“Lasīju “Druvā” par vientuļajiem senioriem. Tā tiešām ir nopietna problēma. Vecajiem ļaudīm jau nepietiek tikai ar ēdienu un televizoru, katram vajag sarunas ar otru cilvēku, turklāt ne jau pa telefonu, bet īstas, lai viens otram var paskatīties acīs, redzēt emocijas. Labi, ka ir organizācijas, kas apciemo vientuļniekus, tomēr man šķiet, ka sabiedrībai vajadzētu iesaistīties vēl vairāk. To varētu darīt skolu vecāko klašu, tehnikumu audzēkņi, iespējams, arī jaunsargi, jaunāka gadagājuma zemessargi. Lasīju jau arī, ka vientuļi jūtas jaunieši, taču viņiem ir iespējas iet sabiedrībā, tikties ar vienaudžiem, ja vien to vēlas. Vecie cilvēki bieži nekur nevar aizkļūt ne jau tāpēc vien, ka nav transporta, bet arī tāpēc, ka viņiem trūkst spēka,” sprieda cēsniece.
