“Cilvēks, kas ir pensijas gados, ir pavisam neaizsargāts. Cenas visam kļūst nesaprātīgi augstas. Ja vēl strādā, vari vismaz prasīt lielāku algu, bet pensionāram nav nekādu iespēju. Pārtiku, kas nu ir ļoti dārga, vēl varu izvēlēties kaut nocenotu, pašu lētāko, bet ir lietas, bez kurām nekādi nevar iztikt, piemēram, elektrība. Dzīvoju padomju laika mājā, dzīvoklī, elektrību tērēju, cik maz vien var, tikai pašam nepieciešamākajam, bet tagad izlasu, ka man mēnesī būs jāmaksā kādi pieci seši eiro vairāk par sadales pakalpojumiem. Tātad pat ietaupīt es neko nevaru! Domāju, valsts uzņēmumiem, nosakot cenas, ir dotas pārāk brīvas rokas,” atzina cēsniece.
