Zosēnu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība uzņēma ciemiņus no Igaunijas un ASV. Pie kolēģiem pieredzes apmaiņā bija atbraucis Igaunijas kredītkoperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andrus Ristkoks, Tartu kredītkooperatīva valdes loceklis un jurists Erki Pisukis un Virdžīnijas kredītsabiedrības Igaunijas sadarbības komitejas priekšsēdētājs Juris Valdovs, kuram bijusi arī ilggadēja pieredze Ziemeļaustrumu federālās kredītsabiedrības (ASV) prezidenta amatā.
“Igauņi atbrauca, lai apzinātu kopīgo un atšķirīgo krājaizdevu sabiedrību tiesiskajā regulējumā un darbībā, kā arī meklētu sadarbības iespējas, lai veicinātu krājaizdevu sabiedrību attīstību visās trīs Baltijas valstīs,” informēja Zosēnu krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja Girta Upena un pastāstīja, ka jau 2010. gadā Virdžīnijas kredītsabiedrības fonds piešķīris līdzekļus AS “Baltic Shared Services” nodibināšanai, lai izstrādātu un ieviestu praksē krājaizdevu sabiedrībām piemērotus informācijas tehnoloģiju risinājumus. Igaunijas krājaizdevu sabiedrības apvienojošā organizācija arī ir minētās akciju sabiedrības dalībnieks. “Patlaban tiek aktualizēts, vai arī latviešiem ir nepieciešamība un iespējas kolēģiem pievienoties,” bilda Girta Upena.
Igauņus interesēja tieši Zosēnu krājaizdevu sabiedrības darbība un attīstības iespējas. “Fakts, ka krājaizdevu sabiedrība savos 16 pastāvēšanas gados zaudējumos nav norakstījusi nevienu kredītu, tika atzīts par Ginesa rekorda cienīgu. Kolēģi atzina, ka Latvijā kredītkooperatīvu darbība tiek stingrāk regulēta un uzraudzīta nekā Igaunijā. Bet līdz ar to mūsu krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumi ir valsts garantēti, kamēr kaimiņiem tā nav,” pastāstīja Zosēnu krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja Girta Upena un uzsvēra, ka kolēģi bijuši vienisprātis, ka finanšu kooperācija joprojām ir dzīvotspējīga, tai joprojām ir sava niša, kaut arī krājaizdevu sabiedrību kustība pasaulē un Latvijā ir vairāk nekā 150 gadu sena.
