Saldējums pret galvassāpēm
11:55
06.12.2025
6
“Skolēniem neļauj iet uz skolu, bet tas netraucē pusaudžiem pulcēties bariņos. Vai tad viņi tā nevar pārnest vīrusu? Varbūt policijai vajadzētu vairāk uzraudzīt šādas situācijas,” rosināja cēsniece.
“Ne visur, kur pārdod šūtās sejas maskas, tās ir iepakotas. Redzēts, ka maskas stāv uz letes vai karājas tirdzniecības vietā neiesaiņotas. Vai tādu drīkst tūlīt pēc pirkšanas likt uz sejas? Diezin vai tirgotājs nodrošinājis, ka neviens maskai nepieskaras,” vērtēja seniore.
“Lasīju “Druvā”, ka ne visas frizētavas grib atsākt darbu. Protams, ka klientu būs mazāk kaut vai tāpēc, ka daudziem algas mazākas vai pat darbs zaudēts un jāiztiek no pabalsta, bet nav taču noslēpums, ka gan Cēsīs, gan laukos daļa frizieru turpināja klientus pieņemt arī aizlieguma laikā. Kāpēc tad iet uz frizētavu, ja mati pirms pāris […]
“Mēs, cēsnieki, pie stabiņiem ielās esam pieraduši, bet atbraucēji gan pārsteigti. Rīdzinieki brīnās, kur tad mums tā lielā satiksme, ka tā jānorobežo ielas,” pastāstīja Juris no Cēsīm.
“Pilnīgi nesaprotami, kā valsts sektorā netiek galā ar digitālajiem risinājumiem. Piemēram, pagājušajā svētdienā kādu laiku nedarbojās e-veselība, nevarēja nopirkt ārstu parakstītās zāles. Tāpat nereti grūti izmantot latvija.lv, darbojas lēni, arī pats portāls grūti saprotams. Latvijā taču ir vairāki pasaulē izcili IT uzņēmumi, tā vismaz var spriest pēc presē lasītā un televīzijā redzētā. Kāpēc neaicina palīgā, […]
“Notikums ar sikspārņiem Liepā kārtējo reizi parāda, cik maz zinām par vietu, kur dzīvojam. Skolās vajadzīga novada mācība, kur bērnus iepazīstina ar savu pagastu, tā vēsturi, dabu, bagātībām, cilvēkiem. Informācija par dzimto vietu, nevis Ameriku vai Austrāliju jāiekļauj mācību stundās jeb kompetencēs balstītā izglītībā. Tad nebūs tā, ka zinām, cik skaista daba Jaunzēlandē, […]
“Cik var runāt par vakcināciju un to, ka, lūk, ir mediķi, skolotāji, kuri negrib potēties, un viss. Tā esot viņu brīvība. Bet kur mana – nesaslimt un dzīvot? Uzskatu, ka tiem, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem, ir jābūt vismaz tādai veselībai, ka viņi neinficē citus, nenodara tiem pāri ne fiziski, ne garīgi. Kāpēc tad tiem, […]
“Feisbukā gan daudzi skandalē, ka ierobežojumi kovida izplatības samazināšanai neattaisnojas, jo tāpat saslimst daudzi cilvēki, tomēr, ja pavērtē datus, kas lasāmi presē, tā tomēr nav. Pirms trim nedēļām no testētajiem cilvēkiem slimi bija ap desmit procentu, nu jau tika pieci līdz astoņi procenti. Tātad uzlabojums ir, tikai kārtīgi jāievēro ierobežojumi, tad pamazām tiksim ar kovidu […]
“Likās dīvaini, ka valsts pārvaldes amatpersonas potēšanai pret “Covid-19” izvēlas tikai pēc amata, nevis vecuma un veselības stāvokļa kritērijiem. Saprotams, ka Ministru prezidentam vajadzēja vakcinēties, arī Valsts prezidentam, bet daži bija tik jauni, ka viņiem piešķirtās izņēmuma iespējas nekādi neattaisnojas,” sprieda lasītājs no Amatas novada.
“Biju ļoti pārsteigta, kad uzzināju, ka valdības līmenī nolemts par katru bērnu ģimenei izmaksāt vienreizēju pabalstu 500 eiro. Kad pagājušajā nedēļā par to medijos runāja, neticēju, ka kaut kas tāds varētu notikt. Vēl gan neesmu attapusies no negaidītā lēmuma par atbalstu, tomēr esmu gandarīta, ka tāds būs. Domāju, vecāki jutīsies novērtēti,” atzina māmiņa, kura audzina […]
“Pašvaldību vadītājiem gaidāmajās vēlēšanās būs lielas priekšrocības. Viņi taču izsakās katrā novada izdevumā, ko iedzīvotājiem piegādā bez maksas, daudzos viņi redzami fotogrāfijās. Dažu pašvaldību biļetenos nav lappuses, kurā nebūtu ieraugāms domes priekšsēdētājs. Vai tagad, kad vēlēšanas tik tuvu, tiem, kas piedalīsies vēlēšanās, nevajadzētu liegt publicēties pašvaldību izdevumos?” sprieda J.
“Cik bieži ir laiks un cik varu atļauties, cenšos bērnus vest slēpot uz kādu slēpošanas trasi. Manuprāt, tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka vajag kustēties, vajag fizisku slodzi un svaigu gaisu, bet arī tāpēc, ka tur viņi redz vienaudžus. Kaut tikties ar citiem nedrīkst, vismaz pa gabalu var kādu vārdu pārmīt, ieraudzīt citas sejas,” […]
“Domāju, mēs pārāk daudz uzmanības pievēršam veikaliem un tirgošanai. Veikalnieki uztraucas, ka vienai daļai preces ļauj tirgot klātienē, citiem ne, bet tieši tāpat taču bija un daudzviet arī ir Rietumeiropā. Piemēram, Nīderlandē arī veikali, kuros lielākā daļa preču ir pārtikas produkti, drīkst pārdot visu, kas ir sortimentā. Man jau liekas, ka pie mums vispār veikaliem […]
“Klausoties, kā pagājušajā nedēļā valdībai veicās ar paziņojumiem par pirmo un otro klašu skolēnu mācībām, radās jautājums – vai tās amatpersonas savā starpā vispār nesarunājas? Ko viņi tajās sanāksmēs dara? Vispirms taču vajadzēja līdz galam izspriest, kas un kā, tad ziņot, kā bērni turpinās mācīties – klātienē vai neklātienē. Ļoti jau gribētos saprast, vai izglītības […]
“Vai Latvijā ierobežojumus kovida dēļ nevajadzētu diferencēt? Pilsētās, novados, kur daudz inficēto, varētu noteikt stingrākus ierobežojumus, citās vietās atļaut vairāk. Pagastos, kur slimo nav vai ir vien pāris, taču varēja visiem skolēniem atļaut mācīties klātienē, jo vairāk tādēļ, ka laukos nereti ir sliktāks interneta pārklājums, domāju, arī sliktāks nodrošinājums ar viedierīcēm,” pārdomās dalījās seniore no […]
“Nu jau gan būtu laiks atļaut strādāt frizieriem. Esmu lauku cilvēks, frizētavā neesmu bijusi kopš septembra, mati izauguši tik gari, ka ļoti traucē. Saprotu, ka svarīgi domāt par drošību, par to, lai nepārnēsātu vīrusu, taču nu jau bija laiks izstrādāt noteikumus, kā frizētavas varētu strādāt. Piemēram, neatļaut pakalpojumus, kas prasa daudz laika – ilgviļņu likšanu, […]
“Mums Vecpiebalgā, Alauksta ielā, bija gadījusies ķibele. Ielas laterna dažbrīd dega, dažbrīd ne. Piezvanīju uz domi, jau pēc pāris dienām apgaismojums bija salabots. Līdz šim nebija pierasts, ka tik ātri kaut kas tiek izdarīts,” pateica vecpiebaldzēniete Mārīte.
“Dažas ietves Cēsīs tik slikti nošķūrētas, ka cilvēks, kas stumj bērna ratiņus, netiek uz priekšu. Tāpat redzēju, cik grūti stumt cilvēku ratiņkrēslā. Pašvaldībai vajadzētu vairāk pasekot, kā tiek tīrītas ietves sniegotā laikā. Turklāt ne jau tikai tiem, kam jāizstumj ratiņi, grūti. Arī vecākiem cilvēkiem pa sniega kukuržņiem staigāt bīstami,” teica cēsniece, kas dzīvo Vaļņu ielā.
“Svētdien kādā televīzijas raidījumā lietoto apģērbu tirgotāja teica, ka cilvēki lūdzas pārdot apģērbus, apavus, jo viņiem nav līdzekļu, lai tos iegādātos internetā. Tika runāts pa zābakiem bērnam, kas maksātu mazāk par eiro. Radās jautājums, vai ģimenei ar tik ierobežotiem ienākumiem nepienākas sociālā palīdzība? Vai tad sociālais dienests ģimenei, kura nevar iegādāties bērniem apavus, nesniedz atbalstu?” […]
“Regulāri tiek publicēti pētījumi, kā iedzīvotāji uzticas parlamentam, valdībai, citām valsts institūcijām. Mani vienmēr nepatīkami pārsteidz, ka uzticība ir tik zema un vēl pat samazinās. Nesaprotu sabiedrības attieksmi pret tiem, kas uzņēmušies smago valsts darbu. Vai tad atmiņa ir tik īsa, ka neatceramies laiku, kad mašīna ģimenei bija gandrīz luksusa prece, ka vēl pirms gadiem […]
“Kārtoju māju, un, lūk, man saglabājušies visi “Druvas” komplekti kopš 2013.gada. Cik ilgi glabāsi, tāpēc domāju, ko darīt tālāk? Interesanti, vai kaut kur makulatūru pieņem par naudu? Kaut kur esot, bet tur tikai dažus centus par kilogramu maksājot, tad jau pat degvielu neatpelnīt. Tiešām būs vienkārši jāmet makulatūras konteinerā,” tā cēsnieks Juris.
“Piekrītu vakardienas “Druvā” teiktajam, ka vajag informāciju, kurās izglītības iestādēs vai darbavietās ir vīrusa skartie. Jo ielas sarunās taču šī informācija klejo riņķī, ka tajā vai citā bērnudārzā, skolā saslimuši bērni, skolotāji, bet konkrētu informāciju atrast nevaram ne “Druvā”, ne kādos Cēsu sociālajos tīklos. Vai labāk nebūtu, ja varētu izlasīt skaidru informāciju, kur ir saslimušie, […]
“Piekrītu vakardienas “Druvā” rakstītajam, ka mūsu pašvaldības pārāk maz informē cilvēkus par “Covid-19” izplatību. Vismaz pateikt, kurās darbavietās, bērnudārzos tas izplatījies. Iedzīvotājiem taču jāzina, cik daudz vai maz var inficēties savā apkaimē,” sprieda J.
“Pirms kāda laika lasīju “Druvā” par atkritumiem mežā. Protams, nav pieņemami, ka tiek piesārņota daba, par to jāsaņem sods. Taču, lasot par izmesto, radās vēl viena doma, proti, mēs neprotam taupīt. Daudzas šīs lietas taču varētu vēl labot, izmantot, galu galā, atdot kādam. Vai ir prātīgi izmest pat PET pudeli? To taču var izmantot dēstu […]
“Runājot par notikumiem 1991.gada janvārī, par barikādēm, ne reizi vien nācās dzirdēt, ka daudz no cerētā nav piepildījies. Jā, protams, noticis daudz kas, arī pietiekami negatīvā, tomēr vairāk labā. Lai cik ļoti tiek kritizētas valdības, pašvaldības, aizvadītajos 30 gados daudz paveikts, lai dzīve kļūtu labāka. Atjaunotas, salabotas daudzas šosejas, ceļi, daudzviet salaboti tilti. Renovētas un […]
“Jau gadus 20 dzīvoju Vecpiebalgā, regulāri apmeklēju veikalus, kas centrā, arī veikalu “top!”. Tagad, kad visur runā par piesardzību, neesmu nekad redzējuši, ka tur kāds dezinficētu iepirkuma groziņus. Kad gribu iet iepirkties ar savu maisiņu, man saka, ka obligāti jāņem grozs, kaut gan uzskatu, ka pirmā versija tomēr ir drošāka. Var jau būt, ka tas […]
“Ja šajā laikā iezogas drūmas domas, vajag aizbraukt vai aiziet uz “Dārznieka” veikalu Cēsīs, tur tāds smaržu un krāsu prieks, ka viss drūmums pazūd. Un jaukākais, ka arī papīrs, kurā nopirktās puķes iesaiņo, ir ar ziedu apdruku. Tā teikt, ziedi dubultā, gan iekšā, gan ārā. Iznācu no veikala ar tik pozitīvām emocijām, ka sapratu, tur […]
“Žēl, ka mūspusē nav slidotavas. Uz apkaimes dīķiem jau var slidas iemēģināt, bet tomēr nav skaidri zināms, cik ledus drošs. Varbūt apkaimes pašvaldības varētu samest naudu kopā un ne pārāk tālu no pilsētas kopā izveidot vietu slidošanai? Varbūt to varētu izdarīt sporta klubi ar pašvaldību atbalstu?” ieteica lasītājs J.
“Pagājušajā nedēļā lasīju “Druvā”, ka Cēsīs ielas nav pietiekami labi notīrītas. Tas gan man šķita dīvaini. Cik tad vispār te uzsniga? Neviena iela nebija tāda, ka nevar izbraukt. Manuprāt, nav ko lieki tērēt naudu, ielas jātīra tad, kad tiešām ir daudz sasnidzis, citādi tāda ielu uzturētāju sponsorēšana vien iznāk,” teica cēsnieks.
“Izlasīju “Druvā”, cik maz valstī kopumā siltinātu daudzdzīvokļu ēku, kaut atbalsts, patiesībā, dāvinājums, bijis jau sen. Cilvēkus tiešām grūti saprast, laikam jau vēl no padomju gadiem saglabājusies tāda izpratne, kā mājoklī nav jāiegulda. Īpašnieka sajūta daudziem rodas tikai tad, kad dzīvokli var pārdot. Tad gan saprot, ka tam ir vērtība. Varbūt tiešām vairāk vajadzētu stāstīt […]
“Ļoti gribu vakcinēties pret “Covid-19”, bet neesmu nevienā no prioritārajām grupām. Klausoties, ko sola valdība, saprotu, ka mana kārta var pienākt tikai rudenī. Taču kā dzīvot līdz tam? Tagad zināms, ka Latvijā izplatās arī tas ļoti lipīgais vīrusa paveids, no tā taču nav iespējams glābties citā veidā, tikai vakcinēties. Kaut ievēroju visus ierobežojumus, bērniem taču […]
“Ar lepnumu skatos televīzijas raidījumus par Raimondu Paulu, kurš šonedēļ atzīmē nozīmīgu jubileju. Domāju, šāda personība ļoti ceļ Latvijas un latviešu nozīmi pasaulē,” uzsvēra lasītāja Ligita.
“Šodien Cēsu ielas izskatās slikti, brauktuves netīrītas, daudzviet arī ietves klāj sniegs. Protams, sniega kārta nav liela, taču, ja to nenotīrīs un uznāks sals, kā sola, tad putra piesals un ielas būs pavisam bēdīgas. Jācer, ka drīz visu savedīs kārtībā,” vakar teica cēsniece G.
“Veselības ministra amatam labākā kandidatūra būtu pašreizējais zemkopības ministrs. Viņš pērn pavasarī ātri un klusi atrada iespēju samaksāt piena lopkopības saimniecībām papildu naudu kovida situācijas dēļ, kamēr veselības valdība mediķu darba atalgojumam papildu līdzekļus atrast nespēja. Jautājums – vai tad govis arī slimo ar “Covid-19” -, protams, ir ironizēšana par situāciju, taču uzskatu, ka šādās […]
“Nu gan traki, visas zeķes saplīsušas, bet jaunas nopirkt nevaru. Esmu vientuļš vecs vīrs, ar lāpīšanu diez ko nesokas, laikam jau pat nav, ar ko lāpīt. Kaut nu valdība nolemtu, ka zeķes tomēr drīkst tirgot, citādi drīz zābakus būs jāvelk basās kājās,” teica seniors.
“Varēja jau Latvijas Televīzija šajā grūtajā laikā rādīt vairāk latviešu filmu. Jaunie cilvēki visu skatās internetā, bet man televizors vienkāršs, jāskatās, ko rāda. Tagad teātra izrādes, koncerti nenotiek, bet gribas kaut ko latvisku,” pārdomās dalījās cēsniece, kam pāri astoņdesmit.
“Kaut gan katrā veikalā izvietoti zīmējumi, kā jānēsā sejas aizsargmaska, joprojām daudzi to tur zem deguna. Taču masku pareizi valkāt nav grūti, veikalā arī nav jāuzturas tik ilgu laiku, lai maskas dēļ varētu rastos grūtības elpot. Kā gan vēl varētu cilvēkus mudināt rīkoties pareizi?” sacīja lasītāja.
“Jācer, ka skolēnu mācību gadu pagarinās, īpaši jau svarīgi tas bērniem, kas pirmo gadu mācās ķīmiju, fiziku. Mācoties attālināti, šos priekšmetus grūti apgūt, skolēniem tajos nav pamatu, viss ir jauns. Vēl klāt tam ir atrautība no skolas, no pedagogiem, domāju, tā bērniem ir pārāk sarežģīta situācija, lai viņš spētu mērķtiecīgi sekot nodarbībām attālināti,” pārdomās dalījās […]
“Es priecājos, ka daudzas preces nepārdod. Lai gan visu var nopirkt internetā, ierobežojumi veikalos tomēr mazina to trako pirkšanas bumu, kuru redzam ap Ziemassvētkiem un gadu miju. Manuprāt, pietiek ar sveicienu pa tālruni vai aizsūtītu apsveikuma kartīti,” vērtēja seniore.
“Ļoti žēl, ka nestrādā bibliotēkas. Laikam jau tām neļauj darboties, jo, iespējams, ar grāmatām pārnēsā vīrusu. Cik tad ilgi var skatīties televīziju? Apnīk. Gribētos lasīt, bet viss, kas mājās, izlasīts. Atliek iet pie paziņām, aizņemties, bet tas taču vēl sliktāk,” pārdomās dalījās kāda pagasta iedzīvotāja.
“Labi, ka kādas dienas turējās sals un sniegs, bērni varēja slidināties, pikoties, celt sniegavīrus, vārdu sakot, darboties ārā. Ziemā, ja viss slapjš, ja līst un ir dubļi, bērniem, pusaudžiem nav, ko laukā darīt. Te nu, domāju, tomēr pašvaldībai būtu vajadzējis padomāt par āra trenažieru laukumu ierīkošanu vairākās vietās pilsētā. Ja arī patlaban, ierobežojumu posmā, tos […]
“No jauna atklāto kovida gadījumu skaits nemazinās, taču tas jau nav tādēļ, ka valdības noteiktie ierobežojumi ir nepareizi, bet gan tālab, ka cilvēki tos neievēro. Lai nu kā daudzi brēkāja, ka nedrīkstam kļūt par policejisku valsti, ka nedrīkst visu kontrolēt un visus sodīt, redzam, ka citi mehānismi jau nedarbojas. Vai tad daudzi ievērotu ceļu satiksmes […]
“Ļoti priecājos par izgaismoto Priekuļu pagasta centru. Jauki, ka pašvaldība tā domā par cilvēkiem.Daudziem jau nospiests garastāvoklis, darba mazāk, naudas arī, tuviniekus, draugus satikt nedrīkst. Tad vismaz var papriecēt acis un uzlabot omu, priecājoties par skaistajām gaisām,” domās dalījās cēsniece.
“Diezgan bēdīgi, ka atvērti tikai pārtikas veikali. Varēja jau mazpilsētās, ciemos mazos apavu, apģērbu veikalus atstāt vaļā, tur nekad nav daudz cilvēku. Ko darīt, ja saplīst zābaks? Es mantas pērku tikai lietoto apģērbu veikalā, tur iegādātus apavus labot neatmaksājas, meistari jau arī to negrib darīt. Ja atplīst zole, nav, kur nopirkt jaunus zābakus,” teica seniore […]
“Mēs, Pārgaujas novada seniori, vēlamies pateikt paldies pašvaldībai, kas Ziemassvētku gaidīšanas laikā apmeklēja ikvienu pensionāru, pavisam 816 cilvēkus, lai sveiktu svētkos, sniegtu uzmanību un sagādātu prieku. Vēlam pašvaldības darbiniekiem labu veselību un darba sparu arī turpmāk,” senioru vārdā sacīja Helēna, piebilstot, ka, protams, tika ievēroti valdības noteiktie ierobežojumi.
“Gaidu, lai valdība pieņem stingrus un konkrētus ierobežojumus, lai apturētu “Covid-19” izplatību. Tagad ik pēc dažām dienām paziņo ko jaunu, vakarā aizej gulēt, no rīta jau nezini, kā būs jādzīvo, taču situācija neuzlabojas. Manuprāt, jārīkojas stingrāk un konkrētāk,” teica Aivars.
“Šajā laikā gribas gaismu un daudzi izgaismo mājas un pagalmus. Kur ir visskaistāk? Cēsīs, Aveņu ielā. Ar vīru nebeidzam priecāties – visur gaismiņas, ko tikai kaimiņi nav izdomājuši. Tā rada prieku citiem. Būsim priecīgi, jo reiz taču tumšais laiks beigsies tāpat kā šis pārbaudījumu laiks,” pārdomās dalījās cēsniece Lidija.
“Svētdien aizbraucu uz tirdziņu Straupes Plācī. Patiešām labi organizēts, neviens – ne tirgotājs, ne pircējs – nebija bez maskas. Katrs pircējs tika sagaidīts, rokas dezinficētas. Tātad var sarīkot pārtikas tirgu! Bija gaļa, dārzeņi, zivis, sieri, medus – viss tapis mazo mājražotāju rokām. Viss tepat no tuvējiem zemniekiem. Kārtējo reizi ir apliecinājums – ja gribam, […]
“Soctīklos manāms satraukums, ka Cēsīs Ziemassvētku rotājums tāds paknaps, ka pilsētas centrs nemirdz kā citviet. Es saku, labi, ka tā, vismaz var mierīgi atpūtināt acis, jo man nevajag, lai viss mirdzētu, spīdētu, vizuļotu, midžinātu. Savulaik Cēsis ar savu rotājumu bija priekšgalā, lai jau tagad tiek arī citiem, gan jau cēsnieki citu gadu piedāvās ko interesantu. […]
“Pirmo klašu bērnu vecāki tā satraukušies, ka mazajiem skolā būs jāvalkā sejas aizsargmaskas, ka gribu atgādināt – visticamāk, tiem, kas protestē, liela sala dienās mammas, vecmammas bērnībā degunam un mutei sēja priekšā šalli. Tā bija diezgan parasta lieta, īpaši jau mazākajiem bērniem,” atcerējās kāda ome.
“Esmu sašutusi, ka Valsts prezidents var atļauties teikt, ka tiem, kuri ir nomiruši no kovida, šo Ziemassvētku nebūs. Valsts augstākā amatpersona tā nedrīkst izteikties. Mūsu tradīcijās ar cieņu izturas pret aizgājējiem,” atzina cēsniece.
“Manuprāt, rūpniecības preču veikalus brīvdienās nevajadzēja slēgt, bet tikai prasīt, lai ievēro stingrus nosacījumus pircēju apkalpošanā. Piemēram, apmeklētāju skaitu veikalā taču var kontrolēt elektroniski, kā to dara dažās autostāvvietās. Tagad iznāk vēl sliktāk, katrs jau grib uz svētkiem kaut ko iegādāties, pat mazās apdzīvotās vietās veikali mēdz būt cilvēku pilni, veidojas rindas. Ja vien tirgotāji […]
“Cēsu pašvaldības konkursā, kurā tika godināti labākie uzņēmēji, viena no balvām tika arī Cēsu gaļas kombinātam, domes pārstāvji tur piesauca arī uzņēmuma apgrozījumu, kas mērāms daudzos miljonos. Tas ir apsveicami, un svešā maciņā nebūtu jālūr, bet, braucot gar gaļas kombinātu, vienmēr noskatos uz darbinieku mašīnām, kas noliktas gar ielas malu vai iebrauktuvēs uz mazdārziņiem. […]
“Trešdienas vakarā braucu Cēsīs pa Vienības laukumu, pamanīju, ka viss laukums, izņemot braucamo daļu, vizuļo ledū, mazākie bērni slidinās. Nodomāju, tur taču varētu būt laba vieta publiskai slidotavai! Uzlikt apmalītes, lai ūdens netek prom, un, ja uznāk noturīgs aukstums, uzliet ledu. Tiesa, tagad kovida apstākļos jau tautas pulcēšanās nevar būt, bet to varētu paturēt […]
“Lasu, ka Ziemassvētku tirdziņi notiks. Nezinu gan, vai vajadzētu vēl papildus pulcināt cilvēkus, manuprāt, pietiek jau ar Cēsu tirgu, kurš sestdienās cilvēku pilns,” sprieda lasītā- ja V.
“Man liekas, tos cilvēkus, kas, piemēram, veikalā sejas masku nēsā zem deguna, nevajadzētu apkalpot. Maskai taču jāpilda noteikta funkcija, ne tikai tā vienkārši jāparāda,” teica seniore.
“Rūcamavots ir cēsnieku iecienīta vieta, ko aktīvākie allaž uzpasējuši. Paldies pašvaldībām, kas arī gādā, lai šī vieta būtu sakopta, pieejama, taču vienmēr kāds ir gatavs ieliet to darvas karoti. Pie paša avotiņa uzstādīts metāla režģis, lai vieglāk ieliet ūdeni. Protams, tam mūžs nav ilgs, bet nesen kāds labdaris bija uzlicis jaunu, taču tagad tas ir […]
“Tomēr traki, ka jauniešiem jāmācās attālināti. Ne jau visi ir tik saprātīgi un apzinīgi, lai to darītu. Vecāki darbā, neko nevar ietekmēt. Kad pusaudzim bija jāiet uz skolu, viņš tomēr aizgāja un, labāk vai sliktāk, bet kaut ko apguva,” savas bažas pastāstīja vecmāmiņa.
“Skatos, kā gar pilsētas dīķiem un dažkārt pat pa ielu staigā pīles, un atceros tos savas jaunības laikus, kad Cēsīs bija daudz baložu. Atceros, centrā tos mēdza barot ar maizes druskām. Kā gan viss mainās,” pārdomās dalījās seniore.
