“Liels paldies Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu nodaļas inspektorei Lāsmai Pometko par operatīvo, profesionālo darbu, meklējot manu dēlu, gan pieaugušu cilvēku, bet viņam tobrīd palīdzība bija ļoti nepieciešama. Manu iesniegumu policijā pieņēma, tūlīt sāka darboties, jau tajā pašā dienā man zvanīja no policijas Salacgrīvā, dēls bija atrasts. Man arī prieks par to, ka policijā […]

“Kā gribētos, lai pilsētas centrs, kur bija vecais tirgus, lielā ēka tam blakus, beidzot tiktu sakārtots. Par to runā gadu desmitiem, bet nekas nenotiek. Ēka it kā piederot patērētāju biedrībai, tikai vai daudzi vispār kaut ko zina par to organizāciju? Vai tā vispār ko dara, lai 60.gados celto būvi saglabātu?” pārdomās dalījās cēsniece seniores vecumā.

“Pašvaldības dažos pēdējos gados pārdevušas daudz īpašumu, gan zemi, gan ēkas. Gribētos zināt, kur izmanto iegūtos līdzekļus, vai tos iegulda attīstībā vai, kā mēdz teikt, “noēd”. Piemēram, Priekuļu novadā izsolēs iegūtas lielas summas, simtiem tūkstoši eiro. Vai pašvaldībām nevajadzētu saviem iedzīvotājiem atskaitīties, kam šī nauda izlietota vai kam plānots to tērēt,” sacīja lasītājs J.  

“29.jūnijā ar “CATA” autobusu braucu maršrutā Cēsis -Rēzekne, kas no Cēsu autoostas izbrauc pulksten septiņos no rīta, un varu teikt tikai tos labākos vārdus par šoferīti, gados jaunu cilvēku. Viņš katru pasažieri sagaidīja ar uzmundrinošu “labrīt!” un, kad braucējs, izkāpjot no autobusa, teica “paldies”, vienmēr atbildēja ar “lūdzu!”. Kad vakarpusē ar to pašu autobusu atgriezos […]

“Cēsīs ir daudz tukšu ēku, kas, izskatās, palēnām lemtas iznīcībai. Nesaprotu, kāpēc īpašnieki tām nenolaiž cenu, lai cilvēki, kas vēlas, varētu namus iegādāties un atjaunot. Vai tiešām izdevīgāk, ka būve pārvēršas par graustu? Vai tad tukšs zemes gabals starp citām ēkām būs vērtīgāks?” pārdomās dalījās seniore.

“Tagad tik daudz runā par netradicionālo seksuālo orientāciju, pat valstis saķildojas. Ja jau nevar izlemt, kā rīkoties, vai legalizēt šādas attiecības arī juridiski, vajadzētu rīkot referendumu. Tad vismaz mūsu valstī būtu skaidrs, ko iedzīvotāji domā. Citādi katra partija metas par galveno zinātāju, bet jāatceras, ka ne jau šis bija galvenais jautājums, kāpēc kāds balsoja par […]

“Druva” saņēma vēstuli, kuru parakstījusi Līvija, Anita, Inese, Velta un Inta. Viņas raksta: “Slimnīcā parasti uzlabojam savu veselību. Aprūpe un ārstēšana ir pirmajā vietā, bet ēšana un barošana gan ir pēdējā vietā. No rītiem tikai putras, putras, pusdienas un vakariņas vispār ir unikums, porcijas ir tik mazas un vēl bez sāls. Kā lai cilvēks paēd […]

“Lielajā Cēsu novadā vairāk vajadzētu atcerēties pagastus, vairāk tos uzsvērt. Pašreiz dažs pagasts it kā piemirsts. Te nedomāju pakalpojumus, ko nodrošina pašvaldības, bet tieši pagastu tradīcijas, vēsturi, kultūru. Lai katra vieta ir ar savu spožumu, savu vienreizību. Ceru, ievēlētajiem deputātiem tas izdosies,” pārdomās dalījās lasītāja no laukiem, nevēloties nosaukt dzīvesvietu.

“Dzirdu cilvēkus runājam, ka iestāžu, uzņēmumu vadītāji spiež vakcinēties pret kovidu, ja nepotēsies, viņus atlaidīs no darba. Kā teikt, ja ir dūmi, gan jau arī ir uguns. Gaidu, kad kāds būs tik drosmīgs un pateiks, kur strādā un kas spiež viņu vakcinēties, citādi tādas tukšas runas vien iznāk,” sacīja cēsniece A.  

“Jauki, ka atvērtas kafejnīcu āra terases. Var padzert kafiju vai ieturēt gardu maltīti. Tā ir vajadzīga atpūta, izklaide. Domāju, šajās vietās stingri tiek ievērotas epidemioloģiskās prasības, pēc katra apmeklētāja dezinficēti galdiņi, sēdvietas. Taču jautājums, vai paši klienti ievēro visus higi­ēnas nosacījumus. Vai dezinficē rokas, pirms sēžas pie galda? Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, lai neizplatītos […]

“Pirms laika lasīju “Dru­vā”, ka kāda iedzīvotāja ir bažīga, kā strādā vēlēšanu komisijas, vai kādam tās loceklim nevar būt savtīgas intereses. Es noteikti neticu, ka kāds, kas darbojās šajās komisijās, to izmantos, lai kā mainītu vēlēšanu rezultātus. Tas ir absurds. Pirmām kārtām šie komisijas cilvēki jau tādu darbu neveic pirmo reizi, ir uzticami, turklāt viņi […]

“Tomēr gribētos, lai pašvaldībām ir lielākas iespējas ietekmēt degradētu namu un teritoriju īpašniekus. Saprotu, ka daļa saimnieku vienkārši nevar atļauties parūpēties par ēkām, zemi, taču glabāt graustus kā ieguldījumu arī nedrīkstētu atļaut, īpaši, ja tie nav saņemti mantojumā, bet nopirkti pēdējos gadu desmitos. Tādas vietas ir pilsētās, ir arī laukos. Varbūt graustiem drīkstētu uzlikt vēl […]

“Tie jaunie cilvēki laikam pagalam nejēdz, ko dara, raksta un runā. Dabūjuši mandātu Saeimā, izturas kā pārcilvēki. Tā jau uzvedušies vairāki, kas savulaik bija KPV.LV, pa brītiņam nepatiku raisa Jaunās konservatīvās partijas deputātu izteikumi, bet tas, ko atļāvies nule apstiprinātais ministrs Gatis Eglītis, jau ir pāri mēram. Rakstīt, ka fondu naudu primāri saņems “savas” paš­valdības, […]

“Lasu politiskajās reklāmās, cik laba dzīve būs jaunajos, lielākajos novados. Es gan tam nepiekrītu. Manuprāt, cilvēkiem būs daudz problēmu, piemēram, droši vien vajadzēs mainīt adreses dažādos dokumentos. Tie atkal būs sarežģījumi, izdevumi,” sprieda priekulietis J.

“Ka tik lauksaimnieki atkal neprasīs kompensācijas par sliktajiem laika apstākļiem, lietaino maiju. Taisnība jau ir, ka uz tīrumiem un pļavām dažā vietā tehnika nevar uzbraukt, grimst. Taču katram ražotājam jau jāņem vērā, ka ir riska faktori. Lauksaimniekiem tie ir laika apstākļi,” viedokli izteica lasītājs K.

“Puskrēslā braucu uz Cēsīm. Pēkšņi ceļmalā liela, skaista, aicinoša sieviete. Labi, ka neiebraucu grāvī, jo ātri aptvēru, ka tā politiskā reklāma, nevis noguruma sapnis. Satiksmes drošībai gan tās traucē. Partijas vēl arī    cer, ka braucējs izlasīs un atcerēsies. Vai tādiem plakātiem jābūt ceļa malās,” piedzīvoto stāstīja šoferis Aigars.

“Priecājos par mūsu hokejistiem. Viņu labā spēle pat uzlabo garastāvokli. Sabiedrībai ļoti vajag ko kopēju, vienojošu, lūk, te ir hokejs. Tomēr nesaprotu, kāpēc būtu jāļauj skatīties Pasaules čempionātu klātienē. Vai tad tā rīkošanai nav atvēlēts pietiekami daudz līdzekļu, ka vēl vajag biļešu naudu? Man liekas, ka tā tikai tāda izrādīšanās bagātiem cilvēkiem, nedomājot par to, […]

“Lasīju “Druvā”, māmiņām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma grūti atgriezties darba, darba devējs dažkārt atrod iespējas, kā tomēr radīt situāciju, lai darbs nebūtu jādod.Man grūti to saprast. Vai tad darba devējam pašam nav bērnu, vai tiešām tik grūti saprast jauno sieviešu situāciju? Turklāt tagad, kad vispār grūti atrast labus darbiniekus,” sacīja cēsniece.  

“Manā pasta kastītē līdz šim ienākuši tikai trīs informatīvie materiāli par partijām, bet Cēsu novada domes vēlēšanām kandidātus pieteikušas desmit. Kā varu doties uz vēlēšanām, ja pat nezinu, kādi cilvēki startē? Vai kovida dēļ vispār nevajadzētu pārcelt vēlēšanas par vienu gadu, vai tiešām varēs nodrošināt, ka tās ir drošas? Es dzīvoju dziļi laukos, bieži nav […]

“Priecājos par izteiksmīgajiem mākslas darbiem Rīgas ielas skatlogos Cēsīs. Tie ir brīnišķīgi un izpildīti tik dažādās tehnikās, arī keramikas darbi! Brīnišķīgi, radoši ir darbu nosaukumi. Aplūkojot bērnu veikumu, jutos kā īstā izstādē, guvu lielisku pārdzīvojumu un gandarījumu. Sirsnīgs paldies jaunajiem māksliniekiem un viņu pedagogiem par veikumu,” redzētajā dalījās cēsniece.

“Reizes divas gadā braucu apciemot    dzimtas kapus Rā­muļu kapsētā. Tik sakopti kā tagad tie nav bijuši gadiem. Skaisti celiņi ved arī uz attālākajiem kapiem. Tas Ata Kalniņa nopelns, viņš darbā ieliek sirdi, viņam svarīgi, lai aizgājējiem jauka mūža vieta,” pastāstīja Mirdza Petrova, dzimusi Amantova, no Tukuma.  

“Ceturtdienas “Druvā” lasīju kādas kundzes pārdomas, ka tiem, kas nav potējušies, valsts apmaksāts kovida tests nepienākas, lai veic to par savu naudu, un var iet darbā, ja tests negatīvs. Mani ļoti aizskāra tāds viedoklis. Tieši tie, kas iet darbā, ir tie, kas rada nodokļus, par kuriem uztur gan medicīnu, gan maksā pensijas. Slikti, ka dala […]

“Jau gadiem cilvēkus aicina šķirot atkritumus, likt tos atbilstošos konteineros, bet gribētos uzzināt, kur tad tie šķirotie atkritumi nonāk un ko no tiem izgatavo. Tāpat būtu interesanti uzzināt, cik no tiem nopelna atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums. Senākus laikus zinājām, ka makulatūru ved uz Līgatnes papīrfabriku, zinājām, ko no tās gatavo. Tad bija lielāka interese nevajadzīgas avīzes, […]

“Par pašvaldību vēlēšanām tik vien dzirdu, cik televīzijā. Interneta man nav, datora arī nē. Kā lai uzzinu, kas kandidē vēlēšanās? Daža partija man pastkastē iemetusi savu avīzīti, kurā ir kandidātu saraksts, bet ne jau visas tā dara. Vai ir kāds likums, kas nosaka, kā par vēlēšanām jāinformē iedzīvotāji? Varbūt valstij vajadzētu atvēlēt naudu ne tikai […]

“Tā jocīgi iznāk – valsts gatava tērēt naudu, veicot bezmaksas kovida testus visiem. Tiem, kuri nav potējušies, tas būtu jādara par savu naudu. Un darbā var iet tad, ja uzrāda negatīvu rezultātu. Tādi jau cilvēki ir, ja neskar paša maku, tad vienas domas un viedoklis, ja jāmaksā – pavisam citas,” pārdomās dalījās kundze pusmūžā.

“Ja stirnas kapos nāk ēst puķes, vajag ziediem uzkaisīt maltos piparus, sarkanos vai melnos, vienalga. Esmu pārbaudījusi, ka ar pipariem apkaisītus ziedus stirnas neēd,” pieredzē dalījās cēsniece.  

“Novadam 191 kandidāts desmit partiju listēs. Starp tiem arī trīs mani labi kaimiņi, četri radinieki, vismaz septiņi cilvēki, kurus cienu un kuriem noteikti būtu vieta domē, vēl savs desmits, kurus slavē citi. Pazīstamie kandidāti uzrunā, mudina par viņiem balsot. Kā izšķirties? Nevienu negribas nostumt malā, savu balsi atdodot par kādu citu. Nu, kāpēc, kur četri […]

“Ak, šausmas! Tikko uzzināju, ka Eiropas valstīs pārtikā drīkstēs izmantot miltu tārpus. Saka, ka dzeltenos. Nezinu, vai tie atšķiras no tārpiem, kas iemetas vecos kviešu miltos. Es noteikti tārpus ēst negribu! Zinu jau, ka ir tautas, kas galdā liek kukaiņus, tārpus un tamlīdzīgus, bet vai tāpēc mums jāturas viņiem līdzi? Katram savas tradīcijas. Mēs cienām […]

“Līdz vēlēšanām atlicis vien nedaudz, bet kur pensionāriem uzzināt, kādi cilvēki ir deputātu kandidātu sarakstos. Zinām, ka desmit saraksti, bet labprāt gribētu tos tuvāk izpētīt. No partijām arī nav nekādas aktivitātes, vismaz tās varēja savējos publicēt. Saraksti esot internetā, bet ko tas līdz pensionāriem, kuri to nelieto,” teica “Druvas” lasītāja no Skujenes.

“Varbūt no naudas, ko novirza pašvaldību reformai, var dabūt līdzekļus arī ceļa no Cēsīm uz Valmieras šoseju, Stalbi, remontam? Asfalts ir pavisam nolietojies, vietām iesēdies tā, ka lietus laikā veidojas lielas, dziļas peļķes, gandrīz bail braukt. Ceļš ir ielāpu ielāpos, izskatās, ka drīz sabruks. Taču jaunajam Cēsu novadam tas ir svarīgs, pa to uz centru […]

“Tagad, kovida laikā, redzam, ka tūrisms ir samērā riskanta uzņēmējdarbība. Ir dažādi faktori, kuru dēļ tā var apstāties vai apsīkt. Taču Latvijā uz to likts liels uzsvars, arī ieguldīti lieli Eiropas Savienības līdzekļi. Vai nevajadzētu tomēr vairāk akcentēt ražošanu? Galvenais, protams, atbalstīt virzienus, kas būs aizvien svarīgāki nākotnē,” pārdomās dalījās lasītājs.  

“Cēsu novadā deputātu kandidātu sarakstus iesnieguši desmit politiskie spēki! Manuprāt, tas ir daudz. Protams, labi, ka cilvēki ir aktīvi, bet tomēr jāsāk domāt, vai partiju pastāvēšanai nevajadzētu likt augstākus sliekšņus. Tik daudzu partiju darbība, kur katra velk uz savu pusi, kā jau konkurenti, nevar nodrošināt labu darba rezultātu. Kā saka paruna – kā par daudz, […]

“Man nav saprotams, kāpēc tiek sacīts, ka skolēnu dziesmu svētku atlikšana var nodarīt sliktu mūsu Dziesmusvētku tradīcijai. Vai tad kādreiz tā bijusi jānotur ar varu? Gan pieaugušie, gan bērni vienmēr gribējuši dziedāt un dejot, ne jau tādēļ vien to dara, ka būs lielie svētki. Protams, Dziesmusvētki ir varens notikums, katrs kolektīvs cenšas uz tiem tikt, […]

“Pavisam traki, ka kāds pilnīgi nezināms cilvēks no citas valsts piedalījies Saeimas Ārlietu komisijas sēdē. Žurnālistu kļūda saistībā ar to, ka kāds uzdevās par Krievijas opozicionāru Leonīdu Voklkovu, vēl piedodama, medijiem jau ātrumā tā gadās. Taču, ja šādas kļūdas pieļauj likumdevējs, ja pilnīgi nezināms cilvēks var piedalīties tā darbā, tas nu gan, manuprāt, nav pieļaujams. […]

“Nopriecājos, ka automašīnai neapmainīju ziemas riepas pret vasaras. Nedēļas nogalē bija jābrauc uz Nītaures pusi. Viss sniegā, gluži kā ziema. Puika pat ieteicās, ka vajadzētu braukt uz Žagarkalnu slēpot. Tomēr sniegs aprīlī nav nekāds pārsteigums, atceros no bērnības, ka snidzis pat maijā,” pastāstīja lasītājs.  

“Tagad pat Saeimā spriež, vai aizliegt lūšu medības. Arī speciālisti nevar vienoties, atļaut vai neatļaut. Daļa aizstāv medības, daļa domā, ka lūšu medīšanai nav pamata. Ja nevar izlemt, vajadzētu lielo kaķu medības aizliegt, tad pēc gadiem pieciem, desmit redzētu, vai tas bijis pareizi. Vienmēr jau atļauju var atjaunot. Līdz šim taču nav dzirdēts, ka lūši […]

“Katru pavasari vizbulīšu ziedēšanas laikā braucu uz Veselavu, lai pastaigātos pa parku. Priecājos par sakopto apkārtni, te var pasēdēt, baudīt dabu, klausīties putnu dziesmās. Arī Liepa ir sakopta un kļūst aizvien skaistāka. Paldies tiem, kuri ikdienā rūpējas, lai mēs varētu dzīvot un atpūsties tik brīnišķīgās vietās,” pārdomās dalījās Māra Liepā.  

“Izlasīju piektdienas “Druvā par seniori, kura dzīvo laukos un kurai nav interneta. Arī es jau sen esmu pensijā, drīz būs astoņdesmit gadi, modīgais telefons ir, bērni nopirka, bet maksāt ar to nemāku. Arī man vienmēr jādomā, kā samaksāt rēķinus. Parasti palīdz bibliotēka, bet tagad nedrīkst. Jāsaka, par vecajiem cilvēkiem nemaz nav padomāts, kā lai samaksā […]

“Kad skatos, ka veikala telpā pircēji gaida, lai paņemtu iepirkuma groziņu vai ratiņus, ar kuriem regulē apmeklētāju skaitu, īsti nesaprotu, vai tad gaidītāji arī nav jāpieskaita pie personām, kas atrodas tirdzniecības zālē? Ja paredzēts, ka iepirkties vienlaikus drīkst, piemēram, 50 cilvēki, vai tie desmit, kas gaida, līdz varēs tikt pie plauktiem, neskaitās? Manuprāt, viņiem tomēr […]

“Saprotu, ka lauksaimniekiem pavasaris ir ļoti darbīgs laiks, jo jāgatavojas zemes darbiem, kas sākas ar lauku mēslošanu. Diemžēl kāds šo darbu veic ne pārāk labi, nomēslojot arī koplietošanas ceļu. Braucu no Rāmuļiem uz Cēsīm, kur ir melnais segums, un no autobusa pieturas “Mazuma ezers” apmēram 300 metru posmā viena ceļa brauktuves josla pamatīgi nomēslota. Ja […]

“Zirgus uz pārceltuves nemaina, kā nu sokas ar vakcinācijas gaitu, tā sokas. Bet kad masveida potēšana pret kovidu būs veikta un situācija normalizējusies, tad gan vajadzētu mainīt visu Veselības ministriju. Manuprāt, vakcinācijas organizēšana un koordinēšana nepārprotami ir šīs ministrijas atbildība, protams, iesaistot pakļautās iestādes. Tagad redzam, ka katra iestāde stingri sargā savas robežas, neizskatās, ka […]

“Lielās ielas Cēsīs saremontētas diezgan labi, bet mazās gan dažviet pavisam sliktā stāvoklī. Piemēram, Emīla Dārziņa iela. Tā nav gara, bet asfaltā ir bedrīte pie bedrītes, ielāps pie ielāpa. Jācer, ka reiz izdosies salabot arī šādas ieliņas, pat ja braucēju pa tām nav daudz,” teica autobraucēja S.

“Trešdien kā parasti izgāju pastaigā. Ejot Cēsīs gar veco tirgu, nesapratu, kas tāds noticis, ka cilvēki stāv garā rindā. Vēl nodomāju, ka varbūt bankā naudu dod. Izrādījās, rinda uz humpalu bodi. Laikam jau cilvēkiem nebija jābūt darbā, ja var ārā stāvēt rindā uz veikalu. Nudien, nedomāju, ka vēl savā mūžā ko tādu redzēšu. Pēc Dziesmu […]

“Vajadzētu apsvērt, vai Cēsīs pie daudzdzīvokļu namu kvartāliem neierīkot pastaigu laukumus suņiem. Daudziem ir četrkājains draugs, skaidrs, dzīvniekam ir dabiskas vajadzības, tās jānokārto. Tad nu saimniekiem nākas suņus vadāt, kur var, bet nereti kaimiņi pukojas, ka tuvējie zālieni, krūmāji piemēsloti. Var saprast arī viņus, taču var saprast arī suņu īpašniekus. Šī gan nav pati svarīgākā […]

“Pirms Lieldienām mēs, cēsnieki, kas dzīvo Zirņu ielas namā nr.17, saņēmām sirsnīgus svētku apsveikumus. Tos bija gatavojuši Cēsu 1.pamatskolas 3.a klases skolēni. Pie katras pastkastītes bija piestiprināts bērnu darināts Lieldienu dekors, uz katra bija labi novēlējumi, kurus ar roku bija rakstījuši skolēni. Mēs, visi mājas iemītnieki, gribam pateikt sirsnīgu paldies bērniem un viņu klases audzinātājai […]

“Man ļoti patīk Latvijas Televīzijas pētnieciskie raidījumi. Manuprāt, pēdējos gados to kvalitāte ir ļoti paaugstinājusies. Cenšos nekad nepalaist garām arī “Aizliegto paņēmienu”, tomēr sižets par vakcīnu “AstraZeneca” man raisīja pārdomas, cik tālu un kur sniedzas pētnieciskā žurnālistika. Manuprāt, ir jautājumi, kuru pētīšana prasa iesaistīt ļoti lielus zinātnes, atbilstošās jomas profesionāļu resursus, tur neder vien dažas […]

“Rīgas pašvaldība politiski represētajiem piešķir naudas pabalstu divas reizes gadā, citviet maksā tikai reizi gadā. Varbūt arī citām pašvaldībām būtu vērts pārņemt rīdzinieku pieredzi,” rosināja kundze, kura kā zīdainis kopā ar vecākiem izvesta no Latvijas 1949.gadā.

“Nu tik visi taisīs partijas! Nākamgad Saeimas vēlēšanās būs, ko izvēlēties. Padomājiet, pat Šlesers, kuru apsūdz krāpšanā, nākšot politikā. Vai tur nav jāsmejas? Vai kāds domā, kā radīt pretsparu populistiem un apsūdzētajiem? Politikā taču ir apmēram izskristalizējies, kam varam uzticēties, kam ne, kas patiesi domā par valsti, kurš par savu kabatu un izdevīgumu. Līdzīgi domājošajiem […]

“Visu mūžu staigāju pa Dārzniecības ielu, arī tad, kad tā vēl nebija asfaltēta. Tad to noasfaltēja, 2020.gadā noasfaltēja otru reizi. Iela bija skaista, tīra, patīkama. Tad pēkšņi 2020.gada rudenī gandrīz ielas vidū uzradās 40 mietiņi. Kāpēc, nezinu. Tagad ielas šaurākā daļa, kas aiz mietiņiem, lielākoties ir netīra. Dažreiz tīrīts, citreiz nē. Agrāk, kad to mietiņu […]

“Kad lasu, ka Rauna un Drusti vairs nebūs pie Cēsīm, man ir viela pārdomām. Nav jau slikta Smiltene, ar kuru kopā būs jaunā pašvaldība, tomēr Rauna gadsimtu gadsimtiem sais­tīta ar pagastiem, kas atradīsies Cēsu novadā. Ir daudz kopēju saikņu, Raunas bērni mācās Cēsu ģimnāzijās, daudzi raunēnieši brauc darbā uz Cēsīm, Priekuļiem. Saprotu, ka tas turpināsies, […]

“Izlasīju “Druvā”, ka taurenieši krājaizdevu biedrības sapulci sarīkojuši brīvdabas estrādē. Redz, ja grib, var izdomāt. Līdzīgi jau par sapulcēm varētu padomāt citas biedrības, nav jau jāsanāk visiem, var sanākt pa daļām, lai izlemtu, kā turpinās strādāt,” ieteica lasītāja P.

“Ka pavasaris klāt, var saprast arī pēc velosipēdistiem ielās. Labi, ka cilvēki izvēlas pārvietoties ar divriteni, tikai slikti, ka pa ziemu aizmirsuši satiksmes noteikumus. Laikam jau tomēr uz ietvēm, kurās nav norādīta josla velosipēdistiem, galvenais ir gājējs. To ikvienam braucējam vajadzētu atcerēties,” bija neapmierināta māmiņa, kas pa ietvi ratiņos vedusi bērnu.

“Vācijā Lieldienās būšot mājsēde. Jācer, ka pie mums arī būs kādi ierobežojumi, jo kovids Latvijā izplatījies vairāk. No valdības gan dzirdam, ka dažādi ierobežojumi jāsamazina, bet diezin vai tas ir pareizi. Ja tagad pēc tik ilgiem aizliegumiem atļaus vairāk, domāju, garajās brīvdienās visi aizmirsīs par jebkādiem piesardzības pasākumiem. Mīkstināt kaut ko, manuprāt, tagad nebūtu pareizā […]

“Vakardienas “Druvā” izlasīju par rakstnieku Miervaldi Birzi. Prieks, ka viņu atceras. Birze cēsniekiem bija ļoti nozīmīgs. Pietika pat ar to, ka viņu redzēja sēžam kādā kafej-nīcā, ejam pa ielu. Rakstnieks papildināja Cēsu vidi, pilsētnieku sajūtas, viņa personī- ba staroja visiem,” teica lasītāja Z.