Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?
10:59
22.11.2024
7
“Tagad, kad lielus pasākumus nerīko, pašvaldībai taču kāda nauda ietaupās. To vajadzētu izlietot labdarības mērķiem, piemēram, vecļaudīm, kas dzīvo vieni, kuplajām ģimenēm uzdāvināt lielāku Ziemassvētku dāvanu. Cilvēkiem, kam mēneša ienākumi nelieli, kuri dzīvo, kā teikt, no rokas mutē, kļūst arvien grūtāk. Elektrības cena ļoti palielinās, visi pārtikas produkti arī kļūst dārgāki,” vērtēja K.
“Lielās snigšanas laikā Cēsīs ievēroju, ka daudzi namu saimnieki rūpīgi tīra ietves. Taču dažā vietā, kur redzams, ka ēkā neviens nemīt, gan krājās sniega kārtas. Tagad gan daudzus trotuārus tīra pašvaldība, tomēr, ja tas jādara ēku īpašniekiem, tad no viņiem vajadzētu lielāku atbildību. Tāpat, manuprāt, vajadzētu sodīt tos, kas atstāj automašīnu ielas malā tā, ka […]
“Tas kovida laiks cilvēkus padarījis neuzmanīgus, katrs dzīvojam savā pasaulē un daudz ko pašsaprotamu aizmirstam. Abiem ar vīru bija vajadzība vakarā atbraukt no Drabešiem uz Cēsīm. Visu mūžu visur esam braukuši ar savu mašīnu, bet pienāk laiks, kad dakteri vairs neļauj sēsties pie stūres. Aizgājām uz autobusa pieturu, bija jau tumšs, un gaidījām autobusu, kas […]
“Lasīju “Druvā”, ka Cēsu novadā nevienā iestādē, uzņēmumā nav “Covid-19” uzliesmojumu, taču pēc datiem mūsu pašvaldības teritorijā joprojām ir piektā lielākā saslimstība valstī. Žēl, ka nevaram saprast, vai ir kāds pagasts, kur vairāk slimnieku, vai inficēšanās notiek pilsētā. Gribētos jau detalizētākas ziņas,” sacīja lasītāja J.
“Paldies žurnālistei Sarmītei Feldmanei par rakstu “Piepildīt dienu kustībā” par skolotāju Siminaiti. Viņu ciena un ar viņas veikumu lepojas daudzas cēsnieku ģimenes. Skolotāja vienmēr pratusi būt līdzās, atbalstīt, īpaši grūtos brīžos. Viņu var apbrīnot un cienīt par izturību, spēju tikt pāri ļoti grūtiem brīžiem un saglabāt sevī gaišumu, labestību,” sacīja trīs “Druvas” lasītājas Vija, Maija […]
“Jau gadiem katru rudeni, iestājoties tumšajam laikam, policija atgādina gājējiem par nepieciešamību lietot atstarotājus, vilkt atstarojošās vestes, bet situācija neuzlabojas. Gājēji pilsētās nezin kāpēc iedomājas, ka nevajag, bet patiesībā jūs arī uz gājēju pārejas nemaz tik viegli pamanāmi neesat. It īpaši ja tumšs apģērbs, kā tas pārsvarā gadījumu ir. Tāpēc tumšajā laikā, tāpat kā tagad, […]
“Dzirdu, kā gan Latvijā pazīstami cilvēki, gan ikdienas darba veicēji radio, televīzijā stāsta, cik tumšajā laikā ir svarīga gaisma, kā rudenī un ziemā vajag vairāk gaismas objektu, bet tajā pašā laikā vides aizstāvji vienmēr uzsver, ka enerģijas patēriņš un, šķiet, arī pati gaismošana mūsu planētai nemaz nav labvēlīga. Ne jau velti ieviesta arī Zemes stunda, […]
“Novembrī ik gadu domāju, vai Latvijā visi, kas izvieto svētku rotājumus, un arī tie, kas tādus tirgo, nevarētu vienoties, ka Ziemassvētku gaisotni sāk veidot tikai pēc valsts jubilejas. Saprotu, ka daudzviet pasaulē Ziemassvētku noskaņa parādās novembra vidū, bet mums taču ir īpaša situācija, mums jāsvin savas valsts dibināšana, un to nevajadzētu aizēnot ne ar ko,” […]
“Cēsu pašvaldība aicina piedalīties novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas sabiedriskajā apspriešanā, ar dokumentu projektiem iespējams iepazīties gan elektroniski, gan klātienē. Taču dokumenti ir sarežģīti, prasa papildu zināšanas, lai izprastu kopsakarības. Vai pašvaldībai nevajadzētu palīdzēt iedzīvotājiem lasīt šos dokumentus. Proti, sagatavot kādas vadlīnijas, kā to darīt, kas galvenais, nu tādu kā konspektu, akcentējot kādas […]
“Lasu, ka vairākās Latvijas vietās pašvaldības uz svētkiem godināja iedzīvotājus, kas aktīvi darbojās sabiedrības labā. Cēsīs gan nekā tāda nav. Žēl. Vai tad trūkst cilvēku, kas bez atlīdzības rūpējas par kādu pilsētas un visa novada iedzīvotājiem svarīgu lietu? Manuprāt, viņiem vajadzētu pateikt paldies. Varbūt tagad, kad esam lielā novadā, vērts par tādu godināšanu padomāt?” rosināja […]
“Sirsnīgs paldies Cēsu novada pašvaldībai par Latvijas brīvības cīnītāju pieminekļa izgaismošanu Liepas pagastā Lāčplēša dienas vakarā. Tik skaisti izcelts tas bija pirmo reizi. Gaismas radīja patiesi svinīgu un reizē sirsnīgu noskaņu,” sacīja “Druvas” lasītāja, liepēniete B.
“Esmu pensionāre, aktīvā dzīve pagājusi. Tagad ir daudz laika vērot un salīdzināt, vērtēt. Redzu, cik daudz valsts atjaunotnes gados paveikts. Tepat mūsu pusē taču sakārtoti visu pagastu centri, prieks skatīties, kad vasarā braucu ekskursijā. Skolas izremontētas, kultūras nami, pagastmājas apkoptas, arvien skaistākas kļūst baznīcas. Uzpoš parkus, muižas nodod sabiedriskiem pasākumiem. Visu nemaz nevar uzskaitīt. Lai […]
“Kad televīzijā rāda tos atnācējus, kas stāv pie Polijas robežas, kļūst viņu žēl.Laiks taču ir auksts, mitrs, nemīlīgs, bet viņiem nav ne vietiņas, kur patverties. Taču tajā pašā laikā man jādomā, ka cilvēki var tik neapdomīgi doties tūkstošiem kilometru prom no savas dzimtās vietas, nezinot, kas viņus sagaida. Un vai tad tie ir bēgļi? No […]
“Šoruden novembrī laiks ir tik silts, ka vērts doties pastaigās. Cēsīs dzīvojot, redzu, ka pilsētā ierodas tūristi. Droši vien valsts svētkos pilsētā būs ciemiņi, ģimenes, kas vēlēsies atzīmēt Latvijai nozīmīgu vēstures notikumu. Pilsēta un Pils parks ir ļoti piemēroti pastaigām, lai ievērotu arī epidemioloģiskos noteikumus. Mani kā cēsnieci pārsteidzis tas, ka šajā laikā jau aizvērtas […]
“Piekrītu lasītājai M.Ratniecei, kas pateicās Agrai Bērziņai, skolēnu dziesmu un deju svētku organizatorei, par skaistajiem koncertiem, ko varējām noskatīties televīzijā. Arī es ar gandarījumu skatījos bērnu priekšnesumus, redzēju mirdzošās acis, smaidus. Taču vissvarīgākais, ka svētku tradīcija netika pazaudēta, ka atrada veidu, lai no aprites neizkristu vesela paaudze,” viedoklī dalījās seniore, kas vairākkārt piedalījusies Dziesmu svētkos.
“Arī šajā nejaukajā kovida situācijā, kad visur brīdina, lai pat pieaugušie neiet klātienes darbā un neapmeklē veikalus, ja viņiem ir elpceļu slimības pazīmes, daži vecāki tomēr bērnus, kam ir iesnas, ved uz bērnudārzu. Tā tomēr ir liela bezatbildība, arī bērnudārza darbinieki taču nevar būt kā kontrolētāji un aizliegt kādam mazuli atstāt iestādē, ja vien bērniņam […]
“Skolās mācības atsāks klātienē, zaļajā režīmā darbu atsāks sabiedriskas vietas – vai tas viss nav par agru? Priekšā gara ziema, tas ir laiks, kad vīrusi spēj nodarīt vairāk posta. Lai arī vakcinējušos cilvēku skaits palielinās, arī viņi taču pārnēsā Covid-19 izraisītāju. Joprojām arī vakcinētajiem cilvēkiem, ja bijuši kontaktā ar slimnieku, jāievēro karantīna, darbs daudzviet tāpat […]
“Prieka dzirksteles uzšķīla Skolēnu dziesmu un deju svētku neparastās norises atspoguļojums Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā. Šaubas un grūtības svētku sagatavošanā aizgaiņāja visu dalībnieku laime un dzirkstošais prieks. Tika saglabāts tautas paaudžu dzīlēs krātais dziedāšanas un dancotgribas gars. Pateicība par neatlaidību organizatorei Agrai Bērziņai ar komandu.Amatas pagastā, Ģkšos, Agru esam iepazinuši jau agrāk kā radošu personību […]
“Parādīju mazmeitai pastalas, kas saglabājušās no laika, kad mana meita dejoja tautiskās dejas. Bērns bija tik ļoti pārsteigts, ka tādas var aut kājās. Izstāstīju, ko nu zināju par pastalām, par to, ka tās pirms simts gadiem laukos bija ikdienas apavi, bet biju mazliet pārsteigta – vai tad bērnudārzā un skolā par tautastērpiem, senu apģērbu neko […]
“Aizvien biežāk nākas lasīt par apkrāptiem cilvēkiem. Kādam izvilināti pieejas dati bankas kontam, cits, cerot nopelnīt, pats pārskaitījis naudu svešiniekam, vēl kādu apmānījis viltus pārdevējs. Izklausās dīvaini, ka joprojām tik daudzi notic blēžiem. Par krāpniekiem brīdina gan masu mediji, gan policija, bet atkal un atkal dzirdam par izviltu naudu. Domāju, nav vainojama tikai nezināšana, bet […]
“Esmu ievērojis, ka baltās līnijas, kas apzīmē ceļa braukšanas joslas, parasti atjauno pavasarī. Taču, manuprāt, tās vēl vairāk nepieciešamas tumšajā laikā, kad autovadītājam uz ceļa reizēm tiešām grūti orientēties, īpaši, ja līst. Ieteiktu ceļu apzīmējumus atjaunot tieši rudens sākumā, lai tie labi izceļas,” ieteica autovadītāja ar 20 gadu pieredzi.
“Iedzīvotājus aicina parakstīties, ka publiskajās autostāvvietās katram braucamrīkam jāparedz lielāka vieta. Par to vajadzētu padomāt arī pie daudzdzīvokļu mājām. Vietas ir iezīmētas, bet tas, kurš atbrauc mājās vēlāk, it kā brīvajā vietā auto tomēr nevar novietot, džipi nostājušies tā, ka pa vidu cits nevar iebraukt,” stāstīja cēsniece K.
“Domāju, kā 11.novembrī Cēsīs, Pils parkā, no svecēm izliks Latvijas kontūru, ja astoņos vakarā visiem jau jābūt mājās. Krēsla gan ir jau drīz pēc pieciem pēcpusdienā, bet daudziem jāstrādā, nevar tik agri pagūt tikt līdz parkam, lai laikus pārbrauktu mājās. Jācer, ka darba devēji un policija būs saprotoši,” sprieda lasītājs K.
“Uz celiņa gar Straupes pils mūri nobērta smilšu kaudze. Zeme esot privātā, ne pilij piederoša, tomēr saimniekam vajadzētu ņemt vērā, ka šī ir vēsturiska vieta, šurp brauc arī tūristi. Izskatās neglīti,” sacīja lasītāja.
“Aizvadītās rudens dienas tik jaukas, siltas. Patīkami pastrādāt dārzā, pastaigāties. Taču, kad palasu, ka siltums ir sekas tam ļaunajam, ko cilvēki nodarījuši dabai, nesaprotu, vai drīkstu priecāties par patīkamo laiku,” sprieda lasītāja no Cēsīm.
“Noteikti var pārmest valdībai, ka kovida ierobežošanā, kuru piedzīvojam nu jau vairāk nekā pusotru gadu, ir daudz kļūdu, kaut gribas piebilst – kurš savā dzīvē, arī darbā, par ko saņem algu, nav tādas pieļāvis? Taču šoreiz ne par kļūdām, bet par to, ka aizvien tiek uzsvērts – iedzīvotāji neuzticas valdībai, tāpēc nevakcinējas, netic kovida apjomiem. […]
“Pagājušās mājsēdes laikā daudzi runāja, ka tā ir ne tikai ierobežojums, bet arī iespēja. Iespēja izrauties no ikdienas vāveres riteņa, apkopot savas domas, izvērtēt vērtības, atrast mieru. Tagad par to nerunā, taču šis rudens laiks tiešām var būt laiks sirdsmieram, pārdomām, atmiņām. Jāatgādina – šis taču ir arī Veļu laiks, kad senlaikos visi darbi pierima,” […]
“Labi, ka valdība vakcinētajiem senioriem aukstajā laikā katru mēnesi maksās 20 eiro, lai kompensētu elektrības sadārdzināšanos, bet vajadzība ir daudz lielāka. Dārgāks ir arī siltums, vienalga, vai tā daudzdzīvokļu māja ar centrālo apkuri, vai kurini pats savu mājokli. Cenas ļoti augstas visam, arī malkai. Ļoti dārga ir degviela, tādēļ arī veikalā pārtika maksā aizvien vairāk. […]
“Vai vajag visu nakti spīdēt visām spuldzēm, ja cilvēki nedrīkst atrasties uz ielas? Nezinu gan, vai tehnoloģiskās iespējas to atļauj, bet, manuprāt, būtu prātīgi atstāt ieslēgtu tikai katru otro ielas laternu, bet tādas skaistuma gaismas vispār neieslēgt,” rosināja cēsnieks K.
“Ar svešvārdiem esam tā aizrāvušies, ka cits citu vairs nesaprotam. Vismaz presei vajadzēto skaidrot, ko tie nozīmē, citādi lasi un nesaproti. Un vēl tā burbuļošana, dzīvojam burbulī, jādzīvo savā burbulī – tā griež ausīs. Valoda – tā ir pašcieņa,” domas izteica cēsniece.
“Atceros, ka pirmajā kovida uzliesmojumā cilvēki uztraucās pat par to, kas un kā daudzdzīvokļu namos notīrīs kāpņu margas, lai tikai iedzīvotāji neinficētos. Tagad, kaut slimnieku daudz vairāk, nereti pat rindā stāvētāji veikalos neievēro divu metru distanci un masku tur zem deguna,” novērojusi lasītāja V.
“Cilvēki ir apjukuši noteikumos, ierobežojumos un prasībās. Piemēram, man gaļas veikalā prasīja uzrādīt kovida vakcinācijas sertifikātu. Manuprāt, pārtikas veikala apmeklētājiem nav šādas prasības, tajos var iepirkties visi, arī nevakcinētie,” sacīja seniore cēsniece.
“Neko nesaprotu. Viena mediķe televīzijā saka, ka trešo vakcīnu pret Covid-19 jāļauj saņemt katram, kurš vēlas, pēc neilga laika dzirdu radio pārraidi, kurā cita ārste skaidro – vispirms jāsaprot, ko ar to trešo devu iegūs. Kā varēju saprast, mediķe uzskatīja, ka tā jāparedz tikai riska grupām,” neizpratnē pastāstīja K.
“Izlasīju “Druvā” rakstu par valodu. Piekrītu autoram M.Niklasam, ka jāizskauž tiešie pārnesumi no citām valodām un jāatceras par latviešu valodas gramatiku. Taču jāpiebilst, ka nekad jau nav bijusi tāda “pilnīgi tīra” latviešu valoda, vienmēr ienācis kaut kas no ārpuses, bijis modīgs, tad atkal pazudis,” sprieda lasītāja L.
“Visi Saeimā nu tik gudri mācīt, kā valdībai jārīkojas, ka lēmumi par vakcinēšanos un ierobežojumiem bija jāpieņem ātrāk, bet paši aizmirsuši, ka nepieņēma likuma grozījumus par potēšanos skolotājiem, mediķiem. Kauns klausīties, cik ātri metuši kažoku uz otru pusi,” domās dalījās K.
“Lasu par ieguldījumiem Cēsu Valsts ģimnāzijā, saprotu, ka pašvaldība grib uzlabot vēsturisko ēku, bet ģimnāzija uzskata, ka nedrīkst atlikt solītās piebūves celtniecību. Manuprāt, ģimnāzija noteikti ir pelnījusi paplašinātas, jaunas, mūsdienīgas telpas. Ģimnāzija ir sasniegusi augstus mācību rezultātus, savulaik no diezgan viduvējas vidusskolas kļūstot par Latvijas mēroga mācību iestādi, iekļūstot labāko ģimnāziju reitingā, taču telpu uzlabošanā, […]
“Izlasīju “Druvā” par autokapsētu Jaunpiebalgā. Tas mudināja atcerēties, cik bieži lauku sētās nākas redzēt vecu, nelietojamu tehniku, kas bojā skatu. Droši vien videi arī tas nav nekas labs. Bet laikam nekas jau neregulē šādas tehnikas glabāšanu,” sacīja seniore.
“Vai tad arī veļas mazgātavā jāuzrāda kovida sertifikāts? Tas gan būtu dīvaini! Cilvēki pieraduši pie šī pakalpojuma, ne visiem ir iespēja mājās labi izmazgāt un izžāvēt veļu. Tātad nevakcinētajiem jāguļ netīros palagos?” neizpratnē bija lasītāja.
“Lasīju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvja teikto, ka tagad Cēsīs cilvēki dokumentus šai iestādei varēs iesniegt Klientu apkalpošanas centrā pašvaldībā, un tas lika aizdomāties. Tātad tas laikam nozīmē, ka VID vietējā nodaļa arī turpmāk iedzīvotājus klātienē nepieņems. Otrs, vai tad pašvaldības klientu apkalpošanas centrā strādājošie ir izturīgāki pret vīrusu nekā VID darbinieki, kur, lūk, nevar […]
“Braucu ciemos pie draugiem “Agrā”, kas tepat pie Cēsīm. Tā taču ir apdzīvota vieta ar samērā blīvu apbūvi, bet ietvju tur nav, cilvēki iet pa braucamo daļu, bet, interesantākais, nekas neliecina, ka šī būtu kāda apdzīvota vieta, kur jābrauc uz 50 km/h. Pieļauju, ka autovadītāji, redzot daudzās mājas, samazina ātrumu, taču – patiesībā nav […]
“Man kāda paziņa, medicīnas māsa, lika apdomāt lēmumu nevakcinēties pret kovidu ne ar medicīniskiem argumentiem, bet ar joku. Viņa teica – tas gan būtu interesanti, ja ar poti, kas ir bīstama veselībai vai pat dzīvībai, vispirms sašpricētu ārstus un medmāsas, lai pēc tam nav, kas ārstē! Pēc tam jau vakcinēties nevarētu neviens! Tad nolēmu, ka […]
“Sirsnīgs paldies par saulaino svētdienu Līgatnē! Par maz labu vārdu, lai pateiktos Ingrīdai Zakablukai, kuras enerģija un uzņēmība palīdzēja mums, cēsniekiem, kuriem apgrūtināta pārvietošanās, iepazīst skaisto Līgatnes pilsētiņu, redzēt senos mājokļus, kas celti papīrfabrikas strādniekiem, mūsdienīgo daļu. Priecēja rudenīgā daba, ļoti daudz pozitīvu emociju deva iespēja satikties ar citiem cilvēkiem, baudīt braucienu, kāds man, cilvēkam […]
“Pagājušajā nedēļā dienesta suņi Aizkrauklē un Tukumā pārbaudīja mācību iestāžu kopmītnes, vai audzēkņi nelieto narkotikas. Saprotu, ka suņi bija norādījuši uz 12 jauniešiem, kurus tālāk pārbauda. To lasot, man jādomā – vai tad mūspusē atbildīgajiem nav nekādu aizdomu par līdzīgām situācijām, kaut baumas reizēm klīst? Taču nav dzirdēts, ka kāds lūgtu policijas palīdzību,” atzina lasītājs, […]
“Man ir 94 gadi, dzīvoju Cēsīs, Priekuļu ielā 5. Biju sagādājusi tualetes podam jaunu vāku, veco vajadzēja nomainīt. Tas stāvēja pie mājas ārpusē, bija tikai jāuznes dzīvoklī, bet uzreiz to nevarēju izdarīt. Uz brīdi aizgāju, kad nācu atpakaļ, vākam bija izņemtas skrūves, nav, ar ko to pieskrūvēt pie poda. Ļoti lūdzu tam, kas paņēma skrūves, […]
“Paldies tiem diviem cilvēkiem, kuri deva iespēju Spārē noskatīties Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra iestudējumu “Čaks. Rīga. Sieviete”. Par to bija gādājusi Amatas pārvaldes vadītāja Elita Eglīte un Spāres skolas skolotāja Mārīte Rukmane. Iestudējums bija burvīgs, skaista mūzika, galvenās lomas tēlotājs Vitālijs Jakovļevs dzejnieku atveidoja tā, ka katrs skatītājs sadzirdēja pašu Čaku,” par uzvedumu, kas […]
“Daudziem nepatika, kā iekārtoja Vienības laukumu Cēsu centrā, bet tagad redzams, cik labi to var izmantot. Tur var gan piesēst, gan bērni, jaunieši braukt ar skrituļdēli, velosipēdu. Vien reizēm ir bažas, ka kāds pārgalvīgāks vai neveiklāks skrituļotājs var nokļūt uz braucamās daļas, kad pa to pārvietojas automašīna,” pārdomās dalījās cēsniece Z.
“Vajadzētu gan Cēsīs nogreiderēt Birzes ielu. Pie tās gan maz dzīvojamo māju, bet tomēr tā ir pilsētas iela, to var izmantot, apbraucot centru, ja jātiek uz Meža kapiem, Viestura ielu. Jāsaka, brauktuve pašlaik ir kā veļas dēlis, ja vien jaunās paaudzes domnieki saprot, kāds tas ir,” sacīja Juris.
“Visā šajā kovida laikā tā arī neesmu izpratis, kas ir galvenais arguments, kāpēc tik daudzi negrib vakcinēties. Tam jābūt kaut kam ļoti nopietnam, ja pat informācija par to, cik daudzi ar šo vīrusa infekciju slimo smagi un daudzi arī mirst, attieksmi nespēj mainīt,” teica cēsnieks Artūrs.
“Ja rudens vēsums nāks tik ātri, kā jūtam tagad, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem būs grūti samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Apkure jau tā kļuvusi dārgāka, ja vēl tā būs jāizmanto ilgāku laiku nekā iepriekšējos gados, cilvēkiem dzīves līmenis pazemināsies,” pārdomās dalījās cēsniece.
“Kam jārūpējas, lai gājēji un velobraucēji, kas pārvietojas pa ietvi, tiktu brīdināti par to, ka no pagalma var izbraukt auto? Vai tas ir satiksmes organizācijas jautājums, par kuru gādā satiksmes organizētājs, vai atbildība ir īpašuma apsaimniekotājam? Šī problēma galvenokārt ir vecajā pilsētas daļā, kur ēkas atrodas tieši pie ietves, ne autovadītājam ir pietiekama redzamība, ne […]
“Brīvdienās braukt pa Vidzemes šoseju ir uzdrošināšanās. Mašīnu straume nepārtraukta, vienīgā laime, ja nav jānogriežas pa kreisi, tad tiem, kuri aizmugurē, reti izdodas savaldīt nervus. Bet pilnīgi no saprašanas normālu autobraucēju var izsist kāds trakais, kurš apdzen gar labo malu. Lai gan – ja katrās brīvdienās iznāk braukt, ar laiku pierod, ka ir arī tādi […]
“Ko tikai pa logu nevar redzēt! Mums daudzdzīvokļu mājas pagalmā ir neliels bērnu rotaļu laukums, turpat arī daži soliņi, pie tiem atkritumu kaste. Klusā pēcpusdienā skatos – divas vārnas vispirms nolaižas uz soliņa, tad viena uzņēmīgā gaitā dodas pie atkritumu kastes. Sāk lidot ārā plānie plastmasas maisiņi, kurus uzreiz noķer vējš un aiznes prom. Vārna […]
“Rudens bagāts ar ražu. Tie, kam izaudzis pašiem par daudz, labprāt dalās ar citiem, atstājot ceļmalās kastītes ar āboliem, gurķiem. Lai ņem, kam vajag. Tā nav tikai dalīšanās ar citiem, reizē arī dabā sapūšanai netiek izmesta pārtika, uz sadzīves atkritumu poligonu neaizved bioloģiski noārdāmos atkritumus. Daudzi nevajadzīgos augļus un dārzeņus vienkārši aprok, jo arī […]
““Atkritumu apsaimniekotājs “ZAAO” strādā ar peļņu,” raksta prese. Tā kā ieņēmumu avots uzņēmumam ir pakalpojumi, kas sniegti iedzīvotājiem un uzņēmumiem, turklāt “ZAAO” mūsu novadā ir monopolists, gribētu zināt, kā peļņa tiek izlietota. Domāju, par to vajadzētu informēt publiski, lai cilvēki zina, kur paliek nauda, kas ienāk pašvaldību uzņēmuma kontā,” rosināja cēsnieks, kurš reizē atzina, ka […]
“Lasu un priecājos, ka Cēsīs remontē ielas, ietves. Gribu ieteikt vēl vienu vietu, kur ļoti vajadzētu salabot trotuāru. Tie ir posmi Vāveres ielā, pretim namam ar numuru deviņi, abās brauktuves pusēs. Ietve ir bedraina, klājumu arī sabojājušas, izcilājušas koku saknes, gājējam tas viss ļoti traucē. Pa ielu iet arī veci cilvēki, māmiņas stumj ratiņos bērnus, […]
“Kaimiņu suns, kad neviena cilvēka nav dzīvoklī, ik pa reizei gaudo. Tā jau dzīvnieks, kurš jūtas vientuļš, mēdz darīt, tikai man, pensionāram, kas pa dienu ir mājās, nav patīkami klausīties. Kad ieminējos par to kaimiņam, viņš bija pārsteigts, nezināja, ka suns tā dara. Taču nekas jau nemainās. Sūdzēties nekur nevaru, jo naktīs viss ir kluss, […]
“Pirmoreiz brīvdienās braucu uz Drustiem pa jauno ceļu. Nepaguvu nopriecāties, kad jau biju galā, sapņi piepildās. Arī pretimbraucēji pieklājīgi, redzot, ka tuvojas kāda mašīna, piebremzē. Mani vecāki to nepiedzīvoja, ka pa asfaltu var aizbraukt līdz Drustiem. Gan jau manā mūžā varēs arī līdz Jaunpiebalgai,” pārdomas izteica Anita, dzimusi Drustos.
“Sirsnīgs paldies trim jaunajām sievietēm, kuras pagājušajā trešdienā palīdzēja sievietei, kura izkrita no ratiņkrēsla. Tas notika Cēsīs, Valmieras ielā, trotuārā bija bedre, ratiņkrēsls sašūpojās, sēdētāja izkrita. Trīs garāmgājējas tūlīt piesteidzās un prasmīgi palīdzēja sievieti iecelt atpakaļ. Esam ļoti pateicīgi un priecīgi par cilvēku atsaucību un izpalīdzību,” sacīja lasītājs no Cēsu apkaimes.
“Liepas skolas jumtiņā virs ieejas sporta zālē bija iemitinājušies irši. Saucām palīgā ugunsdzēsējus glābējus. Trīs puiši strādāja profesionāli un rūpīgi, lai nesabojātu jumta segumu. Redzējām, ka tas nebija viegli. Paldies Ritvaram Ekertam, Artūram Rupeikam un Aigaram Grobiņam! Tagad esam droši un gaidām skolēnus. Arī pirms trim gadiem tajā pašā vietā bija iemitinājušies irši. Arī toreiz […]
