Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Laivotāji noķer ūdens līmeni

Druva
10:29
08.04.2015
34
Amatas Laivu Brauciens 5

Lieldienu brīvdienās Amatas upē pie Zvārtes ieža risinājās Latvijas čempionāta ūdenstūrismā 2.posma sacensības “Amata 51”.

Lai arī sacensību rīkotājiem – “Tūrisma klubs “Bebri”” – pirms Lieldienām bija bažas par ūdens līmeni, daba šoreiz bija laivotāju sabiedrotā. Tieši sacensību dienās Amata sasniedza augstāko ūdenslīmeni pēdējo mēnešu laikā – 136 cm, lai tūlīt pēc tam sāktu kristies. Šobrīd tas jau atkal ir zem nosacītā laivošanas līmeņa – 105 cm.

“Ūdens līmenis organizatoriem liek satraukties,” atzīst kluba “Bebri” priekšsēdētāja Guna Daugule. “Jāparedz arī iespēja, ko darīt, ja līmenis zems. Tad jādomā, kā izmantot to līmeni, kāds ir, piemēram, mainot nobraucienu pret sprintu. Šoreiz sakrita, ka bija īstais ūdens īstajā laikā. Bija pietiekami augsts, lai varētu veikt gan nobraucienu, gan slalomu. Arī straume itin ātra, un dalībniekiem nācās pastrādāt, lai varētu izbraukt visus vārtus. Ūdens nebija bīstams, bet pietiekami tehnisks, lai dalībnieki varētu parādīt savas prasmes.”

Latvijas čempionāts ūdenstūrismā ir daudzdisciplīnu sacensības, kas orientētas uz airēšanas, orientēšanās, izdzīvošanas, tūrisma un glābšanas uz ūdens prasmju apgūšanu un pilnveidošanu.

Sacensības Amatā risinājās divas dienas. Pirmajā notika nobrauciens un slaloms, otrajā – slaloms un komandu sacensības. Tajās komandām, kurās bija trīs dažādas laivas, nācās demonstrēt ne tikai savu prasmi izbraukt vārtus, bet arī tūrisma tehniku, proti, ugunskura iekuršanu. Laivā līdzi jāved iekuri un jācenšas iespējami ātrāk iekurināt ugunskuru, lai pārdegtu noteiktā augstumā novilkta aukliņa. Kad tā pārdeg, tiek fiksēts komandas uzrādītais laiks.

Dalībnieku vidū bija dažādu vecumu un pieredzes laivotāji: gan iesācēji, gan tie, kuri Amatā braukuši jau gadu desmitus. Atgādināsim, ka šogad sacensības šajā upē notika jau 51. reizi, sacensību vietā varēja aplūkot arī nelielu atskatu vēsturē. Turpat blakus arī plakāts, uz kura minētas “Klīniska laivotāja pazīmes”. Lūk, vien dažas: “Tev ir tikai dažas drēbes iešanai uz darbu, toties skapis ir pilns ar hidrotērpiem un speciāliem apģērbiem ekstrēmiem laika apstākļiem. Lietus tevi neuztrauc, bet izraisa prieku par iespējamo ūdens līmeņa celšanos. Kad nepieciešams koncentrēties, tu uzvelc glābšanas vesti, lai gūtu drošības sajūtu un morālo atbalstu. Tavus bērnus sauc Ogre, Amata, Raunis, Ventis.”

Laika apstākļi sacensību dienās bija kā jau pavasarī – lietus, sniegs mijās ar dažiem gaišākiem brīžiem, kad starp mākoņiem varēja pamanīt sauli. Īstie laivotāji nakti pārlaida upes krastā teltīs. Kā atzina daži aptaujātie, tas viss pieder pie laivotāja pavasara ikdienas. Pavasarī jau esot tā, vai nu ir augsts ūdens līmenis un

slikts laiks, vai labs laiks, bet nav vajadzīgā ūdens. Tieši Amatai tas esot ļoti raksturīgi.

Arī G. Daugule norāda, ka šis nebija sliktākais laiks, jo temperatūra visu laiku bija plusos: “Bijuši gadi, kad vakarā, gulēt ejot, vēl ir pavasaris, bet pamostoties no rīta zeme klāta ar sniegu. Laika apstākļi netraucē izbaudīt laivu braukšanas burvību, visi zinām, ko var sagaidīt, un tam esam gatavi. Paldies Egonam Garklāvam, kurš sagādāja malku, lai varētu kurināt ugunskurus.”

Iespējams, kādu potenciālo dalībnieku laika apstākļi nobiedēja, bet kopumā Amatas posmā dažādās laivu klasēs startēja gandrīz simts laivotāji. G. Daugule atzīst, ka Amatas posma rīkošana viņiem uzliek zināmu atbildību, jo tieši Amatā pirms 51 gada viss sācies. Šis ir zīmols, ko zina visi laivošanas entuziasti, tāpēc nobraukt pa Amatu ir goda lieta un katra pavasara neatņemama sastāvdaļa.

“Tagad var teikt, ka bažas bija veltas, jo viss izdevās, kā plānots. Patiesība jau vienkārša, ja ir vajadzīgais ūdens līmenis, cilvēkiem ir prieks darboties un mums prieks rīkot. Paldies par atbalstu Amatas novada pašvaldībai, kas ar pretimnākšanu un informatīvo darbu palīdzēja, lai viss izdotos,” saka G. Daugule.

Rīkotājiem divkāršs prieks ne tikai par veiksmīgi aizvadītajām sacensībām, bet arī par to, ka “Bebri” atkal ieguva uzvarētāju kausu klubu ieskaitē.

Augsto ūdens līmeni steidza izmantot ne tikai Latvijas čempionāta dalībnieki, bet arī ierindas laivotāji, kuriem upes vilinājums pavasarī neļauj mierīgi gulēt. Pie Zvārtes ieža piestāja arī Andris Denisovs no Rīgas, kurš laivoja kopā ar deviņgadīgo dēlu. Viņš atzina, ka pamanījis informāciju par sacensībām un nolēmis atbraukt: “Protams, paņēmām visu ekipējumu, ja izdodas nobraukt, un izdevās. Dēls jau trešo gadu brauc kopā ar mani, viņam ļoti patīk. Šoreiz ūdens līmenis ļoti labs, var nobraukt arī iesācēji, gūstot īsto ūdens baudu!”

Amatas novada pašvaldības tūrisma un sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Eglīte norāda, ka sacensības viņiem dod vairākus plusus: “Pirmkārt, tiek reklamēta upe, kas ir mūsu novada dominante, otrkārt, aiz laivotājiem paliek vislielākā kārtība atšķirībā no dažiem ierindas atpūtniekiem. Treškārt, viņi sakopj upes posmu, kurā notiek sacensības. Kritušie koki tiek izvākti no upes, tas noderīgi visiem. Sacensības ir svētki ne tikai dalībniekiem, bet arī līdzjutējiem un mums, pašvaldībai, jo šajās dienās Amatas vārds izskan plaši!”

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Džeinas Eglītes atvadu spēle

06:03
12.11.2025
231
1

Līdz ar pēdējo Latvijas futbola čempionāta spēli aizvadītajā svētdienā sieviešu līgā starp komandām “Riga FC Women” un “RFS Women” ardievas šai līgai un arī komandai “Riga FC Women” teikusi cēsniece Džeina Eglīte. Pēdējā spēlē viņa laukumā devās pamatsastāvā, 53.minūtē tika nomainīta, un šis bija īpašs brīdis. Abu komandu spēlētājas izveidoja simboliskus goda vārtus, pavadot Džeinu […]

“FK Pārgauja” pirmo apli noslēdz bez zaudējumiem

08:57
11.11.2025
161

Ar perfektu bilanci – septiņas uzvaras septiņās spēlēs – pirmā apļa turnīru Latvijas florbola čempionāta 2.līgas Austrumu grupā noslēgusi komanda “FK Pārgauja”. Kā jau rakstīts, pēc vairāku gadu pārtraukuma komanda ar nosaukumu “Pārgauja” atgriezās florbola apritē. Sevi jāpierāda, sākot spēlēt 2.līgā, bet viņi sev izvirzījuši nopietnu mērķi – jau pirmajā sezonā censties tikt uz augšu. […]

Gandrīz 250 kilometri diennaktī… skrienot

06:33
08.11.2025
103

Oktobra vidū Francijas pilsētā Albi notika pasaules čempionāts 24 stundu skrējienā. Uz starta stājās vairāk nekā 400 dalībnieku, kuru vidū arī 14 ultragaro distanču skrējēji no Latvijas. Latvijas izlasē sevi labi parādīja cēsnieks Rihards Āboliņš, kurš noteiktajā laikā pieveica 248, 215kilometrus. Latvijas izlases sastāvā šis bija otrs labākais rezultāts, kopējā ieskaitē Rihardam 30.vieta, bet V40 […]

Ar pasaules čempionāta medaļām

06:35
07.11.2025
76

No pasaules čempionāta 100 lauciņu dambretē jauniešiem, kas norisinājās Turcijā, ar medaļām atgriezušās Cēsu jaunās dambretistes māsas Luīze un Marlēna Gudēvicas-Liepiņas. Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē desmit dažādās vecuma grupās meitenēm un zēniem risinājās no 24.oktobra līdz 1.novembrim, izspēlēti trīs turnīri: klasiskajā dambretē, rapidā jeb ātrajā dambretē un ātrspēlē. Latvijas izlase uz Turciju devās […]

Adrenalīns un ātrums

06:33
06.11.2025
86

Cēsnieks Ritvars Krūmiņš jau četrus gadus nodarbojas ar autosportu. Oktobra sākumā CVS trasē Talsos aizvadīts noslēdzošais, piektais, posms Latvijas Autosprinta Kausa sezonā. Sīvā konkurencē, cīnoties ar auto tehniskiem pārbaudījumiem un konkurentiem par sekundēm un pat milisekundēm, sportists kopvērtējumā ieguva 2.vietu gan junioru klasē, gan 1600 klasē, piekāpjoties vien kurzemniekiem. Vērtējot aizvadīto sezonu, R. Krūmiņš atzīst: “Viss […]

Uz volejbola viļņa

08:22
03.11.2025
127

Sākušās spēles Latvijas volejbola čempionāta visās līgās, arī jaunatnes čempionāts. Cēsu novada komandas spēlē Nacionālajā līgā, Reģionālajā/ Vidzemes līgā, arī jaunatnes čempionātā. Nacionālā līga Komanda “Līgatne” arī šajā sezonā spēlē Nacionālajā līgā. Pērn regulārajā čempionātā Austrumu grupā viņi ieņēma 5.vietu un neiekļuva izslēgšanas spēlēs, bet turnīrā par 7.-14.vietu. Viņi 14 spēlēs izcīnīja deviņas uzvaras, kas […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
14
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
28
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi