Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Lekcijas par netradicionālu ārstniecību – auksta ūdens dziedniecību pirms vairāk kā 100 gadiem Jaunpiebalgā un Cēsīs

Druva
09:42
19.01.2012
18
Udens

Turpinās pagājušā gada nogalē sāktās lekcijas vēstures cienītājiem. Cēsu Vēstures un mākslas muzejs piedāvā jaunu lekciju ciklu par netradicionālo ārstniecību – auksta ūdens dziedniecību. Interesentiem tiks piedāvātas divas lekcijas: auksta ūdens dziedniecības pamatlicēju V. Prīsnica un S. Kneipa metodes Jaunpiebalgā un Cēsīs 19.gs., un ūdens dziedniecības metodes un panākumi Cēsu ārstniecības iestādēs 19.un 20.gs. Vēstures entuziastiem bija iespēja apmeklēt vēsturnieka Tāļa Vigo Pumpuriņa lekcijas par foto pirmsākumiem Cēsīs. Turpinot iesākto, Cēsu muzeja speciāliste Dace Cepurīte sagatavojusi lekcijas par to kā Cēsis pirmo reizi popularizēja kā kūrortu un skaistu vietu ar vēstures pieminekļiem, Cēsu pilsmuižas īpašnieka grāfa Karla Gustava fon Zīversa lomu šajos notikumos, un pirmās auksta ūdens dziedniecības iestādes atvēršanu 1841.gadā. Par idejas pēctecību A.Smilgas sanatorijā, atpūtas namā „Cīrulīši”, Cēsu slimnīcā un poliklīnikā. Lekciju mērķis ir cēsniekus iepazīstināt ar vienreizējām vēsturiskām liecībām un faktiem tieši par savu dzimto pilsētu, paralēli ieskatoties arī Latvijas un Eiropas vēsturē. Stāstījums saturiski veidots tā, lai tas būtu interesantas gan vēstures cienītājiem, gan skolēniem, studentiem un medicīnas jomā strādājošiem. Tēmā iezīmējas medicīnas vēsture, vienlaicīgi atspoguļojot tā laika medicīnas un tehnikas sasniegumus Rietumeiropā un Krievijā. Pateicoties 19.gs. pirmajā pusē izveidotajiem parkiem ar dabisko reljefu un esošajiem vēstures pieminekļiem, Cēsis kļuvušas par romantisku un iecienītu atpūtas vietu iedzīvotājiem un tūristiem. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti pēta un atrod aizvien jaunus un interesantus vēsturiski nozīmīgus faktus par Cēsīm kā pilsētu, kur tika aizsāktas un realizētas daudzas drosmīgas idejas. Lekcijās izmantotie materiāli iekļauti arī Cēsu Vēstures un mākslas muzeja jaunajā patstāvīgajā ekspozīcijā „Cēsis-Latvijas vēstures simbols”, kura apmeklētājiem durvis vērs vasaras sākumā. Lekciju programma: 26.janvārī plkst.17.30 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā

„Netradicionālā ārstniecība 19.gs.-auksta ūdens dziedniecības pamatlicēju V.Prīstnica un S.Kneipa metodes Jaunpiebalgā un Cēsīs. 23. februārī plkst.17.30 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Ūdens dziedniecības metodes un panākumi Cēsu ārstniecības iestādēs 19. Un 20.gs. Ieejas maksa: Ls 1, Ls 0,50 – skolēniem studentiem pensionāriem. *Ūdensdziedniecība senatnē saistījās ar reliģiskiem uzskatiem. Romieši to izmantoja higiēnai un ārstniecībai, bet viduslaikos ūdensdziedniecība bija aizmirsta. 18.gs.beigās -19.gs. sākumā Rietumeiropā sāka atdzimt ūdensdziedniecība. Tās atdzimšanu propagandēja un ārstniecības metodes galvenokārt izstrādāja personas bez medicīniskās izglītības. Balstoties uz personīgiem novērojumiem un izstrādājot savdabību ārstniecības metožu sistēmu, kas vēlāk ieguva lielu popularitāti, bija Silēzijas zemnieks Vincents Prīsnics un katoļu mācītājs Sebastiāns Kneips. Ūdensdziedniecības tradīciju atjaunošanā un pilnveidošanā 19.gs. pirmajā pusē iesaistījās arī Cēsu ārsti… Kā izveidojās ūdensdziedniecības iestādes un kādi panākumi bija Eiropā iepazītajām ārstniecības metodēm? – to uzzināsiet lekciju laikā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Džeinas Eglītes atvadu spēle

06:03
12.11.2025
229
1

Līdz ar pēdējo Latvijas futbola čempionāta spēli aizvadītajā svētdienā sieviešu līgā starp komandām “Riga FC Women” un “RFS Women” ardievas šai līgai un arī komandai “Riga FC Women” teikusi cēsniece Džeina Eglīte. Pēdējā spēlē viņa laukumā devās pamatsastāvā, 53.minūtē tika nomainīta, un šis bija īpašs brīdis. Abu komandu spēlētājas izveidoja simboliskus goda vārtus, pavadot Džeinu […]

“FK Pārgauja” pirmo apli noslēdz bez zaudējumiem

08:57
11.11.2025
161

Ar perfektu bilanci – septiņas uzvaras septiņās spēlēs – pirmā apļa turnīru Latvijas florbola čempionāta 2.līgas Austrumu grupā noslēgusi komanda “FK Pārgauja”. Kā jau rakstīts, pēc vairāku gadu pārtraukuma komanda ar nosaukumu “Pārgauja” atgriezās florbola apritē. Sevi jāpierāda, sākot spēlēt 2.līgā, bet viņi sev izvirzījuši nopietnu mērķi – jau pirmajā sezonā censties tikt uz augšu. […]

Gandrīz 250 kilometri diennaktī… skrienot

06:33
08.11.2025
103

Oktobra vidū Francijas pilsētā Albi notika pasaules čempionāts 24 stundu skrējienā. Uz starta stājās vairāk nekā 400 dalībnieku, kuru vidū arī 14 ultragaro distanču skrējēji no Latvijas. Latvijas izlasē sevi labi parādīja cēsnieks Rihards Āboliņš, kurš noteiktajā laikā pieveica 248, 215kilometrus. Latvijas izlases sastāvā šis bija otrs labākais rezultāts, kopējā ieskaitē Rihardam 30.vieta, bet V40 […]

Ar pasaules čempionāta medaļām

06:35
07.11.2025
76

No pasaules čempionāta 100 lauciņu dambretē jauniešiem, kas norisinājās Turcijā, ar medaļām atgriezušās Cēsu jaunās dambretistes māsas Luīze un Marlēna Gudēvicas-Liepiņas. Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē desmit dažādās vecuma grupās meitenēm un zēniem risinājās no 24.oktobra līdz 1.novembrim, izspēlēti trīs turnīri: klasiskajā dambretē, rapidā jeb ātrajā dambretē un ātrspēlē. Latvijas izlase uz Turciju devās […]

Adrenalīns un ātrums

06:33
06.11.2025
86

Cēsnieks Ritvars Krūmiņš jau četrus gadus nodarbojas ar autosportu. Oktobra sākumā CVS trasē Talsos aizvadīts noslēdzošais, piektais, posms Latvijas Autosprinta Kausa sezonā. Sīvā konkurencē, cīnoties ar auto tehniskiem pārbaudījumiem un konkurentiem par sekundēm un pat milisekundēm, sportists kopvērtējumā ieguva 2.vietu gan junioru klasē, gan 1600 klasē, piekāpjoties vien kurzemniekiem. Vērtējot aizvadīto sezonu, R. Krūmiņš atzīst: “Viss […]

Uz volejbola viļņa

08:22
03.11.2025
127

Sākušās spēles Latvijas volejbola čempionāta visās līgās, arī jaunatnes čempionāts. Cēsu novada komandas spēlē Nacionālajā līgā, Reģionālajā/ Vidzemes līgā, arī jaunatnes čempionātā. Nacionālā līga Komanda “Līgatne” arī šajā sezonā spēlē Nacionālajā līgā. Pērn regulārajā čempionātā Austrumu grupā viņi ieņēma 5.vietu un neiekļuva izslēgšanas spēlēs, bet turnīrā par 7.-14.vietu. Viņi 14 spēlēs izcīnīja deviņas uzvaras, kas […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
12
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
19
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
27
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi