Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Kur meklējams 40 dienu pirmsākums

Jānis Gabrāns
13:13
09.11.2016
289

Atbilstoši sentēvu tradīcijām šis ir veļu laiks, tāpēc arī šajā rubrikā var parunāt par līdzīgām tēmām. Katram no mums nācies saskarties ar kādām bērēm, ikviens dzirdējis par termiņu – 40 dienas, kuru laikā kapa kopiņu atstāj neaiztiktu, viss paliek, kā bijis bēru dienā. “Druva” nolēma painteresēties, kā radies šis 40 dienu termiņš, vai tam ir kāds pamatojums vēsturē, reliģijā un vai tas ir aktuāls. 

Cēsu novada pašvaldības galvenā speciāliste kapu apsaimniekošanas jautājumos Dace Jansone stāsta, ka pati par to sākusi interesēties, stājoties šajā amatā pirms daudziem gadiem. Uzzinot, ka ir šāds termiņš, saistīts tieši ar laiku pēc bērēm, viņa jautājusi pazīstamam mācītājam, kurš norādījis, ka šajā laikā dvēsele esot vēl šajā zemē, pēc tam – debesīs.

“Redzu, ka cilvēki interesējas par to un ievēro šīs 40 dienas. To dara jauni, veci neatkarīgi no tā, ir ticīgi vai nav. Prasa, kā rīkoties, tad skaidroju, ka viss vienkārši, šīs 40 dienas no cilvēka aiziešanas dienas neņem no kapa vainagus, ziedus, skujas, tikai pēc tam visu novāc un sakopj kopiņu,” stāsta D. Jansone.

Taču paliek jautājums, kur meklējamas šīs tradīcijas saknes, Visplašākais atbilžu meklēšanas lauks ir globālais tīmeklis, kurā varot atrast visu. Cits jautājums, cik tur patiesības,

Informācijas tiešām netrūkst, kāds minējis, ka, iespējams, ieradums atzīmēt 40. dienu kopš aizgājēja nāves nāk no Senās Ēģiptes, daudzi savus atzinumus balsta Bībelē, kur skaitlis 40 ir samērā bieži minēts. Kā zināms, 40 dienas Jēzus Kristus pavadīja tuksnesī lūdzoties; 40 dienas ir no Kristus Augšāmcelšanās brīža līdz Debesbraukšanas dienai; 40 dienas Mozus pavadīja Sinaja kalnā, pirms saņēma derības plāksnes, un šo uzskaitījumu varētu turpināt.

Vispiemērotākais skaidrojums būtu ar tām 40 dienām, kad Kristus pēc Augšāmcelšanās atradās uz zemes un tikai tad devās uz debesīm. To it kā apliecina vēl kāda interneta lapa, kurā lasāms, ka 40 dienas ilgst dvēseles atrašanās šķīstītavā, tikai pēc tam tiek izlemts, kur tā dodas tālāk – uz elli vai paradīzi -, tāpēc arī atzīmējot 40-to miršanas dienu.

“Tas saistīts ar kristīgo ticību, ar to, ka Jēzus 40 dienas pēc Augšāmcelšanās devās uz Debesīm jaunai dzīvei. Tā arī cilvēka dvēsele pēc 40 dienām iegūst mūžīgo mieru vai ciešanas. 40 dienas pēc nāves cilvēka dvēsele var atgriezties uz zemes, lai atvadītos no savas zemes dzīves, no saviem tuvajiem,” teikts šajā tīmekļa lapā.

Tas it kā saskanētu ar D.Jansones teikto, taču cits skaidrojums vēsta, ka kristīgajā baznīcā teoloģisku norādījumu par to nav. Nolēmu pajautāt mācītājiem, vai tiešām tam saknes meklējamas reliģijā, Bībelē. Aptaujātie luterāņu mācītāji norādīja, ka Bībelē tam nav konkrēta skaidrojuma, patiesībā šī tradīcija nemaz tik sena neesot, vien kādus pārsimts gadus, un tās izcelšanās nav īsti skaidra.

Romas katoļu baznīcas Cēsu un Taurenes draudzes prāvests Ronalds Melkers norāda, ka arī katoļu tradīcijās nekur nav šādas dienas atrunātas. Šis termiņš, visticamāk, esot nepieciešams tikai palicējiem, jo cilvēka dvēsele šajā laikā jau ir pie Dieva, tā nekur nekādā starptelpā neuzkavējoties.

“Manuprāt, šī tradīcija pamatojas tajā, ka cilvēkiem, palicējiem vajag kaut kādu noslēgumu. Līdz bērēm taču viss iet samērā traki, tad bērēs rodas sapratne, ka miesa paliek te, dvēsele – pie Dieva, bet palicējiem vajag noslēgumu. Un tā radušās šīs dienas. Ja man prasītu, es teiktu, ka noslēgums ir bēru dienā. Cilvēks ir apbedīts, kā saka, smiltis pie smiltīm, gars – pie gara, un dzīve turpinās. Saprotams, ka citiem vajag kādu laiku, lai būtu šis noslēgums,” saka prāvests.

Arī viņš nezinot, no kurienes radies tieši šis termiņš, tam neesot nekāda bibliska pamatojuma, un katram šis laiks varētu būt citāds. Prāvests norāda uz Katoliskās baznīcas katehismu, kur 2. artikulā “Kristīgās bēres” sadaļā “Bēru svinēšana” 1687. pantā cita starpā ir teikts: “Kāda kopienas locekļa nāve (vai gadadiena, septītā vai trīsdesmitā diena) ir notikums, kam vajadzētu pārsniegt “šīszemes” perspektīvas un ticīgos virzīt uz patiesas ticības augšāmceltajam Kristum perspektīvu.”

Par 40 dienu pieminēšanu runā Pareizticīgo baznīca, taču šķiet, ka pilnīgi skaidru atbildi, kā un kad viss sācies un kāpēc tieši 40, laikam nedabūt. Pie tam dažādās valstīs tas esot atšķirīgi, kāda informācija vēsta, ka, teiksim, Portugālē tas ir gads, un šajā laikā sievietes ģimenē staigā melnā apģērbā.

Tātad paliek versijas, minējumi, bet vienas taisnības nav. Protams, nevar arī noliegt šo tradīciju, jo, kā jau minēja prāvests, šis ir laiks, kad palicēji īpaši piedomā par aizgājēju, viņa dvēseli. Un, ja viņiem tā vieglāk, kāpēc lai tā arī nedarītu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
38

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
60

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Kurpju jaunākās tendences

15:35
08.03.2024
48

Jaunākās kurpju tendences ir mainījušas modes ainavu, piedāvājot jaunus un aizraujošus apavu dizainus. Šajā rakstā tiks izskatītas aktuālās apavu tendences – no futūristiskiem sporta apaviem līdz elegantiem klasiskiem modeļiem. Metāliskas un neona krāsas Metāliskas un neona krāsas ir ļoti populāras pēdējā laikā. Neona toņi dod kurpēm spilgtu izskatu, piesaistot uzmanību. Metāliskie akcenti var piešķirt eleganci […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi