“Labi būtu, ja Vienības laukumā Cēsu centrā aizbērtu vismaz to vienu dziļo bedri, kas atrodas tieši automašīnām paredzētajā daļā. Kad izbrauc no Vaļņu ielas, autovadītājam vairāk jāraugās, vai kāds cilvēks nešķērsos brauktuvi, mazāk iznāk skatīties uz ielas segumu. Bet bedre ir dziļa, kaut neliela, tajā varētu iebērt vismaz granti vai šķembas,” ieteica kāds šoferis.  

“Jācer, ka pēc novadu reformas tomēr sakārtos vismaz tos zemes ceļus, pa kuriem liela satiksme, vismaz tā, lai pa vienu labu ceļu laucinieks var aizbraukt līdz lielajām šosejām, pilsētām. Sola jau, ka būšot 300 miljoni eiro tieši reģionu ceļiem. Ja jau tos iedos un naudu nepamanīsies savākt tikai ietekmīgās pašvaldības, varbūt arī mūsu pusē būs […]

“Nu re, kā ir ar to to sejas aizsegu atcelšanu sabiedriskajā transportā un ar tiem, kas negribēja ievērot šo nosacījumu, kad vēl tas bija spēkā. Tagad katram, kas bijis pasažieris reisos, par kuriem ziņo dienests un meklē visus braucējus, jo tos izmantojis arī ar kovidu slims cilvēks, ir liels satraukums. Pirmais- pieteikties vai ne, ja […]

“Cēsu Bērnu un jauniešu centra nams no ārpuses izskatās noplucis. Protams, telpās ir pavisam cits skats, tomēr gribētos pašvaldību mudināt padomāt, ka ēkas ārpusi vajadzētu sakārtot. Nu jau tik daudz gadu pagājis, kamēr centrs tur darbojas, turklāt dara to labi, nodarbības ir pieprasītas, arī bērni ir malači, apgūst jaunas prasmes, rīko pasākumus. Gan pedagogi, gan […]

“Dzīvoju Raunas – Mār­snēnu ceļa malā. Katru dienu ar uzticamo draugu Bingo ejam uz pastkastīti. Laikam biju ieskatījusies avīzē un suns paskrējis pa ceļu uz priekšu. Pēkšņi apstājās kāda mašīna. Saucu Bingo, viņš nenāca. Mašīna sāka braukt uz mani pusi. Šoferis atvēra logu, pavaicāja, vai tas ir mans suns. Tikai pajautāju, kas noticis, kad Bingo […]

“Man liekas, ka laikapstākļi Latvijā kļūst arvien netipiskāki mūsu klimata joslai. Par to aizdomājos pēdējās dienās, kad tik ilgi valdīja karstums. Tādi bīstami karstuma periodi kļūst arvien garāki, kādreiz tie ilga tikai pāris dienu. Turklāt reizēm pat šķiet, ka trūkst gaisa, ir grūti elpot, tas rada bažas, kas notiek – vai saule ir aktīvāka, vai […]

“Labi, ka saslimšana ar jauno vīrusu ļoti samazinājusies, tikai domāju, ka pāragri priecāties. Kas zina, kādas atskaņas būs Jāņu garajām brīvdienām. Saka gan, ka, uzturoties ārā, inficēšanās iespējas mazākas, bet cilvēki nāca kopā, dziedāja, neliegsimies, arī dzēra, tad jau robežas šķiet vaļīgākas. Manuprāt, jūnijā vēl vajadzēja saglabāt stingrākus ierobežojumus, nu, vismaz pašvaldībām nevajadzēja rīkot pasākumus,” […]

“Veciem cilvēkiem, īpaši tiem, kas dzīvo dzīvokļos, karstajā laikā, kāds bija pagājušajā nedēļā, bija ļoti grūti. Kam kājas klausa, varēja iziet, kaut kur pasēdēt ēniņā, vējā, bet tiem, kam grūti staigāt, gan bija sarežģīti. Varbūt šādās ļoti karstās dienās pašvaldība var organizēt kaut kādu palīdzību? Varbūt varētu būt tālruņa numurs, uz kuru zvanīt un to […]

“Jādomā, ka Vaļņu ielu Cēsīs tomēr kādreiz kārtīgi notīrīs. Ielas malā visu dienu stāv automašīnas, kad tīra brauktuvi, zem mašīnām jau notīrīt nevar. Tā ir vasarā, tā bija arī ziemā. Vai tad nevajadzētu kādu laiku ierobežot braucamrīku stāvēšanu, lai varētu notīrīt visu ielu. Turklāt droši vien strādniekiem jau no algas to nenotīrīto platību neatrēķina,” sprieda […]

“Paņemu ceturtdienas “Druvu”, un man pretī siena ruļļi. Bet kur palikuši zārdi, tos vairs nekur neredz. Atceros bērnību, bija tik skaisti, kad sapļāva sienu, salika zārdos, pēc tam veda mājās, tas bija tik brīnišķīgs process. Un galvenais, siena zārdi tik ļoti iederējās Latvijas lauku ainavā. Tagad tā palikusi tukšāka,” teica lasītājs Juris.  

“Saeima beigusi ņemties ap administratīvi teritoriālo reformu, novadi izveidoti, bet īstas skaidrības tomēr nav. Ja gribēja veidot novadu vecā Cēsu rajona teritorijā, kāpēc vajadzēja atdot citiem Raunu? Tā dīvaini sanāk, Jaunpiebalga, kas ir krietni tālāk, ir piederīga novadam, bet Rauna nav? Laikam mums tās politiskās spēles nesaprast,” secināja Inese.  

“Cēsīs pie Vācu kapiem, šķiet, pērn novietoja lielu betona puķu podu, tur ziedēja puķes, šogad stāv tukšs. Vai tad pašvaldība būtu par to aizmirsusi,” jautāja cēsniece Anna.  

“Katru dienu braucu autobusā un, protams, lietoju sejas aizsargmasku. Gandrīz vienmēr gadās kāds braucējs, kuram tās nav. Esmu novērojusi, ka ir šoferīši, kuri aizrāda, bet citi ne. Diemžēl nevienam no vadītājiem neesmu redzējusi sejas masku. Vadītājus no pasažieriem autobusos, kuros braucu, nešķir aizsarg­siena. Vai tad šie noteikumi neattiecas uz visiem, kuri atrodas autobusā?” jautāja M.

“Pamazām visu visu ver vaļā. Tas labi, bet vai vajadzēja steigties ar spēļu zālēm. Un vēl strādā no agra rīta līdz pusnaktij. Cik daudzus nelaimīgos un viņu ģimenes šis laiks paglāba no spēļu ellēm un to nestā posta? Žēl, ka atkal kādam būs jācieš,” pārdomās dalījās pensionāre Cēsīs.  

“Piekrītu lasītājai, kura nesen “Druvai” teica, ka pansi­onāta “Mārsnēni” vadības pārmetumi par jaunās infekcijas slimības iespējamo ienešanu sociālās aprūpes centrā, visticamāk, ir nepamatoti. Man pašai nācies saukt neatliekamos, mediķi ir ļoti zinoši un piesardzīgi,” teica cēsniece K.

Otrajā pasaules karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie Meža kapiem Cēsīs nav pienācīgi apkopta. Nesen gāju garām, tur saaugušas zāles, nav kārtīgi nogrābts. Lai kā, šādas vietas jāuztur kārtībā,” atzina lasītāja Maija.  

“Klausos un skatos ziņu raidījumus par dažādām valdības iecerētajām reformām. Dzirdot, ko saka nozares, kurās tās paredzētas, rodas iespaids, ka neko nevajag mainīt, bet, ja vajag, tad noteikti ne tā, kā iesaka valdība. Man tad gribas sacīt kritiķiem, ja zināt, kā vajag, kāpēc neejat politikā un neveicat tās pareizās reformas? Īpaši te domāju tās iestādes, […]

“Lasīju vakardienas numurā par “Mārsnēnu” pansionātu. Diezgan neticamas šķiet uz Neatliekamās palīdzības dienesta mediķiem mestās aizdomas, ka it kā iestādē konstatētajā “Covid-19” uzliesmojumā varētu būt vainojami viņi. Jācer, ka atbildīgie dienesti izmeklēs lietu skrupulozi un par rezultātiem informēs arī sabiedrību. Citādi uz neatliekamās palīdzības mediķiem paliks pārāk smaga ēna, viņi, kas šobrīd strādā vairāk nekā […]

“Jācer, ka Cēsu ielās šonedēļ salabos tās bedres, kas radušās, domājams, veicot kādus remontus. Viena tāda vēl otrdienas rīta bija Vienības laukumā pie tiesas nama. Laukums norobežots, automašīnu kustībai atstāts maz vietas, no bedres nebija iespējams izvairīties. Vajadzētu atcerēties, ka satiksmes mierināšanas plāniem jāiet roku rokā ar ielu seguma kvalitāti,” teica autovadītājs ar 40 gadu […]

“Cēsu klīnikā apmeklētājiem dod sejas maskas, lai mazāks risks vīrusa izplatībai. Esmu ievērojusi, ka dažs pamanās paņemt vairākas, kaut vajadzīga tikai viena. Manuprāt, šis nu ir laiks, kad ikvienam vajadzētu ar lielāku godaprātu izturēties pret medicīnas iestādēm,” sprieda lasītāja.  

“Kā tiek pārbaudīti distancēšanās nosacījumi? Bijām kopā ar ģimeni, arī vecmāmiņu, pusdienās kafejnīcā, mums, pieaugušajiem, neļāva sēdēt pie viena galda, teica, ka tad jābūt vienai deklarētajai adresei. Tas taču pavisam neatbilst mūsdienu re­alitātei. Pat vīram un sievai nereti ir dažādas oficiāli deklarētās dzīvesvietas, ja ģimenei pieder vairāki mājokļi. Kā piemērs ir tepat Cēsis. Ja ģimene […]

“Gandrīz katrā ziņu pārraidē dzirdams, kā lauksaimnieki žēlojas, ka trūks darbaroku, lai novāktu dārzeņu, augļu, ogu ražu. Taču vai kāds no viņiem pats apņemtos strādāt dienā desmit stundas, bet mēnesī nopelnīt ne vairāk kā piecus simtus eiro? Ražas vākšana ar rokām taču ir smags darbs, par to atbilstoši jāmaksā,” domas izteica J.T.  

“Gribu pabrīdināt visus, kuru tuvinieki, radi, draugi atdusas Cēsīs, Bērzaines kapos, jo atkal nācies novērot, ka tur kāds nodarbojies ar postīšanu. Tiek izmētāti darbarīki, no vāzēm tiek izņemtas un salauztas puķes, ko izsvaida turpat apkārt. Izrautas arī iestādītās puķes. Interesanti, ka arī pērn ap šo pašu laiku bija periods, kad kāds šādi ārdījās kapos, toreiz […]

“Izlasīju otrdienas “Druvā”, ka pansionātā “Mārsnēni” ar jauno bīstamo slimību saslimuši vairāk nekā 20 iemītnieki, bet tur taču tikai kādi 60 vien uzturas. Tad iznāk, ka pāri trešdaļai inficējušies. Manuprāt, tas nav vienkārši negadījums, bet nevīžības rezultāts, ka tā varēja notikt. Ceru, ka atbildīgās institūcijas izvērtēs situāciju un kādam būs jāatbild,” teica lasītāja.

“Bieži nākas izmantot sabiedrisko transportu, redzu, ka tur drošības pasākumus prasa ievērot, domāju, gan jau arī autobusus dezinficē. Bet nezin, kā ir ar pieturu vietām, kurās uzstādītās tā sauktās vitrīnas un kurās ir soliņi. Vai tiem arī veic kādu dezinfekciju. Tur taču apgrozās dažādi cilvēki, dažs smēķē, turpat nomet izsmēķi,” satraukusies seniore, kas bieži izmanto […]

“Laikam jau pilsētā sabiedrisko transportu vajag, bet diezgan dīvaini izskatās, ka autobuss brauc un tajā ir viens, bet reizēm neviena pasažiera. Labi vismaz, ka ne lielais autobuss, kāds kursē starppilsētu reisos, bet atmaksāšanās gan tur nevar būt nekāda,” teica cēsnieks.

“Varbūt labi vien sanācis, ka šonedēļ būs nejauks laiks. Tad pulcēšanās ierobežojumu samazināšana sāksies lēnāk, līganāk. Ja būtu tāds siltums kā sestdien, svētdien, tad grūti izdotos cilvēkus, īpaši jau jauniešus, noturēt saprātīgās robežās,” sprieda lasītāja M.  

“Brīvdienās dārzkopības un saimniecības preču veikalos tik daudz pircēju, ka noteikto divu metru distanci nekādi neizdodas ievērot, lai kā gribētu. Dzirdēju, ka “Depo” veikali regulē pircēju plūsmu, ielaižot tirdzniecības zālē tikai cilvēkus ar iepirkuma ratiņiem. Varbūt ko līdzīgu vajadzētu izdomāt arī citiem tirgotājiem,” piedzīvotajā dalījās J.

“Lasīju, ka pārdota tukšā Veselavas skola. Labi, ka šīm ēkām atradies īpašnieks, vien gribētu zināt, ko tur plāno darīt. Skolas nams taču celts tieši kā izglītības iestāde, liela padomju laiku māja ar gaiteņiem, klasēm,” sacīja lasītājs no Priekuļu novada.  

“Vairākos pansionātos Latvijā atklāti Covid-19 slimnieki, arī sociālo aprūpes centru Sēr­mūk­šos un Mārsnēnos klientiem, gan jau slimnīcā, atklāta inficēšanās ar jauno koronavīrusu. Tiešām grūti saprast, kā tas iespējams, jo pansionāti taču tiek īpaši sargāti, darbiniekiem stingri jāievēro visas prasības, lai neinficētu iemītniekus. Turklāt darbiniekiem ir pieredze, jo gripas epidēmijas laikā vienmēr šajās iestādēs nosaka karantīnu. […]

“Vēl aprīļa pēdējās dienās Cēsīs darbojās visi luksofori. Protams, ir kāds krustojums, kur tas bija lietderīgi, bet lielākoties gan ne. Braucēju maz, nav auto plūsmu, ko luksoforiem regulēt,” atzina autovadītājs Ēriks.

“Skatos televīzijā, kā Valmierā uzstāda jaunus mākslinieku apgleznotus soliņus. Veciem cilvēkiem prieks, var piesēst, pavērot apkārtni, cilvēkus, būt svaigā gaisā. Ko vairāk vajag pastaigā. Cēsīs soliņi retums. Vecie cilvēki atvelk elpu, kaut kur atspiedušies, pasēž uz kādām kāpnēm. Vai tad soliņi tik dārgi, vai Cēsīs trūkst dēļu,” viedokli pauda cēsniece.

“Biju dzirdējusi, ka dzīvnieki aizvien vairāk ieklīst pilsētās. Sestdien no Priekuļiem braucām uz veikalu “Senukai” Cēsīs. Pie rotācijas apļa no lauka iznāca lapsa. Pastāvēja zaļajā zonā, kamēr mašīnas aizbrauc, un nesteidzoties šķērsoja ceļu, atskatījās vēl atpakaļ un aizdevās uz tirdzniecības centra pusi. Spriedām, nez ko lapsa gribēja veikalā nopirkt? Droši vien suņu barību, neies jau […]

“Valdas Rozenbergas viedoklis “Varmākas no gaisa nekrīt” ir trāpījis desmitniekā. Esmu redzējis desmitiem mīlošas mātes no Kārļa Ulmaņa laikiem līdz mūsdienām. Tāpēc esmu pārliecināts, ka sievietes ar neētiski gariem nagiem nespēj maigi aprūpēt un samīļot savu bērnu,” secinājumus pau­da pensionārs, kurš vēlējās palikt anonīms.  

“Gribētos, lai arī lauku veikalos cilvēkiem ir iespējams iegādāties dezinfekcijas līdzekļus, jo ne katrs var aizbraukt uz pilsētu to nopirkt. Tagad daudzi privātie internetā pārliecinoši pārdod dezinfekcijas līdzekļus, bet uzskatu, ka to vajadzētu aizliegt. Šādiem līdzekļiem būtu jābūt iegādājamiem aptiekās, veikalos, kur iespējams pierādīt to izcelsmi un kas ir medicīniski atzīti. Jo tā jau jebkurš […]

“Labi, protams, ka cilvēki saglabā optimismu, tomēr katra publiskā runātāja pēdējā frāze, ka krīze dod jaunas iespējas un viss būs labi, ir mazliet kaitinoša. Ne jau daudziem ir vai būs tās jaunās iespējas, vienkārši nāksies samierināties, ka dzīves līmenis krītas,” sacīja lasītāja.

“Līdz šim biju priecīgs, ka varēju pasūtīt trīslitru burku ar medu par 16 eiro un man pieveda klāt. Nu vairs tāda piedāvājuma nav. Interesējos pie pazīstama bitenieka, viņš smējās, ka esmu pircis ievesto medu, droši vien no Krievijas vai Balt­krievijas, tāpēc tik lēts. Teica man, varbūt tiešām meloja, ka vietējie dravnieki par trīslitru burku prasa […]

“Ārstiem un medmāsām, citam medicīniskajam personālam tagad vēl vairāk darba nekā parasti un turklāt vēl jāstrādā bīstamos apstākļos. Tāpēc es pievienojos aicinājumam ziedot mediķu pusdienām, kaut esmu pensionāre un pensija man nav liela, zvanīju uz tālruni 90067001. Par zvanu jāsamaksā 1,42 eiro, tas ir tas, ko es varu darīt mediķu labā,” atzina cēsniece.

“Vai tiešām tagad jāsteidz uz priekšu novadu reforma? Ir tika daudz steidzami risināmu jautājumu, ir liela krīze ne vien Latvijā, bet visā pasaulē, kuras ietekmi noteikti jutīsim, kāpēc tagad censties bīdīt jautājumus, kas tikai jauc galvu un novirza uzmanību no galvenā,” teica lasītāja no Cēsīm.  

Lasītāji “Druvai” pa tālruni vairākkārt stāstījuši, ka tajā vai citā veikalā nav pieejami dezinfekcijas līdzekļi, lai pircēji dezinficētu rokas. Lai to pārbaudītu, trešdien laikā no vieniem līdz diviem dienā ielūkojos lielā daļā Cēsu veikalu, lai pārliecinātos par situāciju. Šajā laikā bija viegli ievērot nepieciešamo distancēšos, jo cilvēku pilsētā un veikalos maz. Secinājums viens: visos veikalos, […]

“Gribu teikt paldies visiem dakteriem un māsiņām, kas strādā slimnīcās. Tagad ir tik bīstams laiks, bet visi turpina darbu, neviens neatsakās, kaut tepat Vidzemes slimnīcā vairāki mediķi ar “Covid-19” jau saslimuši,” pateicību vēlējās nodot cēsniece.

“Gan valdība, gan komponisti, rakstnieki, ārsti aicināja Lieldienās nebraukt uz laukiem, bet vai daudzi klausīja? Dažā viensētā redzēja pat vairākas glaunas mašīnas, kuru iepriekš tur nebija. Atliek vien cerēt, ka nejaukā vīrusa sprādziens tagad nebūs laukos,” par novēroto teica lasītājs G.  

“Tagad daudzi dienas vada mājās. Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā un ikdiena pārvērtusies par murgu. Visu dienu, ieskaitot brīvdienas, no rīta līdz vēlam vakaram kaimiņi remontē dzīvokļus. Viens pabeidz, cits sāk. Un tik urbj, kaļ, jauc sienas. Troksnis tāds, ka nedzird televizoru. Kad citam kaimiņam apnīk, ka virs viņa urbj, tas sāk sist pa radiatoriem. Esmu zvanījis […]

“Veikalā Bērzkrogā strādā brīnišķīgi darbinieki – vadītāja Dzintra un pārdevēja Andra. Abas vienmēr pretimnākošas, smaidīgas, visu, ko pircējs grib zināt, izskaidro, iesaka, kas kurā reizē der. Arī preču netrūkst, mums, Bērzkroga iedzīvotājiem, nav jābrauc uz pilsētu, kur veikalos daudz vairāk pircēju. Tas šajā laikā, kad visi baidās inficēties, ir ļoti svarīgi,” teica Veselavas pagasta Bērzkroga […]

“Vai tie, kuri pēdējās nedēļās no ārzemēm atgriezušies Latvijā, apzinās to, ka valsts viņu dēļ ziedojusi resursus – cilvēku prātus, laiku, līdzekļus, lai rastu iespēju atgriezties dzimtenē? Vai viņi saprot, kā valsts cīnījās, lai būtu šie lidmašīnu, kuģu reisi? Vai viņi to novērtēs? Zinu cilvēkus, kas savulaik teica, ka viņiem Latvija, mūsu valsts neko nenozīmē, […]

“Protams, svarīgi mazgāt rokas, lai sargātos no draudīgā vīrusa, tomēr vajadzētu arī valstiskā mērogā organizēt uzņēmumus, lai cilvēkiem būtu iespējams iegādāties dezinfekcijas līdzekļus. Piemēram, manuprāt, daudzdzīvokļu mājās vajadzētu dezinficēt ārdurvju rokturus, kāpņu margas, bet diezin vai kādam būs tik liela uzņēmība, lai pirktu sadzīves ķīmiju un no tās gatavotu piemērotu šķīdumu,” sprieda Vilis un piebilda, […]

“Lasīju trešdienas “Druvā”, tikai daļai graudu audzētāju atļauts ar medībām atbaidīt zosis no sējumiem. Manuprāt, atļauju vajadzēja dot visiem. Neviens jau nemaz tā nealkst medīt šos putnus, jo tā gaļa nemaz nav garšīga, bet ko darīt, ja putni noposta pusi zelmeņa? Turklāt vajadzētu jau ņemt vērā, ka šoruden ziemas labībai varētu būt labs noiets, kas […]

“Līdz šim sabiedrība satraucās, ka gan pieaugušie, gan bērni pārāk daudz laika pavada pie datora, telefona, kaut ko lasa, skatās vai ar kādu sazinās internetā. Nu jāsaka paldies, ka gandrīz visi -no maziem bērniem līdz sirmgalvjiem – apguvuši prasmi gan sarakstīties, gan sarunāties, izmantojot pasaules tīmekli, gan prot tajā atrast noderīgas un interesantas lietas. Iedomājieties, […]

“Klausījos sabiedriskās televīzijas raidījumu “1:1”, kurā žurnālists runāja ar Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku par jaunā koronavīrusa izplatīšanos. Piekrītu Muižnieka kunga teiktajam, ka būtu detalizētāk jāinformē, kurās apdzīvotajās vietās konstatēti “Covid-19” slimnieki, apkaimes iedzīvotāji tad zinātu, ka viņiem īpaši jāuzmanās. Manuprāt, šādā ārkārtējā situ­ācijā, kad jāpasargā visa valsts, datu aizsardzību vajadzētu samazināt, jo aizsargāts ir […]

“14. marta pavakarē iepirkos veikalā “Rimi”. Pie kases konstatēju – esmu pazaudējusi naudas maciņu. Manā vietā par pirkumu samaksāja jauna, tumšmataina sieviete, kura aizsteidzās, tā arī nepateikusi savu vārdu un telefona numuru. Tikmēr no blakus kases atsaucās kasiere, kurai pazaudētais maciņš bija iedots. Paldies manai sponsorei, kuru ceru satikt! Paldies godīgajam maciņa atradējam, un paldies […]

“Iepazīstot Cēsu novada budžetu, lasu, ka pie prioritātēm ir kājāmgājēju, velo un transporta infrastruktūras uzlabošana, pilsētvides attīstība, drošības uzlabošana    ikvienam satiksmes dalībniekam. Taču nekur neatrodu, ka tiktu domāts par Vienības laukuma rekonstrukciju. Tagad, kad lielākā daļa no tā atdota gājējiem, top redzams, cik slikti izskatās segums. Jāteic, skats briesmīgs, bet šis taču ir pilsētas […]

“Tiek rakstīts, runāts par Cēsīm kā tīru pilsētu bez atkritumiem, taču paši cēsnieki par to diemžēl nedomā. Tā nupat pārliecinājos, ejot pastaigā pa Zeltkalna ielu. Klusa vieta pastaigām, taču drīz vien pamanīju zemē nomestas tukšās pudeles. Nolēmu, ka nav jāgaida Lielā talka, varu pacelt tās, ielikt maisiņā un izmest kādā atkritumu konteinerā. Izrādījās, tas bija […]

“Esmu jau krietnos gados, tādos, kad bieži atceras jaunību. Šopavasar man ienāca prātā, ka jau pasen martā nedzirdu tā sauktos kaķu koncertus, proti, laiku, kad kaķi meklē sev pāri. Atceros, ka bērnībā, jaunībā nereti kaķu pavasara “dziesmas” bija ļoti skaļas, pat naktī cēla augšā. Un atceros toreiz slavenā karikatūrista Gunāra Bērziņa zīmētos sižetus par kaķu […]

“Stalbē notika ļoti skaists un sirsnīgs 8.marta pasākums. Kā ierasts, senioriem to rīkoja aktīvā Grieta Grosberga. Šoreiz kopā ar dzejnieci Mariku Svīķi un omulīgo ģitāristu Jāni Žagariņu. Tā bija jauka kopābūšanas pēcpusdiena. Mūs, straupietes, uz pasākumu aizveda “Apaļkalna” saimnieks Juris Leimanis, par ko esam ļoti pateicīgas,” pastāstīja straupiete Vizma un uzsvēra, ka piepildītā diena vēl […]