningu.
Latvijā katru gadu vairāk nekā 10 tūkstošiem iedzīvotāju pirmreizēji tiek diagnosticēts vēzis un katru gadu seši tūkstoši pacientu mirst no vēža, tādējādi onkoloģiskās saslimšanas ierindojot kā otro izplatītāko nāves cēloni. Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina iedzīvotājus neatlikt valsts apmaksāto vēža skrīningu veikšanu, uzsverot, ka profilaktiskās pārbaudes ļauj atklāt slimību vēl pirms simptomu parādīšanās un būtiski palielina ārstēšanas iespējas. Arī Cēsu klīnikas Iekšķīgo slimību nodaļas ārste interniste Sandra Inga Baltroka atgādina, ka regulāras profilaktiskās pārbaudes un valsts apmaksātie skrīningi ir nepieciešami pat tad, ja jūtamies labi. Viņa uzsver, ka vēzis reti sākas pēkšņi, tas var nākt ar it kā tik nenozīmīgām izmaiņām – nogurumu, neizskaidrojamu svara zudumu, elpas trūkumu, ilgstošām sāpēm -, ka tām nepievēršam uzmanību. Bet, šajā brīdī slimību atklājot, iespējams būtiski uzlabot ārstēšanās rezultātus.
Tomēr pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem 2024. gadā vien nedaudz vairāk kā puse sieviešu, kuras ir uzaicinātas veikt dzemdes kakla vēža skrīningu, izmantoja šo iespēju, savukārt krūts vēža pārbaudi veica vien katra trešā uzaicinātā. Lai gan zarnu vēzis ir viens no izplatītākajiem vēža veidiem gan sievietēm, gan vīriešiem, tikai nedaudz vairāk kā ceturtā daļa izmantojusi veikt šo valsts apmaksāto pārbaudi.
SPKC veiktie Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati uzrāda, ka biežākie iemesli, kādēļ iedzīvotāji neveic vēža skrīningu, ir laba pašsajūta un slimības simptomu neesamība, kā arī laika trūkums. Domāju, daudziem ir zināma sajūta – kamēr ar veselību viss labi, pie ārstiem neejam, tikai tad, kad ķermenis sāk signalizēt, ka tomēr kaut kas nav labi, dodamies uz pārbaudēm un secinām, ka veselībai vajadzēja pievērst uzmanību ātrāk. Un vēl – nereti sūdzamies, ka nav pieejami speciālisti, ir jāgaida garās rindās vai izmeklējumi ir dārgi, bet šeit, kur valsts ir nodrošinājusi, ka izmeklējums cilvēkam ir bez maksas, turklāt regulāri pieejams, apmēram puse iespēju neizmanto. Diemžēl, kā norāda speciālisti, brīdī, kad slimība jau liek par sevi manīt, to ārstēt ir daudz sarežģītāk. Turklāt, lai gan Latvijā onkoloģijas pacientiem pieejams dažāds valsts un nevalstisko organizāciju atbalsts, mēs nereti redzam arī lūgumus ziedot līdzekļus medikamentu iegādei, jo Latvijā tie ir ļoti dārgi vai nemaz nav pieejami.
Tā Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse” 4. februārī pie Saeimas ēkas rīkoja akciju “Neatstājiet vēža pacientus bez zālēm!”, uzsverot, ka onkoloģisko medikamentu nodrošinājumā Latvijā ir krīzes situācija. 5100 vēža pacientu gaida dzīvību glābjošas zāles, taču finansējums 58 inovatīvu medikamentu, tostarp jaunu indikāciju, iekļaušana kompensācijas sistēmā šogad nav paredzēta. Latvija nodrošina tikai 14 % no vēža zālēm, kas ir pieejamas Eiropas Savienībā atbilstoši Eiropas Farmācijas industriju un asociāciju federācijas datiem, norāda “Onkoalianse”.
Latviešiem ir tāds teiciens – nelaime nenāk brēkdama. Un to pašu nereti var teikt par slimībām. Tieši tāpēc ir svarīgi, ka mēs pievēršam uzmanību veselībai, pirms to jau spiež darīt slimības simptomi.
Komentāri