“Pārtikas produkti tiek iesaiņoti biezos iepakojumos, piemēram, auzu pārslas, putraimi un daudzi citi beramie ir kartona kārbās, nesot tos no veikala mājās, rokas nogurst. Nesaprotu, kam to vajag. Turklāt tas jau arī nav dabai draudzīgi, tiek iztērēti resursi kārbu ražošanai, tās vēl arī apdrukātās krāsainiem uzrakstiem. Krāsa jau arī nav nekas labs. Cēsīs gan ir […]

“Lasu, ka samērā īsā laikā apzagti vairāki īpašumi mūsu pusē. Daži gadījumi varētu šķist savstarpēji saistīti. Būtu labi, ja policija plašāk informētu par situāciju, lai cilvēki zina piesargāties,” vērtēja cēsnieks, kuram laukos ir vasaras māja.

“Sirsnīgs paldies satiksmes autobusa šoferim, kas pasažierus no Cēsīsm uz Raiskumu veda reisā, kurš no Cēsīm iziet pulksten 10.25. Arī es ar to braucu, izkāpu pirms galapunkta, ātri izdarīju to, kas darāms, un ar šo pašu autobusu gribēju nokļūt atpakaļ pilsētā. Taču līdz pieturai “Biekas” man bija jābrien pa kupenām, redzēju, ka autobuss jau pieturā […]

“Ielu un ceļu tīrītāji bija labi sagatavojušies snigšanai. Lai arī pie mums pirmdienas pēcpusdienā sasniga neparasti daudz, jau vakarā lielās ielas un ceļi bija iztīrīti. Sētniekiem un namu saimniekiem, kas paši tīra ietves, arī nācās krietni papūlēties, bet otrdienas rītā jau lielākoties sniegs bija nošķūrēts,” bija apmierināta cēsniece.  

“Pagastā bija tik skaists eglītes iedegšanas pasākums, lielākais prieks jau, protams, bērniem, bet arī lieliem tas rada svētku noskaņu. Vai tad, ja izveidos lielo Cēsu novadu, šādus pasākumus pašvaldība rīkos? Vai neuzskatīs, ka tie izmaksā pārāk dārgi?” sprieda jaunpiebaldzēns.  

“Bankas samazina filiāļu, nodaļu skaitu, bet, ja cilvēkam bankā kaut kas jānokārtā, jāstāv lielā rindā. Vai tas mūsdienu apstākļos ir normāli? Rindas taču liecina, ka ar internetbankām nepietiek,” pukojās klients.

“Lasīju “Druvā” par vientuļajiem senioriem. Tā tiešām ir nopietna problēma. Vecajiem ļaudīm jau nepietiek tikai ar ēdienu un televizoru, katram vajag sarunas ar otru cilvēku, turklāt ne jau pa telefonu, bet īstas, lai viens otram var paskatīties acīs, redzēt emocijas. Labi, ka ir organizācijas, kas apciemo vientuļniekus, tomēr man šķiet, ka sabiedrībai vajadzētu iesaistīties vēl […]

“Sākas Ziemassvētku tirdziņi, veikalos lieli stendi, reklāmas aicina pirkt dāvanas. Es gribētu ieteikt iegādāties to, ko gatavojuši cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība, cilvēki ar īpašām vajadzībām, vai pirkt preces, no kurām ienākumus ziedo labdarībai, veciem cilvēkiem, slimiem bērniem vai citiem, kam visvairāk vajadzīga palīdzība. Tas būtu īsti Ziemassvētku garā. Prieks būtu sagādāts dāvanas saņēmējam, un izdarīts […]

“Avīzē rakstījāt, ka Saeimas atlaišanu rosina tādas diezgan šaubīgas organizācijas.Vai tad arī tiem, kuru domām nepiekrīt vairākums, nav tiesību izteikt viedokli un atbilstoši tam rīkoties?” bija neapmierināts J.    

“Lasīju “Druvā” , ka cilvēki kā nelietojamus izmet daudzus pārtikas produktus, kam beidzies derīguma termiņš. Gribēju atgādināt vecāko saimnieču pieredzi, viņas prata izmantot arī ne pārāk svaigus produktus. Piemēram, ieskābušu pienu, krējumu, ne pārāk svaigu biezpienu noteikti var iejaut pankūku mīklā, iznāks gardas. Dārzeņus un augļus, kas nav pārāk svaigi vai kuru ir ļoti daudz […]

“Ugunsgrēks netālu no “Solo” veikala Cēsīs tiešām kārtējo reizi lika aizdomāties, kādi esam. No plašas apkaimes saskrēja ne jau palīdzētāji, bet skatītāji un filmētāji. Protams, ugunsdzēsēji atbrauca un paveica savu darbu, nebūtu jau arī prāts kādam mesties kailām rokām dzēst liesmas, taču vismaz tiem, kas atbrauca ar auto, vajadzēja padomāt, lai neaizšķērso ceļu dzēsēju mašīnai. […]

“Domāju, Priekuļu ciematā jandalē pusaudži, jaunieši. 10.novembra vakarā ap desmitiem no pagalma tika izstumta automašīna, tai nebija aizslēgtas durvis. Auto dzinējs, protams, neiedarbojās, bet tomēr ieripoja malkas grēdā. Malka krita un apskādēja braucamrīku, nodarot materiālu kaitējumu. Nezinu gan, vai vandaļi ir vietējie, tomēr, manuprāt, priekuliešiem vakaros vairāk vajadzētu pieskatīt ģimenes atvases,” teica cietušais.

“Skolotāji, medicīnas darbinieki protestē, prasa par savu darbu taisnīgu samaksu. Pareizi jau ir, vajag par darbu samaksāt, kā nākas. Bet ko lai dara tie, kas strādā par pārdevējiem, apkopējiem, sētniekiem? Par šiem darbiem maksā tikai minimālo algu, mēnesī 430 eiro. Kā lai iztiek, kā lai paēdina un aizsūta skolā bērnus? Un vēl taču jāmaksā par […]

“Prieks, kā kultūras biedrībā “Harmonija” godina savus vecbiedrus, tos, kas pārsnieguši deviņdesmitgadi. Būtu jauki, ja arī citas organizācijas un uzņēmumi atcerētos cilvēkus, kas veidojuši kādu jomu vai darbojušies tās attīstībā,” pārdomās dalījās seniors.

“Braucot pa Cēsīm, neviļus iedomājos, ka asfaltētajās ielās taču nav bedru. Atceros, nemaz ne tik sen pukojāmies, ka bedre tur, bedre šur. Nez, vai kādam ienācis prātā, ka tas taču arī ir viens no rādītājiem, ka valsts pamazām, bet rāpjas uz augšu,” teica cēsnieks.  

“Dažos lielveikalos jau visā krāšņumā citām precēm priekšā Ziemassvētku rotājumi un dāvanas. Man gan liekas, ka tirgotājiem vajadzētu izrādīt cieņu valsts svētkiem un sākt lielo tingeltangeli pēc valsts jubilejas. Tad jau arī drīz Advente, eglīšu rotājumi būs vairāk vietā,” ieteica lasītāja G.

“Grants ceļi pavisam jūk laukā, pēdējās nedēļās pārāk daudz lijis. Jācer, ka mežu izstrādātāji un citi, kam jāved smagas kravas, ar to rēķinās un nesapostīs ceļus pavisam. Ja pa tādu slapju ceļu izbrauc vairāki smagsvara auto, brauktuve neglābjami sabojāta, neviens vieglais vairs nevar normāli tikt uz priekšu,” atzina Amatas novada iedzīvotājs.  

“Ārsti protestē un pieprasa solīto darba samaksas palielinājumu. Tas ir pareizi, taču viņiem tikpat prasīgiem vajadzētu būt savās profesionālajās organizācijās, ārstniecības iestādēs, kurās strādā, un panākt, lai arī tur ieviestu kārtību. Pēc faktiem, kas aizvien vairāk parādās publiskajā telpā, redzams, ka šajā jomā ir ļoti daudz darāmā. Un jāņem vērā, ka līdz ar algu paaugstinājumu […]

“Klausījos, ko radio pārraidē runāja kino jomas pārstāvji. Runāja tiešām interesanti, taču kādi vārdi tur pa laikam izskanēja! Baidos pat izteikt, ceru, ka izdosies pareizi – pičings, afro retro futūristiskais sai fai, psiho interfeiss un līdzīgi. Un runāja taču kultūras cilvēki. Vai tiešām latviešu valoda pazūd? Ja jau to nelieto kultūrvidē, kāds gan tai liktenis […]

““Druva” rakstīja par tiem gājējiem, kas nelieto atstarotājus. Vēlu vakaros jābrauc mājās no darba, joprojām bieži nākas baidīties, vai neapgaismotajos ceļos brauktuves tuvumā nav kāds gājējs. Lai arī braucu lēni, cik tur vajag, lai, īpaši lietus laikā, aizķertu kādu gājēju. Varbūt policijai vajadzētu vairāk uzmanīt ne tikai autobraucējus, bet arī gājējus,” teica S.

“Kaut nu Ziemassvētku eglītes nesāktu izvietot pirms valsts gadadienas. Gribas nosvinēt Latvijas jubileju atbilstošā atmosfērā, lai skan dziesmas par mūsu valsti, lai plīvo karogi,” par savām sajūtām stāstīja seniore.  

“Rītos un vakaros cēsnieki, saprotams, ir steidzīgi. To īpaši izjūt tie, kuri dzīvo netālu no bērnudārziem. Vecāki ved bērnus uz dārziņu, ātruma ierobežojumu ievēro retais. Savukārt pa dienu daža mazā iela – Oktobra, Celtnieku, Ezera – dažai smagajai mašīnai kļūst par īstu ātrumposmu. Var vien brīnīties, kā izdodas paņemt līkumu, bet māju logi trīc. Kad […]

“Par reformu saprotam maz, bet visi runājam. Mani pārsteidz viedoklis, ka pēc lielo novadu izveidošanas viss būs, kā bija kādreiz rajonā, pagasti saimniekos, un centram būs tikai jāpaprasa nauda. Toreiz bija divu līmeņu pašvaldības, tagad taču būs viens, kopējs maks un par to lems novada deputāti. Nekad nebūs vairs pagasti ar savu vēlētu vietējo varu. […]

“Piektdienas “Druvā” izlasīju par suni, kas bijis pavadā, bet iekodis garāmgājējam rokā. Tas izklausās dīvaini. Manuprāt, suns ne no šā, ne tā neuzbrūk cilvēkam, nekož. Varbūt arī garāmgājējiem vajag padomāt par savu uzvedību, kad iet garām dzīvniekam. Piemēram, nereti cilvēki mēdz uzrunāt suni, nākt tam klāt, bet dzīvnieks pie tā nav pieradis. Svešam cilvēkam taču […]

“Runājot par administratīvi teritoriālo reformu, bieži tiek uzsvērts, ka lielajos novados paš­valdībā mazajiem pagastiem nebūs savas pārstāvniecības. Man gribas iebilst, ka par mazajām gan visi runā, bet kā ir ar lielākām pašvaldībām? Kāpēc tajās pārstāvniecība ir netaisnīga, ja salīdzina ar mazajām? Piemēram, 2017.gadā, kad vēlēja novadu domes, Amatas novadā bija nepilni seši tūkstoši iedzīvotāju un […]

“Izlasīju vakardienas “Druvā”, ka beidzot pēc ugunsgrēka atjaunos Veidenbauma mājas “Kalāču” pirtiņu. Ja pareizi atceros, ugunsgrēks bija pērn, vajadzēja gan ilgu laiku, lai atrastu iespēju nelielo būvi atjaunot,” sprieda kāda Eduarda Veidenbauma daiļrades cienītāja.

“Ko darīt, ja manā dārzā birst lapas no kaimiņa kokiem? Sarunas nepalīdz, viņi neprotas palīdzēt man tās sagrābt, bet pašai spēka nepietiek. Nesaprotu, vai jāsūdzas pašvaldības policijai?” bija neizpratnē ģimenes mājas saim­niece.  

“Preses izdevumi, televīzijas un radio ziņas ir pilnas nosaukumiem angļu valodā. Ierosinu tiem iekavās sniegt tulkojumu, ja nevar tiešu, vismaz aptuvenu. Ne visi saprot angļu valodu, pat tie, kas nedaudz to zina, nevar izprast, jo nosaukumos izmantot maz lietoti un līdz ar to maz zināmi vārdi,” teica lasītāja.

“Uz ceļiem redz daudz nobrauktu dzīvnieciņu, īpaši jau mazus. Pēc atliekām nevar saprast, vai tās ir lapsas, kaķi, eži vai kādi citi. Nepatīkami redzēt šādas ainas. Taču laikam nekāda risinājuma nav, kā šos sīkos dzīvniekus pasargāt,” pārdomās dalījās Aina.  

“Nu vakari ir tumši, reizēm arī līst, autovadītājiem redzamība traucēta. Tādēļ vēlējos ieteikt visiem riteņbraucējiem pārbaudīt, vai velosipēdam darbojas atstarojošie elementi, spuldze. Šonedēļ Cēsīs redzēju divus riteņbraucējus, kuru divriteņiem nebija neviena gaismas elementa. Tas taču ir ļoti bīstami,” atgādināja C.  

“Medicīnas darbinieki draud ar skaļām akcijām, ja algām valsts neiedos vairāk. Vajag jau arī lielākas algas, bet jāskatās, lai tas lielākais pieaugums ir māsiņām un feldšeriem, daudziem ārstiem jau maksā diezgan labi, turklāt daudziem ir arī privātprakses, viņi tur pacientus pieņem darba dienās. Tas nozīmē, ka valsts darbā jau visu dienu nemaz nestrādā,” pārdomās dalījās […]

“Tiek sarežģīti elementāri jautājumi par novadu reformu, kuru pie galda sastādījuši absolūti nepieredzējuši ierēdņi un ministrs, neapzinot reālo situāciju. Pareizāk būtu visiem novadiem palikt bijušo rajonu teritorijās, kā to jau iepriekšējā reformā izdarīja Gulbene. Tad nekādu problēmu nebūtu. Nav ko skaldīt matus,” teica cēsnieks Indulis.

“Lasīju “Druvā” par tiem, kas protestē prot mājlopu kaušanu. Tagad jau katrs var sacīt visu, kas ienāk prātā, tomēr jāņem vērā, ka gaļu cilvēks ēd kopš sirmas senatnes. Tad jau arī lūšiem, vilkiem un pārējiem plēsējiem būtu jāaizliedz medīt, jo tās medības bieži ir vēl nežēlīgākas nekā kaušana,” sprieda lasītāja.  

“Vislielāko paldies gribas izteikt sētniekiem, kuri svētdien nesteidzās ar kritušo lapu savākšanu, ļaujot pilsētniekiem un viesiem izbaudīt patiešām zelta rudeni! Tik jauki vērot krāsainu lapu piebirušas ietves, parkus, skvērus! Dzirdot par pārpildīto Siguldu, gribas jautāt, nezin kāpēc cilvēki iedomājušies, ka zelta rudens ir tikai tur? It kā tā nebūtu Cēsīs, Līgatnē, Raiskumā, Valmierā? Visur tik […]

“Visi darba ņēmēji prasa, cik maksāšu “uz rokas” , cilvēks rēķina, ka tie nodokļi, kas tiek atskaitīti no algas, īsti uz viņu neattiecas, bet ienākumu nodoklis taču jāmaksā algas saņēmējam, ne uzņēmumam, arī sociālais nodoklis jau krājas darba ņēmēja labā, ne uzņēmumam. Kā cilvēkiem to izskaidrot?” bija sarūgtināts kāds mazais uzņēmējs.

“Domāju, cik cilvēkiem īsa atmiņa. Vēl pagājušajā gadā, kad vēlējām 13.Saeimu, visas partijas par OIK likvidēšanu vien runāja, viena otrai pierādot, kā ātrāk izbeigt šos maksājumus, ko ņem no iedzīvotāju maciņiem. Šķiet, daļa politiķu tieši uz šī zirdziņa iejāja parlamentā. Tad vēl kādu laiciņu visi un visur diskutēja, ko un kā darīt, bet drīz vien […]

“Nāk rudens, kļūst tumšāks, un jau tagad vakari ir jūtami īsāki. Tāpēc nebeidzu priecāties, ka no daudzajiem ceļiem tieši P 30 ir labā kārtībā. Nav asfaltā bedru, visa ceļa garumā no Priekuļiem līdz Taurenei un vēl tālāk krēslas stundās un naktīs braucējiem palīdz orientēties ceļmalu atstarotāji. Interesanti būtu uzzināt policijas apkopoto statistiku. Vai gadījumā avāriju […]

“Skatos, kā no Cēsu Svētā Jāņa baznīcas torņa noņem sastatnes, un nevaru atraut acu, cik baznīca ir balta! Spoži balta, vēl majestātiskāka. Gadu desmitiem tāds skats uz šo īpašo pilsētas celtni nav bijis. Skatu baltumu un domāju, ka tas jāredz arī citiem! Nez vai baznīca būs tik sniegbalta kā tagad. Kad paies rudens un ziema […]

“Izlasīju trešdienas laikrakstā “Hallo, “Druvā”” par Lauku un Marijas ielas krustojumu, kur kāds Jānis aicina uzlikt ceļa zīmi, lai būtu skaidrs, kāds ir krustojums. Man ir 74 gadi, es joprojām braucu, un man jau sen skaidrs, kas un kā. Visa šī teritorija taču iezīmēta kā “Dzīvojamā zona”, un tajā lielākā daļa krustojumu ir vienādas nozīmes. […]

“Tikko atjaunotā Cēsu koncertzāle nosvinēja piecu gadu jubileju, bet, skatoties no tiesu mājas, var redzēt, ka siena jau nodrupusi. Tāpat pirms pāris gadiem uzceltais jaunais ugunsdzēsēju depo – sienas apmetums jau nolupis, kopš pavasara daļa flīžu no sienas izkritušas, pagājusi vasara, bet neviens neliekas ne zinis. Cilvēki taisa selfijus, filmējas, bet tieši zem ģerboņa izskatās […]

“Vēsums klāt. Atkal daudzdzīvokļu mājās sāksies stīvēšanās, kad pieslēgt apkuri. Cits grib taupīt, bet cits negrib salt. Grūti salāgot visu vēlmes,” sprieda lasītājs B.

“Valdība laikam tomēr nobijās no pensionāriem, kam nāktos maksāt lielu naudu par pensiju piegādi mājās. Šī situācija raisīja interesantas pārdomas. Kad vajag kompensēt pensionāriem pensiju piegādi, naudas nav, bet, kad Saeimas deputātiem jāpaaugstina algas, tad nauda kaut kā vienmēr atrodas, tur pat nav nekādu jautājumu. Vajag, un nauda ir! Es ierosinātu, ka viena sasaukuma laikā […]

“Pagājušajā nedēļā kāda lasītāja izteicās, ka viņu neapmierinot Cēsu apstādījumi, esot vienveidīgi. Kas tā par aplamu runāšanu, es pat teiktu, ka tā ir necieņa pret tiem, kuri tik rūpīgi uztur puķu dobes, apstādījumus, kuri rūpējas, lai viss būtu skaists, ziedošs, acīm tīkams. Kritizēt jau ir viegli, ja kaut kas nepatīk, tad vajag iet un piedāvāt […]

“Latvijā tika svinēta Tēvu diena. Labi vai slikti, katram savs viedoklis. Mazdēls gribēja iet pie drauga, bet izrādījās, viņš ar tēvu iet uz pasākumu. “Tur jau tikai bērni iet ar tēviem, man nav tēta,” mazdēlam ļoti sāpēja sirds. Arī vakarā, kad ziņās rādīja un stāstīja par Tēvu dienu, viņš izgāja virtuvē. Tad runājām, ka viņam […]

“Kad televīzijas ziņās klausos, cik sarežģīti klājas britu valdībai un parlamentam, mēģinot kaut kā atrisināt ārkārtīgi samilzušo breksita jautājumu, saprotu, ka strīdi, kas notiek pie mums, nav nemaz tik traki. Lai kā dažs medijs cenšas tos pasniegt kā neatrisināmus konfliktus, manuprāt, tie ir tikai ikdienišķi partiju strīdiņi, kā jau pirms katra budžeta sastādīšanas,” pārdomās dalījās […]

“Lasīju par basketbolistu Kurucu, ka viņu Amerikā kāda sieviete apsūdzējusi par vardarbību. Laikam jau tur ir tāda mode – sportistus, kuriem bagātīga samaksa, mēģināt izmantot, kaut ko no viņiem izspiest. Ar Por­ziņģi jau bija tāpat. Žēl mūsu jauno, izcilo sportistu,” sprieda lasītāja.  

“Vai tiešām pusaudži un jaunieši, kuri mācās Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, ir tik vārgi, ka nespēja no Raiņa ielas krustojuma pa Pūces ielu līdz skolai aiziet kājām, vai tiešām vecākiem viņi jāaizved līdz pašam skolas slieksnim? Mācību gada pirmajā dienā no rīta brauca mašīna pēc mašīnas, veda ģimnāzistus uz skolu. Vismaz pussimts auto īsā […]

“Ne tik sen Cēsīs tika atjaunota dzelzceļa stacija, par to prieks joprojām. Tā ir skaista, ērta, mājīga, taču tikai viena ķibele. Konstatēju, ka pulkstenis, kas atrodas perona pusē, jau kādu laiku ir apstājies un rāda 1.35. Kā smejot saka, pareizs tikai divreiz diennaktī, bet garāmgājējiem dažkārt nojauc laika sajūtu. Nezinu, kurš ir atbildīgs par pulksteņa […]

“Ir milzīgs prieks par izveidoto bērnu rotaļu laukumu Liepā, jo tagad ir vieta, kur mazuļiem aktīvi darboties. Un vecākiem un vecvecākiem ir jauka vieta, kur kopā ar saviem lolojumiem aiziet. Gribas cerēt, ka liepēnieši novērtēs šo iespēju un kādam neradīsies vēlme tur kaut ko salauzt, piedrazot, jo tikai no mums pašiem ir atkarīgs, cik ilgi […]

“Cēsīs, Rīgas ielā, ir vienvirziena kustība. Braucu pa ielu uz leju, man pretī kā stalts briedis, galvu nodūris, ar mūziku ausīs, minās riteņbraucējs. Ja saskriesimies, viņš būs cietējs, bet velosipēdistus parasti aizstāv. Labi, ka man mašīnā ir videoreģistrators, vismaz varētu pierādīt, kurš vainīgs, kā citādi aizstāvēties, ja viņš teiks, ka riteni stūmis pie rokas. Cik […]

“Skolotājiem algas noteikti vajadzētu vēl palielināt, lai veidojas konkurence, lai par pedagogiem kļūst labākie, talantīgākie, darbīgākie. Jāsaprot taču, ka skolās veidojas valsts nākotne. Cik prasmīgi un talantīgi būs skolotāji, tik iegūs bērni. Lai arī pedagoga loma šobrīd nav novērtēta, tā ir ļoti nozīmīga,” atzina māmiņa.  

“Cēsīs pie Putniņkroga ir smilšu laukums, bet vārti aizslēgti, drīz laukumā varēs zāli pļaut. Viesnīcā sabrauc sportisti, nav kur paspēlēt bumbu. Kāpēc tajā laukumā nedrīkstētu to darīt? Interesanti, kurš ir tā saimnieks, “ interesējas cēsniece Valentīna.

“Vecpiebalgas baznīcā svētdien bija dievkalpojums, pēc tā- Marijas Naumovas koncerts. Laikus aizgāju uz dievkalpojumu, bet pirmajās rindās uz soliem uzraksts – rezervēts. Tā arī dievkalpojuma laikā tie palika gandrīz tukši, un dievlūdzēji sēdēja aiz tiem. Pirms koncerta sanāca novada deputāti un pašvaldības darbinieki ar ģimenēm un aizņēma brīvās vietas. Viss kā “Mērnieku laikos” – arī […]

“Zosēnos pazīstamais Pērļupes krustojums bija aizaudzis un kļuvis autobraucējiem bīstams. Normunds Ērglis jau pagājušogad to nedaudz patīrīja, tagad to izdarīja kopā ar Rimantu Balodi. Nozāģēja krūmus, nu ceļu var pārredzēt. Esam ļoti pateicīgi par viņu paveikto,” pārdomās dalījās zosēniete