Cēsu stadionā jau otro gadu norisinājās vieglatlētikas sacensības – “Ievas Zundas un Gunta Pedera” kausa izcīņa barjerskriešanā. Tajās piedalījās aptuveni 100 jaunie barjerskrējēji no visas Latvijas.
Pērn tika aizsākta tradīcija rīkot sacensības, kuru programmā ir tikai un vienīgi barjerskriešana dažādās distancēs no 80 līdz 400 metriem atbilstoši dalībnieku vecuma grupai. Par sacensību patroniem piekrita būt olimpisko spēļu dalībnieki Ieva Zunda un Guntis Peders, kuri startēja barjerskriešanā.
Ieva Zunda, sacensību atklāšanā uzrunājot sportistus, vēlēja veiksmi, atgādinot, ka Latvijai bijuši daudzi izcili barjerskrējēji, kuri startējuši Eiropas un Pasaules čempionātos, olimpiskajās spēlēs.
Guntis Peders uzsvēra, ka barjerskriešana ir viena no interesantākajām vieglatlētikas disciplīnām – aizraujoša, dinamiska, parasti uz riska robežas: “Pēdējos gados barjerskriešana piedzīvo lielu popularitāti, pateicoties 400 m barjerskriešanai, kur pērn pasaules rekords tika labots gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē. Atcerēsimies, ka olimpiskais čempions ir norvēģis Karstens Varholms un olimpiskajā finālā skrēja četri eiropieši, tostarp igaunis Rasmums Magi. Ar ko esam sliktāki par igauņiem vai norvēģiem? Arī mēs to varam, un lai šīs sacensības ir solis pretī pareizajā virzienā, lai arī mūsu sportistus pēc kāda laika redzētu olimpiskajās spēlēs kādā barjerskriešanas disciplīnā! Mums taču ir tradīcijas, ir medaļas, ir dzīvi piemēri.”
Abi olimpieši bija klāt visu sacensību laiku, finišā sagaidot skrējējus, kā arī noslēgumā pasniedzot izcīnītās godalgas.
Sacensību organizatori – Rihards Parandjuks, Edvīns Krūms, Sandra Krūma -pērn nāca ar šo ideju, vēloties popularizēt barjerskriešanas disciplīnas, kam ir senas tradīcijas Latvijas vieglatlētikā. Pazīstamāko Latvijas barjerskrējēju vidū tādi zināmi uzvārdi kā Staņislavs Olijars, Igors Kazānovs, Guntis Peders, Viktors Lācis, Ludmila Olijare, Lana Jēkabsone, Ieva Zunda, Irēna Žauna un citi.
Ieva Zunda ir gandarīta, ka tradīcija turpinās un šogad sacensības notiek sezonas sākumā, kad jaunieši jau ir sagatavojušies. Tā ir iespēja pārbaudīt spēkus pirms valsts čempionāta: “Ceru, ka šīs sacensības veicinās barjerskriešanas popularitāti, patiesībā jau jebkuras sacensības, kur ir šī disciplīna, rada par to lielāku interesi un liek treneriem pievērst savus audzēkņus barjerskriešanai. Atceros, kad biju maza, man sākumā bija bail no šīs disciplīnas, bet vēlāk iepatikās, un kļuvu par barjerskrējēju. Pirmās bailes ir jāpārvar, un tad šo disciplīnu var iemīlēt.”
Jautāta, kas ir galvenais barjerskriešanā, I. Zunda saka: Ļoti svarīgs ir tehniskais izpildījums. Tehniski korekti jāpārvar barjeras, tad arī soļu ritms aiziet. Īpaši svarīgi atrast īsto ritmu ir 400 m skrējienā, kur pareizi jātrāpa uz barjeru, tur ir arī saspēle ar vēju, tur vairāk jādomā, jāanalizē. Īsajā distancē tehniskajam izpildījumam jābūt ļoti precīzam, lai sanāktu labs skrējiens un būtu augstvērtīgs rezultāts. Ļoti ceru, ka kādu no šo sacensību dalībniekiem pēc gadiem redzēsim olimpiskajās spēlēs!”
Šajās sacensībās arī netradicionāla barjerskriešanas distance – 200 m U14 grupā, jo šīs grupas jauniešiem garo barjerskriešanas distanču oficiālo sacensību nav, tikai 80 m, tāpēc šī ir iespēja arī viņiem pamēģināt ko vairāk. Vēl kāda šī gada sacensību nianse, proti, skriešana notiek pretēji tik ierastajam virzienam. R. Parandjuks stāsta, ka tas darīts, lai būtu sportistiem labvēlīgs vēja virziens: “Šķiet, mēs pirmie Latvijā izvēlējāmies tādu risinājumu, lai gan paši sev tikai radījām papildu darbu, pāris dienas pavadījām stadionā, mērot un atzīmējot vietas, kur konkrētā distancē liekamas barjeras. Bet tehniskais delegāts atļāva šo risinājumu, rezultāti ir oficiāli ieskaitīti. Amerikā, arī Igaunijā tāds risinājums tiek izvēlēts itin bieži, Latvijā mēs bijām pirmie.”
Dalībnieku vidū daži Cēsu Sporta skolas audzēkņi. Labāko rezultātu uzrādīja Elizabete Cīrule, 100 m barjerskrējienā U18 grupā izcīnot 2.vietu ar jaunu personīgo rekordu 14,65 sekundes. Jāpiebilst, ka viņa startēja kopā ar vecāku grupu, jo pati vēl ir U16 grupā. Sportiste pēc finiša atzina, ka ar rezultātu apmierināta, jo sasniegts jauns personīgais rekords: “ Savā stadionā ir vieglāk skriet, te pierasts, un tas, ka skrējām uz pretējo pusi ierastajam, noteikti netraucēja. Šīs sacensības ir kā labs sagatavošanās posms Latvijas čempionātam un arī Eiropas čempionātam, kuram gan vēl jāizpilda normatīvs, kas ir 14,30. Tas ir šīs vasaras mērķis, cerams, viss izdosies!”
Keita Konstantinova U14 grupā 200m distancē finišēja ar ceturto rezultātu. Vieglatlētika Cēsīs atdzimst, un, kā saka R. Parandjuks, gribētos, lai to novērtē arī pašvaldībā, atvēlot lielāku finansējumu sportistiem, atbalstot pasākumu rīkošanu un domājot par tik nepieciešamo ziemas manēžu, kur vieglatlēti varētu pilnvērtīgi trenēties. “Cēsu vieglatlētiem ziemā nav atbilstošu treniņu apstākļu. Viņi varētu pāriet uz Valmieras Sporta skolu, kur šī bāze tagad ir, bet viņi paliek uzticīgi savai pilsētai. Būtu labi to novērtēt,” tā R.Parandjuks.
Rīkotāji jau sākuši domāt par nākamā gada sacensībām, uz kurām cer aicināt arī Igaunijas un Lietuvas barjerskrējējus, lai sacensību līmeni padarītu vēl augstāku.
Komentāri