“Vēlētāju parakstu vākšana pret pašvaldību ārkārtas vēlēšanu likumu grozījumiem izgāzās, parakstījās ļoti maz pilsoņu, bet liela nauda, vairāk nekā 900 tūkstoši eiro iztērēti. Esmu pārliecināts, ka politiķi no “Saskaņas”, ZZS un KPV LV, kuru prasības dēļ bija jāizsludina parakstu vākšana, labi saprata, ka tos nesavāks, bet nē, vajadzēja parādīt savas ambīcijas, taču tērēja jau kopējo […]

“Ko tik visu sociālajos tīklos nevar izlasīt par Misānes lietu, par iespējamo izdošanu no Dānijas Dienvidāfrikai, kur viņai draud 15 gadi cietumā. Daļa lamā Latvijas prokuratūru, valdību, daļa uzbrūk Dānijai, daļa Misānei. Es tikai nesaprotu vienu lietu, kur visu to laiku, kamēr nelaimīgā sieviete bija cietumā Dānijā, bija viņas advokāts? Vai tad viņām nevajadzēja sākt […]

“Labi, ka “Druva” rīkos sarunu par suņu un kaķu turēšanu, protams, saimniekiem par dzīvnieciņiem jārūpējas. Tomēr man liekas, ka esam aizgājuši pārāk tālu šajos jautājumos. Nu, piemēram, kāpēc sunim vai kaķim vajag īpašu trauciņu ēdienam? Taču tikai saimnieka ērtības, ne dzīvnieku dēļ. Katrs mājas mīlulis, ja tiek savā vaļā, labprāt paošņā, vai nevar ko īpašu […]

“Vēlos teikt paldies autobusu šoferīšiem, kuri atbild uz bērnu un pieaugušo teikto – labrīt un paldies. Tā vienā reizē mans mazdēls, kāpjot ārā, pateicis paldies, uz ko šoferis atbildējis – lūdzu! Pusaudzis bijis sajūsmā, jo ne vienmēr tā notiek. Katrs paldies, katra cieņpilna atbilde ir svarīga. Mums ikdienā vajag vairāk labestības un laipnības. Laiki mainās, […]

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” par novada pašvaldības plāniem šajā gadā un to, cik lieli līdzekļi tiem būs jāizlieto. Labi, ka būs iespējas izdarīt daudziem tūlīt vajadzīgo un arī īstenot ieceres attīstībai. Svarīgi, ka iedzīvotāji arī pārliecinoši redz, cik naudas tam jātērē. Izmaksas tiešām ir lielas, būvniecība ir dārga, ja spriež no cilvēka, kas saņem viduvējus vai […]

“Rīgā notiek kratīšanas un aizturēšanas te vienā, te otrā un trešā pašvaldības iestādē, bet vēl aizvien Saeimā diskutē par Rīgas domes atlaišanu. Ja tāda situācija būtu kādā mazākā novadiņā, sen jau dome būtu atlaista,” sprieda Vilis.  

“Breksita sakarā reizēm iedomājos, kāds atbalsts Eiropas Savienībai pašreiz ir Latvijā. Publiskajā telpā neesmu ievērojis šādus skaitļus, būtu interesanti uzzināt,” rosināja lasītājs J.  

“Trešdienas vakarā droši vien ne tikai Cēsīs asfalts bija ledū. Gan mašīnām, gan gājējiem bija grūti tikt uz priekšu, visi pārvietojās ļoti prātīgi. Taču jau vakarrīt ielas bija rūpīgi nokaisītas un braukt varēja pavisam droši. Labi, ka šogad pirmais lielākais sals brauktuvju uzturētājus nepārsteidza,” atzina lasītājs Juris.

“Esmu māmiņa pirmsskolas vecuma puikām. Mēs cenšamies daudz doties pastaigās, uz mežu un parkiem pie katras izdevības. Mums ļoti iemīļots ir arī Cēsu centra Maija parks, jo puikām patīk ne tikai siltajā laikā gulbjus apbrīnot, bet arī kārtīgi izlēkāties pa batutiem. Tomēr gada iesākumā piedzīvojām ļoti nepatīkamu pārsteigumu – pusaugu puiši, dīkdienības mocīti, ne tikai […]

“Ik dienu eju Cēsīs pa Raunas ielu un redzu apdrupušās flīzes pie “Lattelecom” ēkas. To uzņēmums, tagad laikam nosaukums “Tet” , pārdodot, taču vai tik lielai firmai trūkst līdzekļu, lai sakārtotu nelielo pleķīti pie ēkas? Turklāt tas atrodas pašā pilsētas centrā, pretī koncertzālei,” teica cēsniece V.

“Cēsu melnie gulbji dzīvojot ziemas mītnē. Taču šoziem laukā ir ļoti silts, ūdens pat ne reizi nav sācis salt. Kāpēc gulbjiem nevarētu ļaut dzīvot dīķī? Tur taču putniem ir plašāka dzīves telpa, pieļauju, arī interesantāk,” pārdomās dalījās Anna.  

“Avīzē stāsta, ka, piemēram, Cēsu novadā Sociālais dienests uz Ziemassvētkiem atceras vecus cilvēku, kas dzīvo vientuļi. Gribētos, lai par vecajiem cilvēkiem, kuriem nav tuvinieku, padomā arī tālākās vietās, laukos,” teica kāda Priekuļu novada iedzīvotāja.

“Vēl nesen ziemās gribējās aizceļot uz kādu Dienvidu zemi, jo aukstums un sniegs bija nogurdinājis. Šoziem sāka rasties apjausma, ka vēlos redzēt sniegu, sajust salu, laikam nākamajos gados būs jādomā, kā ziemā aizbraukt uz ziemeļpusi,” skumji sacīja cēsnieks, vērtējot, cik ļoti jūtamas ir klimata pārmaiņas.  

“Lasu par pašvaldību reformu. Nezinu, kādai tai vajadzētu būt, bet noteikti vajadzētu panākt, lai pašvaldībās nav draugu un radu būšanas. Tagad reizēm domē un tās iestādēs strādā brāļi, māsas, vīri, sievas, brālēni, māsīcas. Tas nav pareizi,” atzina Juris.  

“Kā vienmēr janvāra sākumā aktualizējas jautājums, kur likt eglītes, kas savu darbu – priecēt ļaudis – paveikušas. Pie atkritumu konteineriem neesot labi atstāt, tajos iekšā likt nu nekādi nevar. Taču sapratu, ka šī problēma ir vienkārši risināma. Paņēmu eglīti, pagalmā ar dārza šķērēm nogriezu zarus, vairākās daļās sadalīju stumbru, sanāca kompakta kaudzīte, ko ielikt maisā […]

“Ziemassvētkos Vaives pagasta pensionārus apmeklēja Rūķis no pagasta pārvaldes un iepriecināja ar saldumu paciņām, par to liels paldies. Mums, “Dzintaru” mājas ģimenēm, pārsteigumu sagādāja arī Zie­massvētku vecītis no “Ievziedu” mājām. Šie apciemojumi bija sirsnīgi un aizkustinoši,” pastāstīja “Dzintaru” iedzīvotāja un prieka nesējiem novēlēja labestības un prieka pilnu šo gadu.

“Gribu pateikt vislielāko paldies kādai cēsniecei, kura 29.decembrī palīdzēja man nokļūt mājā Saules ielā. Esot vecpilsētā, pēkšņi uznāca reiboņi, biju nesaprašanā, kā tikt līdz mājai, jo, šķiet, spēka aiziet tik tālu nebūtu. Taču pienāca kāda cēsniece, apjautājusies par pašsajūtu, laipni piedāvājās nogādāt mani mājās. Diemžēl satraukumā piemirsu pajautāt viņas vārdu, bet ceru, ka viņa pamanīs […]

“Cēsu novada Sociālā dienesta rūķi mani apciemoja mājās, atnesa Ziemassvētku saldumu paciņu. Protams, konfektes garšīgas, bet ne jau tās bija galvenais. Pats svarīgākais, ka mani atcerējās, ka atnāca, parunājās, sveica svētkos. To cilvēki darīja ar lielu sirsnību. Vēlu visiem, kas tādus darbus darba, vislabāko jaunajā gadā un saku mīļu, mīļu paldies,” par svētkos piedzīvoto pastāstīja […]

“Mani ap Ziemassvētku laiku sveica Cēsu 3.bēnudārza bērniņi. Tas bija tik mīļi, tik jauki! Biju vienkārši sajūsmā gan par pašu apsveikumu, gan par to, ka bērnudārza audzēkņiem tiek mācīta labestība un cieņa pret vecākiem cilvēkiem. Paldies mazuļiem un tikpat liels paldies viņu audzinātājām,” teica cēsniece Velta.

“Re, cik daudz naudas ietaupās ceļu un ielu apsaimniekotājiem, pat īsti melnais ledus nevar veidoties, ir tik silts. Jācer, ka kāda naudiņa paliks pāri, lai pavasarī ātrāk aizlāpītu kādas bedres, salabot kaut nelielu ceļa posmu. Domāju, ietaupījumam vajadzētu būt pat tad, ja pāris nākamo mēnešu būs ar sniegu un salu,” sprieda lasītājs.

“Šogad Adventē Cēsis izskatās tādas kā bālākas. Varbūt vainīgs sniega trūkums, varbūt esam pieraduši pie rotājumiem, kas parādās, Ziemassvētku gaidot. Gribētos, lai pilsētas centrs kļūst mazliet krāšņāks. Piemēram, tagad Vienības laukumā ierobežota transporta kustība, tur ir vieta spilgtākiem un daudzveidīgākiem svētku atribūtiem,” ieteica lasītāja, cēsniece M.

“Aizvien biežāk stāsta, ka svētkos mājās jāizvēlas eglīte, kas aug podā, lai vēlāk to var iestādīt mežā. Mana pieredze gan liecina, ka beigās klapatas vien ir, bet ieguvuma dabai nav. Parasti egle, kas augusi podā, neieaugas zemē, nonīkst. Tik vien ir, kā izdota liela nauda un pieliktas pūles, podu ar kociņu vadājot,” pieredzē dalījās M.

“Līst un līst, šķiet, nevis Ziemassvētki, bet Jāņi gaidāmi. Trakākās tās peļķes uz ielām. Automašīnu vadītāji tumsā un lietū gājējus droši vien nepamana, nepiebremzē, un gājējs viscauri slapjš un dubļos. Īpaša bēda, ja apšļakstītais ir bērns, kurš rīta agrumā iet uz skolu. Pirmās, otrās klases skolēns ir tik apzinīgs, ka nedodas mājās pārģērbties, bet turpina […]

“Padomju gados ziemā mašīnām bieži bija plikas riepas, bet neviens tāpēc bojā neaizgāja. Nelaime jau nav tikai riepās, par kurām tagad visur runā, nelaime ir tā, ka šoferi brauc pārāk ātri. Mašīnas labas, zirgspēku pietiek, un tik gāzi grīdā. Nedomā, ka ziemā ceļš var būt slidens. Arī atļautie 90 kilometri stundā uz daža ceļa sliktā […]

“Ja nu kāds vēl netic klimata pārmaiņām, tad šī nedēļa varēja pārliecināt. Trešdienas rītā vēl zemi viscaur klāja biezs sniegs, bet ceturtdienas rītā jau viss bija melns, gandrīz nemaz nevarēja pateikt, ka bija tik daudz sasnidzis. Katram jāpadomā, ko viņš var darīt, lai palīdzētu dabai,” sprieda lasītājs J.  

“Pārtikas produkti tiek iesaiņoti biezos iepakojumos, piemēram, auzu pārslas, putraimi un daudzi citi beramie ir kartona kārbās, nesot tos no veikala mājās, rokas nogurst. Nesaprotu, kam to vajag. Turklāt tas jau arī nav dabai draudzīgi, tiek iztērēti resursi kārbu ražošanai, tās vēl arī apdrukātās krāsainiem uzrakstiem. Krāsa jau arī nav nekas labs. Cēsīs gan ir […]

“Lasu, ka samērā īsā laikā apzagti vairāki īpašumi mūsu pusē. Daži gadījumi varētu šķist savstarpēji saistīti. Būtu labi, ja policija plašāk informētu par situāciju, lai cilvēki zina piesargāties,” vērtēja cēsnieks, kuram laukos ir vasaras māja.

“Sirsnīgs paldies satiksmes autobusa šoferim, kas pasažierus no Cēsīsm uz Raiskumu veda reisā, kurš no Cēsīm iziet pulksten 10.25. Arī es ar to braucu, izkāpu pirms galapunkta, ātri izdarīju to, kas darāms, un ar šo pašu autobusu gribēju nokļūt atpakaļ pilsētā. Taču līdz pieturai “Biekas” man bija jābrien pa kupenām, redzēju, ka autobuss jau pieturā […]

“Ielu un ceļu tīrītāji bija labi sagatavojušies snigšanai. Lai arī pie mums pirmdienas pēcpusdienā sasniga neparasti daudz, jau vakarā lielās ielas un ceļi bija iztīrīti. Sētniekiem un namu saimniekiem, kas paši tīra ietves, arī nācās krietni papūlēties, bet otrdienas rītā jau lielākoties sniegs bija nošķūrēts,” bija apmierināta cēsniece.  

“Pagastā bija tik skaists eglītes iedegšanas pasākums, lielākais prieks jau, protams, bērniem, bet arī lieliem tas rada svētku noskaņu. Vai tad, ja izveidos lielo Cēsu novadu, šādus pasākumus pašvaldība rīkos? Vai neuzskatīs, ka tie izmaksā pārāk dārgi?” sprieda jaunpiebaldzēns.  

“Bankas samazina filiāļu, nodaļu skaitu, bet, ja cilvēkam bankā kaut kas jānokārtā, jāstāv lielā rindā. Vai tas mūsdienu apstākļos ir normāli? Rindas taču liecina, ka ar internetbankām nepietiek,” pukojās klients.

“Lasīju “Druvā” par vientuļajiem senioriem. Tā tiešām ir nopietna problēma. Vecajiem ļaudīm jau nepietiek tikai ar ēdienu un televizoru, katram vajag sarunas ar otru cilvēku, turklāt ne jau pa telefonu, bet īstas, lai viens otram var paskatīties acīs, redzēt emocijas. Labi, ka ir organizācijas, kas apciemo vientuļniekus, tomēr man šķiet, ka sabiedrībai vajadzētu iesaistīties vēl […]

“Sākas Ziemassvētku tirdziņi, veikalos lieli stendi, reklāmas aicina pirkt dāvanas. Es gribētu ieteikt iegādāties to, ko gatavojuši cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība, cilvēki ar īpašām vajadzībām, vai pirkt preces, no kurām ienākumus ziedo labdarībai, veciem cilvēkiem, slimiem bērniem vai citiem, kam visvairāk vajadzīga palīdzība. Tas būtu īsti Ziemassvētku garā. Prieks būtu sagādāts dāvanas saņēmējam, un izdarīts […]

“Avīzē rakstījāt, ka Saeimas atlaišanu rosina tādas diezgan šaubīgas organizācijas.Vai tad arī tiem, kuru domām nepiekrīt vairākums, nav tiesību izteikt viedokli un atbilstoši tam rīkoties?” bija neapmierināts J.    

“Lasīju “Druvā” , ka cilvēki kā nelietojamus izmet daudzus pārtikas produktus, kam beidzies derīguma termiņš. Gribēju atgādināt vecāko saimnieču pieredzi, viņas prata izmantot arī ne pārāk svaigus produktus. Piemēram, ieskābušu pienu, krējumu, ne pārāk svaigu biezpienu noteikti var iejaut pankūku mīklā, iznāks gardas. Dārzeņus un augļus, kas nav pārāk svaigi vai kuru ir ļoti daudz […]

“Ugunsgrēks netālu no “Solo” veikala Cēsīs tiešām kārtējo reizi lika aizdomāties, kādi esam. No plašas apkaimes saskrēja ne jau palīdzētāji, bet skatītāji un filmētāji. Protams, ugunsdzēsēji atbrauca un paveica savu darbu, nebūtu jau arī prāts kādam mesties kailām rokām dzēst liesmas, taču vismaz tiem, kas atbrauca ar auto, vajadzēja padomāt, lai neaizšķērso ceļu dzēsēju mašīnai. […]

“Domāju, Priekuļu ciematā jandalē pusaudži, jaunieši. 10.novembra vakarā ap desmitiem no pagalma tika izstumta automašīna, tai nebija aizslēgtas durvis. Auto dzinējs, protams, neiedarbojās, bet tomēr ieripoja malkas grēdā. Malka krita un apskādēja braucamrīku, nodarot materiālu kaitējumu. Nezinu gan, vai vandaļi ir vietējie, tomēr, manuprāt, priekuliešiem vakaros vairāk vajadzētu pieskatīt ģimenes atvases,” teica cietušais.

“Skolotāji, medicīnas darbinieki protestē, prasa par savu darbu taisnīgu samaksu. Pareizi jau ir, vajag par darbu samaksāt, kā nākas. Bet ko lai dara tie, kas strādā par pārdevējiem, apkopējiem, sētniekiem? Par šiem darbiem maksā tikai minimālo algu, mēnesī 430 eiro. Kā lai iztiek, kā lai paēdina un aizsūta skolā bērnus? Un vēl taču jāmaksā par […]

“Prieks, kā kultūras biedrībā “Harmonija” godina savus vecbiedrus, tos, kas pārsnieguši deviņdesmitgadi. Būtu jauki, ja arī citas organizācijas un uzņēmumi atcerētos cilvēkus, kas veidojuši kādu jomu vai darbojušies tās attīstībā,” pārdomās dalījās seniors.

“Braucot pa Cēsīm, neviļus iedomājos, ka asfaltētajās ielās taču nav bedru. Atceros, nemaz ne tik sen pukojāmies, ka bedre tur, bedre šur. Nez, vai kādam ienācis prātā, ka tas taču arī ir viens no rādītājiem, ka valsts pamazām, bet rāpjas uz augšu,” teica cēsnieks.  

“Dažos lielveikalos jau visā krāšņumā citām precēm priekšā Ziemassvētku rotājumi un dāvanas. Man gan liekas, ka tirgotājiem vajadzētu izrādīt cieņu valsts svētkiem un sākt lielo tingeltangeli pēc valsts jubilejas. Tad jau arī drīz Advente, eglīšu rotājumi būs vairāk vietā,” ieteica lasītāja G.

“Grants ceļi pavisam jūk laukā, pēdējās nedēļās pārāk daudz lijis. Jācer, ka mežu izstrādātāji un citi, kam jāved smagas kravas, ar to rēķinās un nesapostīs ceļus pavisam. Ja pa tādu slapju ceļu izbrauc vairāki smagsvara auto, brauktuve neglābjami sabojāta, neviens vieglais vairs nevar normāli tikt uz priekšu,” atzina Amatas novada iedzīvotājs.  

“Ārsti protestē un pieprasa solīto darba samaksas palielinājumu. Tas ir pareizi, taču viņiem tikpat prasīgiem vajadzētu būt savās profesionālajās organizācijās, ārstniecības iestādēs, kurās strādā, un panākt, lai arī tur ieviestu kārtību. Pēc faktiem, kas aizvien vairāk parādās publiskajā telpā, redzams, ka šajā jomā ir ļoti daudz darāmā. Un jāņem vērā, ka līdz ar algu paaugstinājumu […]

“Klausījos, ko radio pārraidē runāja kino jomas pārstāvji. Runāja tiešām interesanti, taču kādi vārdi tur pa laikam izskanēja! Baidos pat izteikt, ceru, ka izdosies pareizi – pičings, afro retro futūristiskais sai fai, psiho interfeiss un līdzīgi. Un runāja taču kultūras cilvēki. Vai tiešām latviešu valoda pazūd? Ja jau to nelieto kultūrvidē, kāds gan tai liktenis […]

““Druva” rakstīja par tiem gājējiem, kas nelieto atstarotājus. Vēlu vakaros jābrauc mājās no darba, joprojām bieži nākas baidīties, vai neapgaismotajos ceļos brauktuves tuvumā nav kāds gājējs. Lai arī braucu lēni, cik tur vajag, lai, īpaši lietus laikā, aizķertu kādu gājēju. Varbūt policijai vajadzētu vairāk uzmanīt ne tikai autobraucējus, bet arī gājējus,” teica S.

“Kaut nu Ziemassvētku eglītes nesāktu izvietot pirms valsts gadadienas. Gribas nosvinēt Latvijas jubileju atbilstošā atmosfērā, lai skan dziesmas par mūsu valsti, lai plīvo karogi,” par savām sajūtām stāstīja seniore.  

“Rītos un vakaros cēsnieki, saprotams, ir steidzīgi. To īpaši izjūt tie, kuri dzīvo netālu no bērnudārziem. Vecāki ved bērnus uz dārziņu, ātruma ierobežojumu ievēro retais. Savukārt pa dienu daža mazā iela – Oktobra, Celtnieku, Ezera – dažai smagajai mašīnai kļūst par īstu ātrumposmu. Var vien brīnīties, kā izdodas paņemt līkumu, bet māju logi trīc. Kad […]

“Par reformu saprotam maz, bet visi runājam. Mani pārsteidz viedoklis, ka pēc lielo novadu izveidošanas viss būs, kā bija kādreiz rajonā, pagasti saimniekos, un centram būs tikai jāpaprasa nauda. Toreiz bija divu līmeņu pašvaldības, tagad taču būs viens, kopējs maks un par to lems novada deputāti. Nekad nebūs vairs pagasti ar savu vēlētu vietējo varu. […]

“Piektdienas “Druvā” izlasīju par suni, kas bijis pavadā, bet iekodis garāmgājējam rokā. Tas izklausās dīvaini. Manuprāt, suns ne no šā, ne tā neuzbrūk cilvēkam, nekož. Varbūt arī garāmgājējiem vajag padomāt par savu uzvedību, kad iet garām dzīvniekam. Piemēram, nereti cilvēki mēdz uzrunāt suni, nākt tam klāt, bet dzīvnieks pie tā nav pieradis. Svešam cilvēkam taču […]

“Runājot par administratīvi teritoriālo reformu, bieži tiek uzsvērts, ka lielajos novados paš­valdībā mazajiem pagastiem nebūs savas pārstāvniecības. Man gribas iebilst, ka par mazajām gan visi runā, bet kā ir ar lielākām pašvaldībām? Kāpēc tajās pārstāvniecība ir netaisnīga, ja salīdzina ar mazajām? Piemēram, 2017.gadā, kad vēlēja novadu domes, Amatas novadā bija nepilni seši tūkstoši iedzīvotāju un […]

“Izlasīju vakardienas “Druvā”, ka beidzot pēc ugunsgrēka atjaunos Veidenbauma mājas “Kalāču” pirtiņu. Ja pareizi atceros, ugunsgrēks bija pērn, vajadzēja gan ilgu laiku, lai atrastu iespēju nelielo būvi atjaunot,” sprieda kāda Eduarda Veidenbauma daiļrades cienītāja.

“Ko darīt, ja manā dārzā birst lapas no kaimiņa kokiem? Sarunas nepalīdz, viņi neprotas palīdzēt man tās sagrābt, bet pašai spēka nepietiek. Nesaprotu, vai jāsūdzas pašvaldības policijai?” bija neizpratnē ģimenes mājas saim­niece.  

“Preses izdevumi, televīzijas un radio ziņas ir pilnas nosaukumiem angļu valodā. Ierosinu tiem iekavās sniegt tulkojumu, ja nevar tiešu, vismaz aptuvenu. Ne visi saprot angļu valodu, pat tie, kas nedaudz to zina, nevar izprast, jo nosaukumos izmantot maz lietoti un līdz ar to maz zināmi vārdi,” teica lasītāja.

“Uz ceļiem redz daudz nobrauktu dzīvnieciņu, īpaši jau mazus. Pēc atliekām nevar saprast, vai tās ir lapsas, kaķi, eži vai kādi citi. Nepatīkami redzēt šādas ainas. Taču laikam nekāda risinājuma nav, kā šos sīkos dzīvniekus pasargāt,” pārdomās dalījās Aina.