“Dzirdu, ka televīzijā stāsta par apkures atbalstu tiem, kas nespēj samaksāt, tikai nekur nedzirdu, kā tam jāpiesakās. Ceru, ka “Druva” var palīdzēt to noskaidrot,” pauda kāds daudzdzīvokļu nama iemītnieks.

“Paldies Cēsu Sociālā dienesta darbiniekiem, Festivāla ielas rūķiem par Ziemassvētku apsveikumu. Ļoti iepriecina, ka mūs, vecāko gadagājumu, atceras,” sacīja cēsnieki Vija un Jānis no Festivāla ielas.    

“Visu Veselavas vecļaužu vārda saku paldies sieviešu kluba “IEVA” meitenēm par riekšaviņu prieka, ko viņas mums dāvāja Ziemassvētkos. Mīļš paldies labajām rokām, kas to visu sarūpēja. Lai pa sniegoto ceļu pie viņām aizbrien kāds labais rūķis un aiznes vēlējumu Jaunajā gadā. Turieties veselībā, mīlestībā, dzīvespriekā!” pateicības vārdus pauda seniore no Veselavas pagasta.

“Izlasīju “Druvā” veselības ministra Pavļuta viedokli, kurā amatpersona saka, ka Latvijā cilvēki vieglprātīgi izturas pret savu veselību. Tas izraisīja sašutumu. Vai vispirms nevajag sakārtot sistēmu tā, lai cilvēkiem būtu pieejami valsts apmaksātie pakalpojumi, pēc tam gudri spriest? Esmu piemērs, cik grūti saņemt medicīnisko palīdzību. Man radās veselības problēmas. Ārsts nosūtīja uz ehokardiogrammu. Lai tiktu uz […]

“No Vecpiebalgas uz Cēsīm ar sabiedrisko transportu var aizbraukt bieži, bet no Jaunpie­balgas tikai divas reizes dienā. Cēsis ir novada centrs, vajadzētu parūpēties, lai jaunpiebaldzēni turp var aizbraukt biežāk,” atzina piebaldzēns.

“Kopā ar jaunāko dēlu, kurš pēc 17 gadu dzīvošanas Lielbritānijā atgriežas Latvijā, kārtojām dažādas formalitātes, kas ne vienmēr ir viegli risināmas. Pēcpusdienā, laikam jau krēsloja, izlēmu pie reizes ieiet Cēsīs Valsts meža dienestā, cerot nokārtot arī sev nepieciešamos jautājumus. Biju patīkami pārsteigta, ieraugot novadniekus no Piebalgas Jāni Rubeni un Ivaru Alksnīti, kas sagaidīja ar sirsnīgu […]

“Mums, kas Cēsīs dzīvo Vācu kapu apkaimē, ir liels lūgums Ziemassvētku vecītim- ieskrūvēt jaunu spuldzi laternā, kas atrodas pie autobusu pieturas “Miera iela”. Neomulīgi ne tikai tumsā gaidīt autobusu, nevar arī izlasīt maršrutu un reisu sarakstu, turklāt tumsa ir pieturvietā gan vienā, gan otrā ielas pusē,” teica lasītāja M., piebilstot, ka tāda situācija jau ir […]

“Esmu ievērojusi, ka bruģis ir daudz slidenāks nekā asfalts. Varbūt mūsu klimatiskajā zonā nav nemaz tik pareizi lietot ielas un ietvju segumam bruģi. Protams, neesmu zinātāja, vai nav arī tāds bruģis, kuru gatavo no mazāk slīdoša sastāva, tāds gan derētu,”sprieda kāda Cēsu vecpilsētas iedzīvotāja.  

“Radio tagad ir akcija par vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, aicina ziedot naudu. Taču tepat Cēsīs, kur lielākoties vēsturiski dzīvo redzes invalīdi, par šiem cilvēkiem varēja parūpēties bez papildu līdzekļiem. Tik vien vajadzēja, kā padomāt par rūpīgāku ielas tīrīšanu ziemā,” atzina A.

“Portālos un televīzijā dzirdam tikai sliktas ziņas. Vismaz “Druva” stāsta arī par labo, padarīto. Prieks lasīt, ka mūsu slimnīca atjaunota, ka veidojas jaunas ražotnes, ka darbojas izdomas bagāti un rosīgi jaunieši,” teica lasītāja Z.

“Jauki, ka Latvijā ir četri gadalaiki, tikai spriežu, ka tie dārgi izmaksā. Vēl nesen tā sasniga, ka pat pilsētās pa ielām bija grūti izbraukt. Cik naudas neiztērēja, lai izšķūrētu brauktuves, notīrītu ietves. Un ja vēl sniegs jāizved! Faktiski tā ir naudas izmešana vējā, bet neko darīt, ielu malās ilgi arī sniegu nevar krāt. Taču nu […]

“Priecājos, ka atgriezusies koncertu dzīve. Protams, arī tiem, kuri drīkst apmeklēt pasākumus, proti, kuriem ir vakcinācijas sertifikāts, jābūt piesardzīgiem, jāievēro noteikumi. Taču kultūras pasākumus apmeklē tiešām kulturāli cilvēki, kas saprot situāciju un atbilstoši izturas. Nav taču tik grūti nomazgāt rokas, nedrūzmēties un valkāt sejas masku, ja gribi dzirdēt skaistu mūziku,” pārdomās dalījās seniore no Cēsīm. […]

“Tas, ka mācītāji varētu strādāt klātienē arī tad, ja nebūtu vakcinējušies pret kovidu, man liekas pavisam jocīgi. Vai tiešām atkal kā Orvelā – visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem? Cienu mācītājus, teologus, domāju, viņiem tiešām ir dziļas, vispusīgas zināšanas, izpratne par sabiedrību, tās procesiem, tāpēc jo vairāk pārsteidz, ka kāds nebūtu veicis […]

“Valstīs ar aukstu klimatu mājokļu apkures jautājumi būtu jārisina līdzīgi kā veselības aprūpe, proti, kaut kas jāfinansē no sabiedrības kopējiem līdzekļiem. Siltums taču ir tāda pati izdzīvošana kā veselība,” saistībā ar enerģētikas resursu cenu pieaugumu pārdomās dalījās lasītājs P.

“Nu tiesāšanai nodoti 20 muitnieki, kas strādājuši Terehovas muitas punktā. Prokuratūra stāsta, kā viņi slēpuši saņemtos kukuļus, kur glabāta nauda. Jābrīnās, ka tas bijis iespējams vēl pēdējos gados. Jau 90.gados taču visi saprata, ka muitnieki ņem kukuļus, sen jau to varēja izskaust, laikam nevienam nav bijusi politiskā griba to darīt. Bet varbūt viņiem augstākajos ešelonos […]

“Tagad, kad lielus pasākumus nerīko, pašvaldībai taču kāda nauda ietaupās. To vajadzētu izlietot labdarības mērķiem, piemēram, vecļaudīm, kas dzīvo vieni, kuplajām ģimenēm uzdāvināt lielāku Ziemassvētku dāvanu. Cilvēkiem, kam mēneša ienākumi nelieli, kuri dzīvo, kā teikt, no rokas mutē, kļūst arvien grūtāk. Elektrības cena ļoti palielinās, visi pārtikas produkti arī kļūst dārgāki,” vērtēja K.  

“Lielās snigšanas laikā Cēsīs ievēroju, ka daudzi namu saimnieki rūpīgi tīra ietves. Taču dažā vietā, kur redzams, ka ēkā neviens nemīt, gan krājās sniega kārtas. Tagad gan daudzus trotuārus tīra pašvaldība, tomēr, ja tas jādara ēku īpašniekiem, tad no viņiem vajadzētu lielāku atbildību. Tāpat, manuprāt, vajadzētu sodīt tos, kas atstāj automašīnu ielas malā tā, ka […]

“Tas kovida laiks cilvēkus padarījis neuzmanīgus, katrs dzīvojam savā pasaulē un daudz ko pašsaprotamu aizmirstam. Abiem ar vīru bija vajadzība vakarā atbraukt no Drabešiem uz Cēsīm. Visu mūžu visur esam braukuši ar savu mašīnu, bet pienāk laiks, kad dakteri vairs neļauj sēsties pie stūres. Aizgājām uz autobusa pieturu, bija jau tumšs, un gaidījām autobusu, kas […]

“Lasīju “Druvā”, ka Cēsu novadā nevienā iestādē, uzņēmumā nav “Covid-19” uzliesmojumu, taču pēc datiem mūsu pašvaldības teritorijā joprojām ir piektā lielākā saslimstība valstī. Žēl, ka nevaram saprast, vai ir kāds pagasts, kur vairāk slimnieku, vai inficēšanās notiek pilsētā. Gribētos jau detalizētākas ziņas,” sacīja lasītāja J.

“Paldies žurnālistei Sarmītei Feldmanei par rakstu “Piepildīt dienu kustībā” par skolotāju Siminaiti. Viņu ciena un ar viņas veikumu lepojas daudzas cēsnieku ģimenes. Skolotāja vienmēr pratusi būt līdzās, atbalstīt, īpaši grūtos brīžos. Viņu var apbrīnot un cienīt par izturību, spēju tikt pāri ļoti grūtiem brīžiem un saglabāt sevī gaišumu, labestību,” sacīja trīs “Druvas” lasītājas Vija, Maija […]

“Lasu par pasākumiem, kas notiek piemiņas vietās, par jaunu piemiņas vietu iekārtošanu un domāju, vai nav par daudz?    Izveidot jau var, bet tā taču ir jākopj. Nācies redzēt, ka šādas piemiņas vietas ir pamestas, nevienam nevajadzīgas, jo to uzstādītājs, iespējams, jau vairs nav šajā saulē, bet citiem tas neinteresē. Redzam taču, ka piemiņas pasākumos […]

“Jau gadiem katru rudeni, iestājoties tumšajam laikam, policija atgādina gājējiem par nepieciešamību lietot atstarotājus, vilkt atstarojošās vestes, bet situācija neuzlabojas. Gājēji pilsētās nezin kāpēc iedomājas, ka nevajag, bet patiesībā jūs arī uz gājēju pārejas nemaz tik viegli pamanāmi neesat. It īpaši ja tumšs apģērbs, kā tas pārsvarā gadījumu ir. Tāpēc tumšajā laikā, tāpat kā tagad, […]

“Dzirdu, kā gan Latvijā pazīstami cilvēki, gan ikdienas darba veicēji radio, televīzijā stāsta, cik tumšajā laikā ir svarīga gaisma, kā rudenī un ziemā vajag vairāk gaismas objektu, bet tajā pašā laikā vides aizstāvji vienmēr uzsver, ka enerģijas patēriņš un, šķiet, arī pati gaismošana mūsu planētai nemaz nav labvēlīga. Ne jau velti ieviesta arī Zemes stunda, […]

“Novembrī ik gadu domāju, vai Latvijā visi, kas izvieto svētku rotājumus, un arī tie, kas tādus tirgo, nevarētu vienoties, ka Ziemassvētku gaisotni sāk veidot tikai pēc valsts jubilejas. Saprotu, ka daudzviet pasaulē Ziemassvētku noskaņa parādās novembra vidū, bet mums taču ir īpaša situācija, mums jāsvin savas valsts dibināšana, un to nevajadzētu aizēnot ne ar ko,” […]

“Cēsu pašvaldība aicina piedalīties novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas sabiedriskajā apspriešanā, ar dokumentu projektiem iespējams iepazīties gan elektroniski, gan klātienē. Taču dokumenti ir sarežģīti, prasa papildu zināšanas, lai izprastu kopsakarības. Vai pašvaldībai nevajadzētu palīdzēt iedzīvotājiem lasīt šos dokumentus. Proti, sagatavot kādas vadlīnijas, kā to darīt, kas galvenais, nu tādu kā konspektu, akcentējot kādas […]

“Lasu, ka vairākās Latvijas vietās pašvaldības uz svētkiem godināja iedzīvotājus, kas aktīvi darbojās sabiedrības labā. Cēsīs gan nekā tāda nav. Žēl. Vai tad trūkst cilvēku, kas bez atlīdzības rūpējas par kādu pilsētas un visa novada iedzīvotājiem svarīgu lietu? Manuprāt, viņiem vajadzētu pateikt paldies. Varbūt tagad, kad esam lielā novadā, vērts par tādu godināšanu padomāt?” rosināja […]

“Sirsnīgs paldies Cēsu novada pašvaldībai par Latvijas brīvības cīnītāju pieminekļa izgaismošanu Liepas pagastā Lāčplēša dienas vakarā. Tik skaisti izcelts tas bija pirmo reizi. Gaismas radīja patiesi svinīgu un reizē sirsnīgu noskaņu,” sacīja “Druvas” lasītāja, liepēniete B.

“Esmu pensionāre, aktīvā dzīve pagājusi. Tagad ir daudz laika vērot un salīdzināt, vērtēt. Redzu, cik daudz valsts atjaunotnes gados paveikts. Tepat mūsu pusē taču sakārtoti visu pagastu centri, prieks skatīties, kad vasarā braucu ekskursijā. Skolas izremontētas, kultūras nami, pagastmājas apkoptas, arvien skaistākas kļūst baznīcas. Uzpoš parkus, muižas nodod sabiedriskiem pasākumiem. Visu nemaz nevar uzskaitīt. Lai […]

“Kad televīzijā rāda tos atnācējus, kas stāv pie Polijas robežas, kļūst viņu žēl.Laiks taču ir auksts, mitrs, nemīlīgs, bet viņiem nav ne vietiņas, kur patverties. Taču tajā pašā laikā man jādomā, ka cilvēki var tik neapdomīgi doties tūkstošiem kilometru prom no savas dzimtās vietas, nezinot, kas viņus sagaida. Un vai tad tie ir bēgļi? No […]

“Šoruden novembrī laiks ir tik silts, ka vērts doties pastaigās. Cēsīs dzīvojot, redzu, ka pilsētā ierodas tūristi. Droši vien valsts svētkos pilsētā būs ciemiņi, ģimenes, kas vēlēsies atzīmēt Latvijai nozīmīgu vēstures notikumu. Pilsēta un Pils parks ir ļoti piemēroti pastaigām, lai ievērotu arī epidemi­oloģiskos noteikumus. Mani kā cēsnieci pārsteidzis tas, ka šajā laikā jau aizvērtas […]

“Piekrītu lasītājai M.Ratniecei, kas pateicās Agrai Bērziņai, skolēnu dziesmu un deju svētku organizatorei, par skaistajiem koncertiem, ko varējām noskatīties televīzijā. Arī es ar gandarījumu skatījos bērnu priekšnesumus, redzēju mirdzošās acis, smaidus. Taču vissvarīgākais, ka svētku tradīcija netika pazaudēta, ka atrada veidu, lai no aprites neizkristu vesela paaudze,” viedoklī dalījās seniore, kas vairākkārt piedalījusies Dziesmu svētkos.

“Arī šajā nejaukajā kovida situācijā, kad visur brīdina, lai pat pieaugušie neiet klātienes darbā un neapmeklē veikalus, ja viņiem ir elpceļu slimības pazīmes, daži vecāki tomēr bērnus, kam ir iesnas, ved uz bērnudārzu. Tā tomēr ir liela bezatbildība, arī bērnudārza darbinieki taču nevar būt kā kontrolētāji un aizliegt kādam mazuli atstāt iestādē, ja vien bērniņam […]

“Skolās mācības atsāks klātienē, zaļajā režīmā darbu atsāks sabiedriskas vietas – vai tas viss nav par agru? Priekšā gara ziema, tas ir laiks, kad vīrusi spēj nodarīt vairāk posta. Lai arī vakcinējušos cilvēku skaits palielinās, arī viņi taču pārnēsā Covid-19 izraisītāju. Joprojām arī vakcinētajiem cilvēkiem, ja bijuši kontaktā ar slimnieku, jāievēro karantīna, darbs daudzviet tāpat […]

“Prieka dzirksteles uzšķīla Skolēnu dziesmu un deju svētku neparastās norises atspoguļojums Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā. Šaubas un grūtības svētku sagatavošanā aizgaiņāja visu dalībnieku laime un dzirkstošais prieks. Tika saglabāts tautas paaudžu dzīlēs krātais dziedāšanas un dancotgribas gars. Pateicība par neatlaidību organizatorei Agrai Bērziņai ar komandu.Amatas pagastā, Ģkšos, Agru esam iepazinuši jau agrāk kā radošu personību […]

“Parādīju mazmeitai pastalas, kas saglabājušās no laika, kad mana meita dejoja tautiskās dejas. Bērns bija tik ļoti pārsteigts, ka tādas var aut kājās. Izstāstīju, ko nu zināju par pastalām, par to, ka tās pirms simts gadiem laukos bija ikdienas apavi, bet biju mazliet pārsteigta – vai tad bērnudārzā un skolā par tautastērpiem, senu apģērbu neko […]

“Aizvien biežāk nākas lasīt par apkrāptiem cilvēkiem. Kādam izvilināti pieejas dati bankas kontam, cits, cerot nopelnīt, pats pārskaitījis naudu svešiniekam, vēl kādu apmānījis viltus pārdevējs. Izklausās dīvaini, ka joprojām tik daudzi notic blēžiem. Par krāpniekiem brīdina gan masu mediji, gan policija, bet atkal un atkal dzirdam par izviltu naudu. Domāju, nav vainojama tikai nezināšana, bet […]

“Esmu ievērojis, ka baltās līnijas, kas apzīmē ceļa braukšanas joslas, parasti atjauno pavasarī. Taču, manuprāt, tās vēl vairāk nepieciešamas tumšajā laikā, kad autovadītājam uz ceļa reizēm tiešām grūti orientēties, īpaši, ja līst. Ieteiktu ceļu apzīmējumus atjaunot tieši rudens sākumā, lai tie labi izceļas,” ieteica autovadītāja ar 20 gadu pieredzi.

“Iedzīvotājus aicina parakstīties, ka publiskajās autostāvvietās katram braucamrīkam jāparedz lielāka vieta. Par to vajadzētu padomāt arī pie daudzdzīvokļu mājām. Vietas ir iezīmētas, bet tas, kurš atbrauc mājās vēlāk, it kā brīvajā vietā auto tomēr nevar novietot, džipi nostājušies tā, ka pa vidu cits nevar iebraukt,” stāstīja cēsniece K.  

“Domāju, kā 11.novembrī Cēsīs, Pils parkā, no svecēm izliks Latvijas kontūru, ja astoņos vakarā visiem jau jābūt mājās. Krēsla gan ir jau drīz pēc pieciem pēcpusdienā, bet daudziem jāstrādā, nevar tik agri pagūt tikt līdz parkam, lai laikus pārbrauktu mājās. Jācer, ka darba devēji un policija būs saprotoši,” sprieda lasītājs K.  

“Uz celiņa gar Straupes pils mūri nobērta smilšu kaudze. Zeme esot privātā, ne pilij piederoša, tomēr saimniekam vajadzētu ņemt vērā, ka šī ir vēsturiska vieta, šurp brauc arī tūristi. Izskatās neglīti,” sacīja lasītāja.

“Aizvadītās rudens dienas tik jaukas, siltas. Patīkami pastrādāt dārzā, pastaigāties. Taču, kad palasu, ka siltums ir sekas tam ļaunajam, ko cilvēki nodarījuši dabai, nesaprotu, vai drīkstu priecāties par patīkamo laiku,” sprieda lasītāja no Cēsīm.

“Noteikti var pārmest valdībai, ka kovida ierobežošanā, kuru piedzīvojam nu jau vairāk nekā pusotru gadu, ir daudz kļūdu, kaut gribas piebilst – kurš savā dzīvē, arī darbā, par ko saņem algu, nav tādas pieļāvis? Taču šoreiz ne par kļūdām, bet par to, ka aizvien tiek uzsvērts – iedzīvotāji neuzticas valdībai, tāpēc nevakcinējas, netic kovida apjomiem. […]

“Pagājušās mājsēdes laikā daudzi runāja, ka tā ir ne tikai ierobežojums, bet arī iespēja. Iespēja izrauties no ikdienas vāveres riteņa, apkopot savas domas, izvērtēt vērtības, atrast mieru. Tagad par to nerunā, taču šis rudens laiks tiešām var būt laiks sirdsmieram, pārdomām, atmiņām. Jāatgādina – šis taču ir arī Veļu laiks, kad senlaikos visi darbi pierima,” […]

“Labi, ka valdība vakcinētajiem senioriem aukstajā laikā katru mēnesi maksās 20 eiro, lai kompensētu elektrības sadārdzināšanos, bet vajadzība ir daudz lielāka. Dārgāks ir arī siltums, vienalga, vai tā daudzdzīvokļu māja ar centrālo apkuri, vai kurini pats savu mājokli. Cenas ļoti augstas visam, arī malkai. Ļoti dārga ir degviela, tādēļ arī veikalā pārtika maksā aizvien vairāk. […]

“Vai vajag visu nakti spīdēt visām spuldzēm, ja cilvēki nedrīkst atrasties uz ielas? Nezinu gan, vai tehnoloģiskās iespējas to atļauj, bet, manu­prāt, būtu prātīgi atstāt ieslēgtu tikai katru otro ielas laternu, bet tādas skaistuma gaismas vispār neieslēgt,” rosināja cēsnieks K.

“Ar svešvārdiem esam tā aizrāvušies, ka cits citu vairs nesaprotam. Vismaz presei vajadzēto skaidrot, ko tie nozīmē, citādi lasi un nesaproti. Un vēl tā burbuļošana, dzīvojam burbulī, jādzīvo savā burbulī – tā griež ausīs. Valoda – tā ir paš­cieņa,” domas izteica cēsniece.  

“Atceros, ka pirmajā kovida uzliesmojumā cilvēki uztraucās pat par to, kas un kā daudzdzīvokļu namos notīrīs kāpņu margas, lai tikai iedzīvotāji neinficētos. Tagad, kaut slimnieku daudz vairāk, nereti pat rindā stāvētāji veikalos neievēro divu metru distanci un masku tur zem deguna,” novērojusi lasītāja V.

“Cilvēki ir apjukuši noteikumos, ierobežojumos un prasībās. Piemēram, man gaļas veikalā prasīja uzrādīt kovida vakcinācijas sertifikātu. Manuprāt, pārtikas veikala apmeklētājiem nav šādas prasības, tajos var iepirkties visi, arī nevakcinētie,” sacīja seniore cēsniece.

“Neko nesaprotu. Viena mediķe televīzijā saka, ka trešo vakcīnu pret Covid-19 jāļauj saņemt katram, kurš vēlas, pēc neilga laika dzirdu radio pārraidi, kurā cita ārste skaidro – vispirms jāsaprot, ko ar to trešo devu iegūs. Kā varēju saprast, mediķe uzskatīja, ka tā jāparedz tikai riska grupām,” neizpratnē pastāstīja K.  

“Izlasīju “Druvā” rakstu par valodu. Piekrītu autoram M.Niklasam, ka jāizskauž tiešie pārnesumi no citām valodām un jāatceras par latviešu valodas gramatiku. Taču jāpiebilst, ka nekad jau nav bijusi tāda “pilnīgi tīra” latviešu valoda, vienmēr ienācis kaut kas no ārpuses, bijis modīgs, tad atkal pazudis,” sprieda lasītāja L.  

“Visi Saeimā nu tik gudri mācīt, kā valdībai jārīkojas, ka lēmumi par vakcinēšanos un ierobežojumiem bija jāpieņem ātrāk, bet paši aizmirsuši, ka nepieņēma likuma grozījumus par potēšanos skolotājiem, mediķiem. Kauns klausīties, cik ātri metuši kažoku uz otru pusi,” domās dalījās K.

“Lasu par ieguldījumiem Cēsu Valsts ģimnāzijā, saprotu, ka pašvaldība grib uzlabot vēsturisko ēku, bet ģimnāzija uzskata, ka nedrīkst atlikt solītās piebūves celtniecību. Manuprāt, ģimnāzija noteikti ir pelnījusi paplašinātas, jaunas, mūsdienīgas telpas. Ģimnāzija ir sasniegusi augstus mācību rezultātus, savulaik no diezgan viduvējas vidusskolas kļūstot par Latvijas mēroga mācību iestādi, iekļūstot labāko ģimnāziju reitingā, taču telpu uzlabošanā, […]

“Izlasīju “Druvā” par autokapsētu Jaunpiebalgā. Tas mudināja atcerēties, cik bieži lauku sētās nākas redzēt vecu, nelietojamu tehniku, kas bojā skatu. Droši vien videi arī tas nav nekas labs. Bet laikam nekas jau neregulē šādas tehnikas glabāšanu,” sacīja seniore.  

“Vai tad arī veļas mazgātavā jāuzrāda kovida sertifikāts? Tas gan būtu dīvaini! Cilvēki pieraduši pie šī pakalpojuma, ne visiem ir iespēja mājās labi izmazgāt un izžāvēt veļu. Tātad nevakcinētajiem jāguļ netīros palagos?” neizpratnē bija lasītāja.