Nemaz ne tik sen mobilo tālruņu nebija. Var teikt, tikai viena paaudze gandrīz izaugusi ar tiem. Tai, protams, nav skaidrs, kā varēja dzīvot bez mobilā telefona un kā dzīvotu turpmāk, ja tie pazustu no ikdienas.
Šī ierīce nudien ir “traki” laba un reizē, pēc daudzu domām, “traki” kaitnieciska, īpaši pieaugot daudzajām iespējām, ko tā dod. Vai gan citādi aizvien skaļāk izskanētu viedoklis, ka tā lietošana nenobriedušiem prātiem, vismaz līdz 16 gadiem, būtu jāierobežo, aizliedzot tajos izmantot sociālo mediju lietošanu.
Pareizāk gan pieminēt, ka Austrālija jau spērusi šo soli. Tur 2025. gada 10. decembrī tika pieņemts lēmums par aizliegumu bērniem un jauniešiem, kas jaunāki par 16 gadiem, izmantot kontus sociālo mediju platformās “Snapchat”, “Facebook”, “Instagram”, “Reddit”, “Threads”, “TikTok”, “X”, “YouTube”, kā arī straumēšanas vietnēs “Kick” un “Twitch”. Šīm platformām dots gads, lai tās izstrādātu risinājumus vecuma ierobežojuma ieviešanai.
Pārējā pasaule uz šo lēmumu raugās piesardzīgi, bet, ka problēma ir aktuāla, liecina diskusijas par minimālā vecuma noteikšanu arī Dānijā, Francijā, Grieķijā, Rumānijā un citās valstīs. Arī Eiropas Savienības līderu vairums domājot, vai šādu praksi ieviest visā Eiropas Savienībā. Cik dzirdams, Latvija vēl nogaida, raugoties, kādus secinājumus par šiem ierobežojumiem pēc zināma laika izdarīs Austrālijā.
Kādi gan varētu būt iemesli tūlītējam aizliegumam, sekojot Austrālijas piemēram? Mēs taču redzam un dzirdam, cik daudz nelietderīga laika jaunā paaudze pavada viedtālruņos, ar tiem aizvieto fiziskās nodarbes, grāmatu lasīšanu, draudzēšanos ar vienaudžiem, nemaz nerunājot par to, cik daudz nepiemērotas un pat kaitīgas informācijas viņi tur iegūst. Bet, kā jau gandrīz visam, arī šai problēmai ir divi gali.
Vispirms jau – aizliegums kā tāds. Cik efektīvs tas ir? Zināms arī tas, ka bieži vien tieši aizliegums pusaudžiem liekas tas “saldākais auglis”, turklāt katru aizliegumu var iemācīties apiet, kas jau esot konstatēts Austrālijā šī jautājuma sakarā. Arī vecāki Latvijā stāsta, kā bērni apguvuši vecāku jau tagad uzlikto aizliegumu apiešanu.
Vēl kāda liela problēma – kas to visu spēs izkontrolēt un ko darīs tālāk, kad pārkāpumu atklās. Sodīs? Bet ja nu sodāmo būs ļoti, ļoti daudz? Kas to un kā darīs?
Un vēl kādas pavisam personīgas pārdomas. Katrai paaudzei dots savs laiks ar tā piedāvātajām iespējām. Un mēs nezinām, kas šodienas bērnus gaida nākotnē, kādi jauni atklājumi, nebijuši uzdevumi nākamajai paaudzei būs jārisina. Īpaši, ja ņemam vērā, kādiem soļiem uz priekšu traucas tehnoloģiju attīstība. Gan jau arī tās, mūsuprāt, aizliedzamās platformas dod tieši kādu jaunajai paaudzei vajadzīgu pieredzi. Tādēļ, bremzējot progresu, vajag padomāt vismaz divreiz, cenšoties runāt ar bērniem, pusaudžiem, jauniešiem, sekot līdzi viņu gaitām un nodarbēm, skaidrot, stāstīt, brīdināt un censties pārliecināt.
Komentāri