Ik gadu aizvien vairāk Cēsu ielu tiek sakārtotas. Pabeigta Lapsu iela, vēl vairākas ielas un to posmi šajā kvartālā, gan satiksmes organizācijai, gan ainavai ieguvums ir no Lapsu un Piebalgas ielas rotācijas apļa. Jau aizmirsies, ka nemaz ne tik sen tāda nebija Piebalgas un Raiņa ielas krustojumā, kur tagad gājēji jūtas daudz drošāk nekā iepriekš, un par pašsaprotamiem pieņemti abi satiksmes rotācijas apļi Valmieras ielā.

Pārvērties un jaunu elpu ieguvis Stacijas laukums. Savukārt Pļavas un Krišjāņa Valdemāra ielas pārbūves gaita raisīja daudz diskusiju, īpaši tādēļ, ka K. Valdemāra ielas klātne tika paaugstināta. Tas tāpēc, ka atjaunojot ielu, nācās rēķināties ar pazemes komunikācijām, kuru atrašanās dziļums neatbilda mūsdienu normatīviem. Iespē­jams, šī kvartāla namu iedzīvotājiem arī tagad ir priekšlikumi, ko varēja darīt citādi, bet tie, kas te tikai pārvietojas, novērtē pievilcīgo labiekārtojumu.

Cēsīs ir 222 ielas, liecina ielu uzturēšanas sadalījums pa klasēm, kopā 113 kilometri. Noteikti ne vienu vien, īpaši mazo ieliņu vai tās posmu pilsētnieki gribētu redzēt sapostāku, gludāku, drošāku. Ielu un laukumu atjaunošanai turpina piesaistīt dažādu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, un, protams, jāpieliek arī pašvaldības daļa. Dažus projektus, parasti neatliekamus un kas prasa mazākus ieguldījumus, īsteno arī par pašas vietvaras budžeta naudu.

Atjaunot. Uzlabot. Sakārtot. Ielas raksturo pilsētu

Ielu un publisko laukumu rekonstrukcija pilsētā turpinās. Vairākas ieceres īsteno, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, bet dažiem projektiem ņem aizdevumu, stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

“Mērķis ir veidot pilsētā mūsdienīgu un visiem ērtu vidi. Katrā jaunajā projektā cenšamies iespējami optimāli savienot autovadītāju, gājēju un velobraucēju intereses,” saka novada domes vadītājs.

Ielas, kas svarīgas uzņēmējiem

Izmantojot ES atbalstu uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai, Cēsīs rekonstruēs Rūpniecības, Eduarda Veiden­bauma, Palmu un Tirgoņu ielu, kā arī pārbūvēs apakšzemes komunikācijas. Paredzēti labiekārtojumi gājējiem un velobraucējiem, protams, arī apgaismojums. Kopējās izmaksas ir 4,8 miljoni eiro.

“Šajā kvartālā atrodas vairāki Cēsīm nozīmīgi, lieli uzņēmumi, svarīgi nodrošināt viņu attīstībai vajadzīgo infrastruktūru, “uzsver J. Rozenbergs un piebilst — ja atļaus laika apstākļi, darbus varētu sākt jau šogad. Būvdarbu konkurss noslēdzies, tajā pasūtījumu ieguvis SIA “8 CBR”. Projekta īstenošanas termiņš — 12 mēneši, neieskaitot tehnisko pārtraukumu ziemā.

Ieguvums videi un cēsnieku ikdienai

Atbalstīts arī pašvaldības iesniegtais projekta pieteikums ES līdzfinansētajiem pasākumiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. “Virs­mērķis ir rekonstruēt ielas un laukumus, kur klimata pārmaiņu radītie ekstrēmie laika apstākļi apgrūtina dzīvi. Tās ir teritorijas, kas varētu applūst, un arī karstuma salas,” atgādina novada domes vadītājs.

Ieguldot 4,6 miljonus eiro, rekonstruēs ielas divos Cēsu vecpilsētas aizsardzības zonas kvartālos. Viens šī projekta finansētais objekts ir pašā vecpilsētas vidū, darbs sarežģīts, taču mazāk saistīts ar apgrūtinājumiem autosatiksmei. Šis projekts ietver Lielās Skolas ielas, Torņa ielas, Pils ielas un Baznīcas laukuma projektēšanu un, cerams, arī pārbūvi.
Liels darbs, kas uz laiku prasīs pārmaiņas satiksmes organizācijā un autobraucēju iecietību, būs krustojumā, kurā kopā sanāk Vaļņu, Palasta, Rīgas un Gaujas iela, vieta, ko cēsnieki zina kā krustojuma pie mazā “Maxima” veikala. “Krusto­jumam ir applūšanas risks. Mērķis ir nodrošināt, lai zemākā vieta un arī apkārtējo namu pagalmi liela lietus laikā neapplūst, kā tas nereti noticis. Sarežģītajā vietā plānoti arī jauni satiksmes risinājumi. Te iecerēts veidot divus rotācijas apļus, kas organizēs un padarīs saprotamāku transporta kustību. Cerams, ka šos risinājums saskaņos visi dienesti, kā arī Kultūras mantojuma pārvalde” paskaidro J. Rozenbergs.

Šajā objektā iekļauta arī Vaļņu ielas pārbūve, bet Palasta ielu rekonstruēs posmā no “Maxima” krustojuma līdz Bērzaines ielai, saglabājot divvirzienu satiksmi un izbūvējot platākas ietves. Savulaik apspriests variants, ka šajā posmā varētu būt vienvirziena satiksme, taču izvērtēts, ka transport­līdzekļu plūsma ir liela, ielu izmanto, lai nokļūtu gan uz Bērnu un jauniešu centru, gan Dzimtsarakstu pārvaldi, gan Sociālo dienestu un ģimenes ārstu praksēm, kas atrodas Bēr­­zaines ielā.

Rekonstruējot ielas, pārbūvēs ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus. Domes priekšsēdētājs pastāsta, ka svarīgi atdalīt lietus ūdeni no fekālās kanalizācijas, kas te diemžēl joprojām plūst kopā. Tas samazinās attīrīšanas apjomus, jo lietus ūdenim attīrīšana nav vajadzīga. Plānota arī siltumtrases ierīkošana.

Abiem objektiem, kas atrodas vecpilsētas aizsardzības zonā, tehniskā projekta izstrāde turpinās un nākamā gada pavasarī ceram tos pabeigt. Visticamāk, vēlā pavasarī tiks izsludināts būvniecības konkurss. Ja procedūras laikā neradīsies papildu šķēršļi, darbu varēs sākt nākamajā vasarā.

Jāizmanto arī aizņēmums

Noslēgumam tuvojas Cēsu Valsts ģimnāzijas un Cēsu pilsētas vidusskolas plašās apkārtnes atjaunošana, ko veic vietējais uzņēmums “Imberteh”. Tā teritorija gan nav iela, bet tajā ir aktīva cilvēku kustība, turklāt tur gadiem nebija veikti uzlabojumi. Pagalmu un stāvlaukuma rekonstrukcijas izmaksas ir 1,1 milj. eiro, šim nolūkam paš­valdība izmanto Valsts kases aizdevumu.

Vēl par pašvaldības līdzekļiem notiek darbi Jurģu ielā, izbūvē ūdens un kanalizācijas tīklus, veiks ielas divkārtu virsmas apstrādi, stāsta J. Rozenbergs Paredzētās izmaksas ir 630 tūkstoši eiro. Domes priekšsēdētājs pastāsta, ka šajā apkaimē tā sauk­tajos treknajos gados lielākas teritorijas parcelēja apbūvei un pārdeva. Tur sāka celt dzīvojamās mājas, bet nebija un nav ne ūdensapgādes, ne kanalizācijas infrastruktūras, taču pilsētas apbūves noteikumi paredz pieslēgšanos centralizētajiem tīkliem. Pašvaldība veic ieguldījumus, lai nodrošinātu šo pakalpojumu.

Pašvaldība plāno rekonstruēt arī Palasta ielu posmā no Bērzaines līdz Lenču ielai. To darīt bija paredzēts, izmantojot aizņēmumu, taču būvdarbu iepirkuma konkursa piedāvājums bija dārgāks par vietvaras plānoto. “Zemākā uzņēmēju piedāvātā summa bija 1,7 miljoni eiro, bet mēs šiem darbiem rēķinājām 1,5 miljonus,” saka J. Rozen­bergs un piebilst, ka pavērās arī iespēja vēlreiz pieteikties ES finansējumam klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumiem. To­mēr Cēsu projekts nesaņēma atbalstu, jo pieejamais Eiropas finansējums bija vairāk nekā divas reizes mazāks par pieprasījumu. Domes priekšsēdētājs uzsver, ka šis Palasta ielas posms ir savu laiku nokalpojis, pārbūve ļoti vajadzīga, tāpēc tiks iesniegts atkārtoti citā Eiropas fondu līdzfinansētā projektu konkursā.

Līdztekus iesāktiem un projektiem, kam tuvu darbu sākums, tiek plānoti nākamo ielu uzlabojumi. “Projektēšanas stadijā ir Lielās Katrīnas ielas pārbūve vecpilsētā, Lāču iela un Jaunā iela, kas atrodas Saulrītu pusē, Mazā Zīļu iela Cīrulīšos, kur renovē daudzdzīvokļu mājas, domāju, divos gados šos projektus vajadzētu realizēt,” atzīst novada domes priekšsēdētājs.

Būs gājēju tunelis zem dzelzceļa

Cēsniekiem tiek gatavots vēl viens jaunums — gājēju un velosipēdistu tunelis zem dzelzceļa sliedēm.

Šajā Eiropas Savienības līdzfinansētajā projektā paredzēta arī Piebalgas ielas rekonstrukciju posmā no Lapsu līdz Raiņa ielai. “Pašlaik top tehniskais projekts ar cerību, ka 2027. gadā uzsāksim būvniecību,” pastāsta domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Tunelis atradīsies iepretī veikala “Lidl” stāvlaukumam, pastāsta novada pašvaldības At­tīstības pārvaldes vadītājas vietnieks, Projektu ieviešanas, uzraudzības nodaļas vadītājs Ģirts Kindzulis. Šajā vietā dzelzceļa uzbērums ir pietiekami augsts un labi nostiprināts, lai ierīkotu tuneli, kuru izbūvēs ielas līmenī.

Attīstības pārvaldes vadītāja Madara Jenerte paskaidro, ka Piebalgas ielas posmā, kas atrodas zem dzelzceļa pārvada, paredzēts saglabāt tikai vienu ­ietvi tirdzniecības centra “Glo­buss” pusē. Trotuārs būs platāks nekā patlaban. Ar “Latvijas Dzelzceļu” bijušas sarunas arī par iespēju pārbūvēt pārvadu un paplašināt ielu, bet uzņēmums norādījis, ka tādi ieguldījumi neattaisnojas, jo būve ir labā stāvoklī.

Projekta vadītāja Iveta Herb­sta atzīst, ka tunelis ir sarežģīts objekts, tehniskie risinājumi jāsaskaņo ar “Latvijas Dzelz­ce­ļu”, jāņem vērā dzelzceļa specifika, bet SIA “BRD projekts”, ar ko noslēgts līgums par projektēšanu, ir pieredze ar līdzīgām būvēm. Ģ. Kindzulis vērtē, ka Cēsu gadījumā būs daudz atšķirīgu nianšu gan pašā būvniecības projektā, gan izmantojamās tehnoloģijās, un piebilst, ka mūsu novada pašvaldībai tuneļu izbūves projektu īstenošanā pieredzes nav. Plānojot darbus, jāņem vērā arī tas, ka vilcienu satiksme netiks pārtraukta, tātad strādāt varēs tikai noteiktas stundas dienā.

Rekonstruējot Piebalgas ielas posmu, atjaunos un, iespējams, nāksies pārcelt apakšzemes komunikācijas.
Piebalgas ielas posms un gājēju tunelis ir daļa no projekta, kas atbalstīts konkursa 2.3.1.2. pasākuma “Multi­mo­dāls sabiedriskā transporta tīkls” 2. kārtā. Tajā pašā konkursā atbalstīti arī citi pašvaldības projekti, kas paredz atjaunot un uzlabot ielu un ceļu infrastruktūru arī pie dzelzceļu stacijas Augšlī­gatnē, Ieriķos un Liepā.