Āboli iet bojā

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

“Pirms gadiem ļoti priecājāmies, ka senā Cēsu baznīca atguvusi balto tēlu. Tā bija tik skaista, īsts pilsētas simbols. Laikam taču tas darbs izmaksāja dārgi, bet tagad atkal uz sienām lieli plankumi, sakoptība zudusi. Neko nesaprotu no restaurācijas, bet vai tad pirms darba nevajadzēja izpētīt, ko tādai būvei var darīt, lai ieguldītais ļautu tai izskatīties labi […]

“Lasu, ka citviet, kur grants ceļš ved gar dzīvojamo māju, kaisa ķīmiju, lai ceļš neputētu. Mums, Skujenes Skolaskalnā, nedara neko. Putekļi katru dienu, ja vien neuzlīst,” saka skujeniete V.P.

“Cēsīs daudz piedāvājumu ir tieši pilsētas centrā. Tas ir muzejs un viduslaiku pils, koncertzāle, stadions. Centrā ir arī banku biroji, iestādes. Vietējiem svarīga ir bibliotēka, tirgus. Tā nu īpaši piektdienās un sestdienās atbraucējiem nav, kur novietot automašīnas, visas stāvvietas aizņemtas, kaut lielākajā daļā spēkratu drīkst atstāt tikai uz stundu. Pēdējais laiks pašvaldībai ne tikai plānot, […]

“Klausoties par četriem bērniņiem, kas guļ slimnīcā ar difteriju, tā vien gribas kliegt – kā jūs, tie, kas diendienā izmantojat visas modernās un pārmodernās tehnoloģijas, neesat pret bīstamajām slimībām vakcinējuši savus bērnus! Vienus zinātnes sasniegumus ceļ debesīs, tiem uzticas, bet otrus, kas tiešām glābj dzīvības, nosauc par ļaunprātību. Tas nav aptverami!” pauda seniore no Cēsīm.

“Cēsīs, Rīgas ielā, pie vienas mājas katru dienu izlikta kastīte ar āboliem, lai cienājas, kas grib. Paldies dāsnajiem saimniekiem,” pateicās O.