Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Atstāt labo darbu pēdas

Jānis Gabrāns
07:52
27.03.2023
6
Mara Majore Copy 2

Pirms 118 gadiem Čikāgā (ASV) aizsākās Rotari (Rotary) kustība, kas nu jau pasaulē apvieno apmēram 1,2 miljonus cilvēku. Vairāk nekā 200 pasaules valstīs un reģionos darbojas ap 35 tūkstošiem klubu, kurus vieno ideāli, mērķi un ētiskās vērtības. Viņu vidū arī Cēsu Rotari klubs, kuram rit 23. darbības gads. Atbilstoši tradīcijām kluba prezidents mainās katru gadu, tagad šajā amatā jau otro reizi ir Māra Majore – Linē, savulaik “Druvas” korespondente.

– Par Cēsu Rotari klubu varam runāt kā par lielu vai mazu klubu?

– Esam ļoti mazs klubs, tajā oficiāli tikai 12 biedri, bet pēdējā laikā jūtam, ka vairākiem radusies interese par iespēju iesaistīties. Iespējams, nelielais dalībnieku skaits saistās ar stereotipiem par organizāciju, tostarp, ka šī ir slēgta, elitāra kustība, bet tā nebūt nav! Šī nav slēgta kopiena, bet biedri tajā pārsvarā ienāk, saņemot uzaicinājumu. Ja cilvēks izrāda interesi, uzaicinām uz iepazīšanos, pastāstām par sevi, savu darbību. Domāju, pirms dalības kādā organizācijā ikviens grib saprast, vai viņam pieņemamas organizācijas vērtības, darba stils, mērķi. Jāsaprot, ko katrs sagaida. Ja kādam liekas, ka šis ir tāds elitārs klubs, kurā  smalki atrasties, viņš kļūdās.

Pati klubā esmu 11 gadus, sākumā pilnībā neizpratu, ko man nozīmē Rotari, ko varu dot organizācijai. Pagāja vairāki gadi, līdz varēju teikt, ka esmu to sevī pilnībā sajutusi, un tagad droši varu teikt, ka Rotari ir mans stāsts. Organizācijas moto “Pašaizlie­dzīgi kalpot” tiešām ir mans! Kalpot sabiedrībai.

– Ko tas tev nozīmē?

– Darīt labu, negaidot, ka kaut kas par to būs pretī. Vienkārši darīt labus darbus. Protams, visi tam nav radīti, ja cilvēks sevī nejūt šo sūtību, tas nav nekas slikts, viņam ir citi aicinājumi. Varbūt tāpēc mūsu klubā nav simtiem biedru, jo katram jāizvērtē, cik viņš gatavs pašaizliedzīgi kalpot sabiedrībai.

– Kas savulaik pamudināja pievienoties Rotari klubam?

– Pamatideja bija tieši tā, gribējās darīt ko labu, un biju ļoti pagodināta, saņemot uzaicinājumu iestāties. Patiesībā tā ir tāda sākumā neapjaušama sajūta, kad saproti, ka esi viens no lielas starptautiskas organizācijas, kas pasaulē dara milzīgas lietas. Sākot no mazajiem lokālajiem projektiem, no kuriem katrs ir svarīgs, līdz lielajiem, par kuriem pat neaizdomājamies. Piemēram, daļa no mūsu devuma aiziet  pasaules mēroga projektiem, kas saistīti ar dzeramā ūdens nodrošināšanu, analfabētisma likvidēšanu, ir dažādi fondi, kas paredzēti, lai palīdzētu postījumos cietušajiem. Ir milzīgi starptautiski projekti, kuros, ja vien ir spēks, laiks un enerģija, var iesaistīties no ikviena mazā kluba.

– Kā kļūst par kluba prezidentu?

– Rotari kustības simbols ir zobrats, tam ir daudz daždažādu stāstu: par sadarbību, partnerību, par to, ka viens nav karotājs. Arī par prezidentu maiņu, kuri mainās katru gadu, un tas ir ļoti demokrātisks stāsts. Prezidenti mainās ne tikai klubos, bet arī starptautiskajā līmenī.

Biju prezidente 2020. – 2021. gadā, nākamajai reizei vajadzēja būt pēc vairākiem gadiem, bet apstākļi tā iegrozījās, ka man tika piedāvāts, un es piekritu.

– Ko nozīmē būt kluba prezidentam?

– Nav jau kādi noteikti pienākumi, kas obligāti jāizdara. Vari vienkārši būt prezidents, bet man gribējās aiz sevis stāstāt labo darbu pēdas.

Taču stāsts nav tikai par mani, bet par Cēsu klubu kopā, jo visi kopā nolemjam, ko gribam un varam izdarīt. Esmu gandarīta par saviem prezidentūras gadiem. Pirmajā bija mazi darbiņi, bet ceru, ka patīkami un noderīgi, tagad gads patiešām ir labo darbu piepildīts. Cēsu Vēstures un mākslas muzejs mūs uzrunāja atbalstīt grāmatas par zili baltās pasaules valdzinājumu, par fajansa stāstu Latvijā izdošanu. Mēs aicinājām citus Latvijas klubus atbalstīt šo ideju, tā tika sadzirdēta, un tūlīt grāmatai jānāk klajā. Arī tas ir brīnišķīgi, ka var uzrunāt klubus citās pilsētās, atbalstīt kādu ideju, jo visi ir savējie.

Aprīļa beigās Cēsu Bērzaines pamatskolā notiks mākslas konkurss “Kā padarīt šo pasauli labāku”, arī šo pasākumu atbalstām finansiāli un materiāli.

Notiek sadarbība ar Cēsu klīniku, jautājām, vai nevaram palīdzēt Bērnu veselības centra ambulatoro konsultāciju uzgaidāmās telpas labiekārtošanā. Rotari kustībā ir dažādi fondi, sagatavojam projektu, piesaistījām finansējumu, telpa tūlīt būs aprīkota.

Gada nogalē rīkojām pastaigu pa Cēsīm, lai vāktu ziedojumus rotaļlietu iegādei “Drosmes kastei” bērniem, kas ārstējas Cēsu klīnikā. Es būtu laimīga, ja tā paliktu kā kluba tradīcija.

– Aizvadītais gads pagājis arī zem Ukrainas zīmes.

– Protams, arī tam neesam pagājuši garām. Pieslēdzāmies lielajiem Rotari projektiem, citu klubu iniciatīvām, ziedojot naudu medikamentu iegādei Ukrainai. Darī­jām arī paši. No Ziemeļvācijas Rotari klubiem saņēmām ikdienā nepieciešamu mantu sūtījumu, lai tās tiktu Ukrainas kara bēgļiem Cēsu novadā. Paši saņēmām kravas, sašķirojām lietas, paši nogādājām bēgļiem. Šīs tikšanās bija vērtīgas, dažbrīd    daudz asaru, emociju,    bija pat gadījumi, kad ukraiņiem nācās mierināt mūs, jo viņu stāsti ir ļoti skaudri.

– Tātad arī mazs klubs var paveikt daudz.

– Cēsu klubs savos pastāvēšanas gados paveicis ļoti daudz, bijuši lielāki, mazāki projekti. Daudzus gadus esam atbalstījuši jaunos mūzikas talantus. Ir labi, ka prezidenti mainās, jo katrs nāk ar savu domu. Nav jācenšas vienam otru pārspēt, katram jānāk ar savu devumu, savu enerģiju, savu ideju. Maiņas pluss arī tas, ja tu dedz par kādu lietu, agri vai vēlu seko izdegšana, un ir labi, ja nāk cits, kurš gan turpina iesākto, gan dod savu pienesumu.

Lai darītu labus darbus, nav jābūt miljonāram, būtiskāka ir vēlme palīdzēt, ideja, kā palīdzēt. Manuprāt, katrs kaut mazākais devums labās lietās ir svarīgs. Kaut vai ziedots eiro. Man patīk vērot, kā bērni met naudu ziedojumu urnās. Viņiem droši vien patīk naudas iemešanas process, bet tam pamatā ir ļoti svarīgs vēstījums, proti, bērns jau no mazotnes saprot, ka jāpasniedz palīdzīga roka. Mēs taču nekad nevaram zināt, kādu palīdzību kurā brīdī pašiem vajadzēs, bet, ja būsim devuši citiem, būs citi, kuri būs gatavi palīdzēt mums.

Ja runājam par mūsu klubu, noteikti gribētu atzīmēt Kārļa Tomsona devumu, jo, pateicoties viņa aktivitātei, Rotari kustība Cēsīs vienmēr bijusi dzīva, spēcīga, viņš ir lielisks piemērs, cik svarīgi būt pilsoniski aktīvam. Atceros, reiz uz manu jautājumu, kāpēc vajag to visu darīt, viņš atbildēja ar loģisku pretjautājumu – bet kāpēc ne?

– Taisnība, ka ikviens Rotari kluba biedrs var piedalīties jebkura Rotari kluba sanāksmēs jebkur pasaulē?

– Tā ir, ja esi rotarietis, tev ir saik­ne ar visiem rotariešiem pasaulē. Tur ir tāda savstarpējā uzticēšanās jau no iestāšanās brīža. Klubā uzņem ar visu biedru akceptu, tad jaunā biedra vārds tiek reģistrēts starptautiskajos sarakstos. Ja es aizbraucu, piemēram, uz Parīzi un gribu piedalīties tur kluba sanāksmēs vai kontaktēties ar kādu vietējā kluba pārstāvi, viņi uzreiz var pārbaudīt, vai tiešām esmu rotarietis.

Kad Ziemeļvācijas klubi sūtīja palīdzības kravas, viņi gribēja sadarboties tieši ar rotariešiem. Tas ir stāsts par uzticēšanos.

– Vai joprojām tiek uzturēta tradīcija reizi nedēļa visiem kluba biedriem tikties kopīgās pusdienās?   

– Mēdz teikt, ka Rotari ir pasaulē lielākā pusdienu universitāte. Uz kluba pusdienām kā viesus aicinām dažādu profesiju cilvēkus, lai uzzinātu par viņu aktualitātēm, tā arī paši uzzinām ko jaunu, pilnveidojamies.

Varētu jau nepusdienot, bet cilvēkiem taču ir jāēd, un tādi tiek apvienots lietderīgais ar patīkamo, jo kopīgās pusdienas reizi nedēļā ir kluba vienīgās sanāksmes. Tagad esam iemācījušies daudz izdarīt attālināti, tomēr personīgās tikšanās, kopīgi pusdienojot, runājot, ļauj ātrāk nonākt pie kopīgām idejām, ko vēl labu mēs varētu izdarīt. Tas rada arī īpašu vienotības sajūtu, ja sēžam visi ap vienu galdu.

– Kad beidzas prezidentūras termiņš?
– 1.jūlijā mainās visu klubu prezidenti, arī starptautiskie prezidenti. Man atmiņā ir šī gada starptautiskās prezidentes teiktais par to, ka svarīgi aizdomāties, kā mēs izmantosim katru minūti, kas mums, prezidentiem, dota no viena 1.jūlija līdz nākamajam 1.jūlijam. Man tās būs izmantotas ļoti piepildīti. Jā, tas viss prasa laiku,    jāsaka publiski paldies manām kolēģēm darbā, ģimenei, jo daž­kārt nākas tam atņemt kādu brīdi. Ja cilvēks par kādu lietu deg, un par Rotari es šobrīd tiešām de- gu, tas var pārņemt visas domas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
267

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
98

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi