“Cēsīs uz daudzām ielām parādījušies ātruma mērītāji, aicinot ievērot konkrētajā ielā noteikto ātrumu, lai tablo braucējam uzsmaidītu. Maģistrālajās ielās – Rīgas, Piebalgas, Poruka – smaidiņš uzplaukst itin bieži, un, atzīsim, nav jau grūti vismaz uz to brīdi nomest ātrumu līdz 50. Taču ir ielas, kur sejiņa, kā ir, tā arī paliek bēdīga. Mašīnas brauc garām cita pēc citas, bet tablo paliek sarkans. Tostarp Palasta ielā gar parku, jo, kaut arī braucu tur katru dienu, neesmu pamanījis, ka kādai automašīnai tablo uzsmaidītu, arī es neesmu saņēmis smaidiņu, jo samazināt ātrumu līdz 30 kaut kā nesanāk. Tiesa, dzirdēts, ka tas pat izraisot avārijas situāciju, ja normālā ātrumā priekšā braucošā mašīna pēkšņi strauji samazina ātrumu, jo mašīnā esošie bērni pārmet vecākiem, ka tie brauc pārāk ātri. Saprotu, ka nav jāskrien, bet gaišā dienas laikā, kad tuvumā nav neviena gājēja, velobraucēja, dzīvnieka, braukt uz 30 var atļauties retais,” teica cēsnieks Artūrs.
