Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Atstāt labo darbu pēdas

Jānis Gabrāns
07:52
27.03.2023
46
Mara Majore Copy 2

Pirms 118 gadiem Čikāgā (ASV) aizsākās Rotari (Rotary) kustība, kas nu jau pasaulē apvieno apmēram 1,2 miljonus cilvēku. Vairāk nekā 200 pasaules valstīs un reģionos darbojas ap 35 tūkstošiem klubu, kurus vieno ideāli, mērķi un ētiskās vērtības. Viņu vidū arī Cēsu Rotari klubs, kuram rit 23. darbības gads. Atbilstoši tradīcijām kluba prezidents mainās katru gadu, tagad šajā amatā jau otro reizi ir Māra Majore – Linē, savulaik “Druvas” korespondente.

– Par Cēsu Rotari klubu varam runāt kā par lielu vai mazu klubu?

– Esam ļoti mazs klubs, tajā oficiāli tikai 12 biedri, bet pēdējā laikā jūtam, ka vairākiem radusies interese par iespēju iesaistīties. Iespējams, nelielais dalībnieku skaits saistās ar stereotipiem par organizāciju, tostarp, ka šī ir slēgta, elitāra kustība, bet tā nebūt nav! Šī nav slēgta kopiena, bet biedri tajā pārsvarā ienāk, saņemot uzaicinājumu. Ja cilvēks izrāda interesi, uzaicinām uz iepazīšanos, pastāstām par sevi, savu darbību. Domāju, pirms dalības kādā organizācijā ikviens grib saprast, vai viņam pieņemamas organizācijas vērtības, darba stils, mērķi. Jāsaprot, ko katrs sagaida. Ja kādam liekas, ka šis ir tāds elitārs klubs, kurā  smalki atrasties, viņš kļūdās.

Pati klubā esmu 11 gadus, sākumā pilnībā neizpratu, ko man nozīmē Rotari, ko varu dot organizācijai. Pagāja vairāki gadi, līdz varēju teikt, ka esmu to sevī pilnībā sajutusi, un tagad droši varu teikt, ka Rotari ir mans stāsts. Organizācijas moto “Pašaizlie­dzīgi kalpot” tiešām ir mans! Kalpot sabiedrībai.

– Ko tas tev nozīmē?

– Darīt labu, negaidot, ka kaut kas par to būs pretī. Vienkārši darīt labus darbus. Protams, visi tam nav radīti, ja cilvēks sevī nejūt šo sūtību, tas nav nekas slikts, viņam ir citi aicinājumi. Varbūt tāpēc mūsu klubā nav simtiem biedru, jo katram jāizvērtē, cik viņš gatavs pašaizliedzīgi kalpot sabiedrībai.

– Kas savulaik pamudināja pievienoties Rotari klubam?

– Pamatideja bija tieši tā, gribējās darīt ko labu, un biju ļoti pagodināta, saņemot uzaicinājumu iestāties. Patiesībā tā ir tāda sākumā neapjaušama sajūta, kad saproti, ka esi viens no lielas starptautiskas organizācijas, kas pasaulē dara milzīgas lietas. Sākot no mazajiem lokālajiem projektiem, no kuriem katrs ir svarīgs, līdz lielajiem, par kuriem pat neaizdomājamies. Piemēram, daļa no mūsu devuma aiziet  pasaules mēroga projektiem, kas saistīti ar dzeramā ūdens nodrošināšanu, analfabētisma likvidēšanu, ir dažādi fondi, kas paredzēti, lai palīdzētu postījumos cietušajiem. Ir milzīgi starptautiski projekti, kuros, ja vien ir spēks, laiks un enerģija, var iesaistīties no ikviena mazā kluba.

– Kā kļūst par kluba prezidentu?

– Rotari kustības simbols ir zobrats, tam ir daudz daždažādu stāstu: par sadarbību, partnerību, par to, ka viens nav karotājs. Arī par prezidentu maiņu, kuri mainās katru gadu, un tas ir ļoti demokrātisks stāsts. Prezidenti mainās ne tikai klubos, bet arī starptautiskajā līmenī.

Biju prezidente 2020. – 2021. gadā, nākamajai reizei vajadzēja būt pēc vairākiem gadiem, bet apstākļi tā iegrozījās, ka man tika piedāvāts, un es piekritu.

– Ko nozīmē būt kluba prezidentam?

– Nav jau kādi noteikti pienākumi, kas obligāti jāizdara. Vari vienkārši būt prezidents, bet man gribējās aiz sevis stāstāt labo darbu pēdas.

Taču stāsts nav tikai par mani, bet par Cēsu klubu kopā, jo visi kopā nolemjam, ko gribam un varam izdarīt. Esmu gandarīta par saviem prezidentūras gadiem. Pirmajā bija mazi darbiņi, bet ceru, ka patīkami un noderīgi, tagad gads patiešām ir labo darbu piepildīts. Cēsu Vēstures un mākslas muzejs mūs uzrunāja atbalstīt grāmatas par zili baltās pasaules valdzinājumu, par fajansa stāstu Latvijā izdošanu. Mēs aicinājām citus Latvijas klubus atbalstīt šo ideju, tā tika sadzirdēta, un tūlīt grāmatai jānāk klajā. Arī tas ir brīnišķīgi, ka var uzrunāt klubus citās pilsētās, atbalstīt kādu ideju, jo visi ir savējie.

Aprīļa beigās Cēsu Bērzaines pamatskolā notiks mākslas konkurss “Kā padarīt šo pasauli labāku”, arī šo pasākumu atbalstām finansiāli un materiāli.

Notiek sadarbība ar Cēsu klīniku, jautājām, vai nevaram palīdzēt Bērnu veselības centra ambulatoro konsultāciju uzgaidāmās telpas labiekārtošanā. Rotari kustībā ir dažādi fondi, sagatavojam projektu, piesaistījām finansējumu, telpa tūlīt būs aprīkota.

Gada nogalē rīkojām pastaigu pa Cēsīm, lai vāktu ziedojumus rotaļlietu iegādei “Drosmes kastei” bērniem, kas ārstējas Cēsu klīnikā. Es būtu laimīga, ja tā paliktu kā kluba tradīcija.

– Aizvadītais gads pagājis arī zem Ukrainas zīmes.

– Protams, arī tam neesam pagājuši garām. Pieslēdzāmies lielajiem Rotari projektiem, citu klubu iniciatīvām, ziedojot naudu medikamentu iegādei Ukrainai. Darī­jām arī paši. No Ziemeļvācijas Rotari klubiem saņēmām ikdienā nepieciešamu mantu sūtījumu, lai tās tiktu Ukrainas kara bēgļiem Cēsu novadā. Paši saņēmām kravas, sašķirojām lietas, paši nogādājām bēgļiem. Šīs tikšanās bija vērtīgas, dažbrīd    daudz asaru, emociju,    bija pat gadījumi, kad ukraiņiem nācās mierināt mūs, jo viņu stāsti ir ļoti skaudri.

– Tātad arī mazs klubs var paveikt daudz.

– Cēsu klubs savos pastāvēšanas gados paveicis ļoti daudz, bijuši lielāki, mazāki projekti. Daudzus gadus esam atbalstījuši jaunos mūzikas talantus. Ir labi, ka prezidenti mainās, jo katrs nāk ar savu domu. Nav jācenšas vienam otru pārspēt, katram jānāk ar savu devumu, savu enerģiju, savu ideju. Maiņas pluss arī tas, ja tu dedz par kādu lietu, agri vai vēlu seko izdegšana, un ir labi, ja nāk cits, kurš gan turpina iesākto, gan dod savu pienesumu.

Lai darītu labus darbus, nav jābūt miljonāram, būtiskāka ir vēlme palīdzēt, ideja, kā palīdzēt. Manuprāt, katrs kaut mazākais devums labās lietās ir svarīgs. Kaut vai ziedots eiro. Man patīk vērot, kā bērni met naudu ziedojumu urnās. Viņiem droši vien patīk naudas iemešanas process, bet tam pamatā ir ļoti svarīgs vēstījums, proti, bērns jau no mazotnes saprot, ka jāpasniedz palīdzīga roka. Mēs taču nekad nevaram zināt, kādu palīdzību kurā brīdī pašiem vajadzēs, bet, ja būsim devuši citiem, būs citi, kuri būs gatavi palīdzēt mums.

Ja runājam par mūsu klubu, noteikti gribētu atzīmēt Kārļa Tomsona devumu, jo, pateicoties viņa aktivitātei, Rotari kustība Cēsīs vienmēr bijusi dzīva, spēcīga, viņš ir lielisks piemērs, cik svarīgi būt pilsoniski aktīvam. Atceros, reiz uz manu jautājumu, kāpēc vajag to visu darīt, viņš atbildēja ar loģisku pretjautājumu – bet kāpēc ne?

– Taisnība, ka ikviens Rotari kluba biedrs var piedalīties jebkura Rotari kluba sanāksmēs jebkur pasaulē?

– Tā ir, ja esi rotarietis, tev ir saik­ne ar visiem rotariešiem pasaulē. Tur ir tāda savstarpējā uzticēšanās jau no iestāšanās brīža. Klubā uzņem ar visu biedru akceptu, tad jaunā biedra vārds tiek reģistrēts starptautiskajos sarakstos. Ja es aizbraucu, piemēram, uz Parīzi un gribu piedalīties tur kluba sanāksmēs vai kontaktēties ar kādu vietējā kluba pārstāvi, viņi uzreiz var pārbaudīt, vai tiešām esmu rotarietis.

Kad Ziemeļvācijas klubi sūtīja palīdzības kravas, viņi gribēja sadarboties tieši ar rotariešiem. Tas ir stāsts par uzticēšanos.

– Vai joprojām tiek uzturēta tradīcija reizi nedēļa visiem kluba biedriem tikties kopīgās pusdienās?   

– Mēdz teikt, ka Rotari ir pasaulē lielākā pusdienu universitāte. Uz kluba pusdienām kā viesus aicinām dažādu profesiju cilvēkus, lai uzzinātu par viņu aktualitātēm, tā arī paši uzzinām ko jaunu, pilnveidojamies.

Varētu jau nepusdienot, bet cilvēkiem taču ir jāēd, un tādi tiek apvienots lietderīgais ar patīkamo, jo kopīgās pusdienas reizi nedēļā ir kluba vienīgās sanāksmes. Tagad esam iemācījušies daudz izdarīt attālināti, tomēr personīgās tikšanās, kopīgi pusdienojot, runājot, ļauj ātrāk nonākt pie kopīgām idejām, ko vēl labu mēs varētu izdarīt. Tas rada arī īpašu vienotības sajūtu, ja sēžam visi ap vienu galdu.

– Kad beidzas prezidentūras termiņš?
– 1.jūlijā mainās visu klubu prezidenti, arī starptautiskie prezidenti. Man atmiņā ir šī gada starptautiskās prezidentes teiktais par to, ka svarīgi aizdomāties, kā mēs izmantosim katru minūti, kas mums, prezidentiem, dota no viena 1.jūlija līdz nākamajam 1.jūlijam. Man tās būs izmantotas ļoti piepildīti. Jā, tas viss prasa laiku,    jāsaka publiski paldies manām kolēģēm darbā, ģimenei, jo daž­kārt nākas tam atņemt kādu brīdi. Ja cilvēks par kādu lietu deg, un par Rotari es šobrīd tiešām de- gu, tas var pārņemt visas domas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ticēt Ziemassvētku vecītim

05:01
21.12.2025
16

Ziemassvētku pieturā Cēsīs, Rožu laukumā, ir Ziemassvētku vecīša namiņš, kurā noteiktās dienās ir sastopams pats vecītis. Kad viņš tur laipni sagaida bērnus, rinda ar mazākiem un lielākiem ķipariem, kuri vēlas aprunāties un izteikt savu vēlēšanos, ir garum gara. Arī “Druvai” bija iespēja aprunāties ar Ziemassvētku vecīti, kura tēlā, izrādās, ir cēsnieks Edvīns. Viņš šo lomu […]

Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

05:31
20.12.2025
234

Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
182

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
81

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
121

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
29

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi