Ir tik saprotami un pierasti, ka katram priekšmetam, notikumam un procesam ir nosaukums, vārds, jēdziens un arī definīcija, ka ikdienā par to pat nedomājam.
To var dēvēt par sava veida vienošanos, lai mēs, cilvēki, spētu saprast cits citu.
Visvienkāršākais piemērs: ja runājam par galdu, tad visiem ir skaidrs, kas tas ir, lai gan galdi ir dažādi. Ir jēdzieni, kuriem ir gan sadzīviskā, gan kādas nozares specifiskā nozīme, un abas šīs nozīmes atšķiras. Piemēram, sadzīvē reizēm tiek lietots lamuvārds jeb jēdziens “idiots”, lai paustu, ka cilvēks neko nesaprot, negrib saprast utt. Medicīnā ir klīniska diagnoze “idiotija”, kas ir oligofrēnijas jeb iedzimtas plānprātības vissmagākā pakāpe. Un, protams, ir dažādu procesu definīcijas, kuras mēdz atšķirties, piemēram, politikā Eiropā un Amerikā.
Kādēļ rakstu par visiem it kā zināmām un vienkāršām lietām?
Situācija pasaulē – karš Ukrainā un Tuvajos Austrumos, karu izraisītās ekoloģiskās katastrofas un ekonomikas svārstības, ASV politikas maiņa – un arī Saeimas vēlēšanas rudenī Latvijā ir radījušas spriedzi sabiedrībā, kura aug. Diskusijas nereti kļūst par savstarpējiem uzbrukumiem, apvainojumiem un pārmetumiem. Šajās vārdu batālijās apzināti vai neapzināti tiek mainīta vārdu nozīme. Ja kāds ļoti nepatīk, tad tas tiek nosaukts tajā vārdā, kurš, pēc uzbrucēja domām, ir pats briesmīgākais. Nav noslēpums, ka Latvijā ar lielu piesardzību un neuzticību vērtē jēdzienu “kreiss”, jo pēc piecdesmit okupācijas gadiem tas saistās ar Latvijas aneksiju, cilvēku izsūtīšanu, nogalināšanu, valsts un latviešu nīcināšanu. Kā sitienu pa sev netīkamu cilvēku vai partiju var izmantot arī jēdzienus “labējie”, “neomarksisti” u.c. Nupat sociālajos tīklos par briesmīgu, ļaunu, izdeldējamu kļuvis jēdziens “progresīvs”. Vispirms tiek vaimanāts, ka viss nozagts, iznīcināts, mēs visi tūlīt būsim pagalam, jo valsts mums nemaz neesot, bet visi citi mūs tikai izmanto, un visa šī ļaunuma sakne ir progresīvie – t.i., cilvēki, kuri sevi uzskata un sauc par progresīviem. Arī vēsturē, piemēram, holokausts, esot progresīvo cilvēku noziegums.
Protams, par to, ko politikā nozīmē jēdziens “kreiss” vai “progresīvs”, tiek klusēts. Tiek vai nu izmantoti jēdzieni, kuriem vēsturiski “pielipusi” slikta nozīme, vai arī tiek veidots jauns, cits saturs jau esošajiem vārdiem. Starp citu, svešvārdu vārdnīcā rakstīts, ka “progresīvs” nozīmē jauns, moderns, tāds, kas atbilst laikmeta prasībām, sekmē progresu. Savukārt “progress” nozīmē kustību uz priekšu, attīstību, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Tiesa gan, nav jābūt politikas ekspertam, lai redzētu, ka jēdziena “progresīvs” padarīšana par pasaules ļaunuma sakni ir vēlme un vajadzība pirms Saeimas vēlēšanām atņemt vēlētāju balsis partijai “Progresīvie”.
Joprojām publiskajā telpā arī jēdziens “liberālisms” tiek izmantots kā vislielākais bieds, par spīti tam, ka tā pamatā ir indivīda tiesības. Jāpiebilst, ka kreisā politika ir valsts sociālās politikas forma, kas virzīta uz valsts pilsoņu sociālu vienlīdzību, tātad – sociālo jautājumu risināšanu. Ir dažādi kreisās politikas virzieni, arī komunisms, sociālisms, sociālais anarhisms, arī sociāldemokrātija. Droši vien ir lieki skaidrot, ka komunisms, marksisms un sociāldemokrātija tomēr nav viens un tas pats, bet vienojošā īpašība ir sociālo jautājumu risināšana. Vēstures gaitā šo politikas virzienu saturu dažādas varas valstīs nereti ir mainījušas, piemērojušas savām vajadzībām, izmantojušas cilvēku iebiedēšanai. Manuprāt, tomēr vajadzētu atcerēties, ko minētie jēdzieni patiesībā nozīmē.
Hibrīdkarš daudzas lietas cenšas apvērst ar kājām gaisā, radīt naidu un nepatiku pašiem pret savu valsti. Par to, ka Krievija to prot ļoti labi, liecina kaut vai pēdējie notikumi saistībā ar plānotajām slepkavībām Eiropas Savienības valstīs, arī Lietuvā. Bija plānotas sabiedrībā zināmu personu slepkavības, Krievijas specdienestu aģenti izsekoja šos cilvēkus, lai izveidotu viņu paradumu, ikdienas maršrutu karti. Nav pamata domāt, ka Eiropas valstīs, arī Latvijā, nav Krievijas specdienestu aģentu arī ar citiem uzdevumiem – jaukt galvu vēlētājiem, radīt naida un dusmu gaisotni. Tādēļ būtu tikai saprātīgi kritiski vērtēt dažādus “atklājumus” par mūžīgā ļaunuma saknēm.
Komentāri