Trīs mēnešos SIA “Liepa-AR” atjaunos ražošanu pilnā apjomā un pircējiem piedāvās zivju produktus, kuri gatavoti pēc vismaz simts receptēm.
Uzņēmums Liepā darbojas jau 12 gadus. Tā īpašnieki atzīst, ka gājis visādi, bet pēdējos četros mēnešos būtiski sarucis ražošanas apjoms un izdeldēts produkcijas noieta tirgus.
“Esam zaudējuši vismaz 30 veikalus, kuriem paši produkciju piegādājām. Tas tāpēc, ka Latgalē, un ne tikai tur, mazie veikali bankrotē. Ja blakus uzcelti lielveikali, ja valstī izdomāja, ka pievienotās vērtības nodoklis jāpaaugstina, tad citādi nevar būt. Valsts neatbalsta ražotājus un neatbalsta cilvēkus. Situācija jau tā rudenī kļuva sarežģīta, bet vēl izlēma paaugstināt nodokļus. Tagad lemj, ka visiem jāsamazina algas, un uzņēmēji ir spiesti cilvēkus atlaist. Vai tad tā ir veselīga domāšana? Valdība ir šokā un pieņem kaut kādus nesakarīgus lēmumus. Vajadzēja laikus domāt un plānot, kā attīstīt mazo uzņēmējdarbību,” pārdomās par situāciju dalījās firmas “Liepa-AR” valdes loceklis Aivars Romušs. Zivju produkcijas ražotāji deviņdesmitajos gados Liepā izveidoja ģimenes uzņēmumu, un tas veiksmīgi strādājis. Aivara sieva Irina ir ne tikai uzņēmuma valdes priekšsēdētāja, bet ik dienas strādā cehā un arī izdomā jaunas receptes, lai pircējiem Liepā ražotā produkcija šķistu pati garšīgākā.
“Dzīvoju ar pārliecību – trīs mēnešos situāciju savā uzņēmumā sakārtošu. Atradīšu jaunas produkcijas realizācijas vietas. Pašlaik ražošanas apjoms sarucis par apmēram 35 procentiem, bet jau vasarā tas atkal būs visi simts. Nav citas izejas. Esam saglabājuši visus strādājošos. Nevienu cilvēku neatbrīvojām no darba, turpinām maksāt algas, nodokļus, jo nevar taču būt, ka Latvijā ražota prece nebūs vajadzīga. Zivis ir dārgs produkts, bet veselīgs, cilvēki to pirks,” tā Aivars Romušs.
Karsti kūpināta mencu fileja želejā, cepti reņģu liemeņi ananasu mērcē, siļķu gabaliņi marinādē vai majonēzē, skumbrijas tīteņi un auksti kūpināta sviesta zivs ir tikai daži no apmēram simts produkcijas veidiem, kurus liepēnieši piedāvā pircējiem Latgalē, Alūksnē, Ogrē, Saldū un Pļaviņās.
“Visus šos gadus īpaši nereklamējāmies, mums nebija pat produkcijas kataloga. Tagad esam to izstrādājuši, jūtu, ka ir tirgotāju interese. Pats arī braucu un veikalniekiem stāstu. Viņi ir pārsteigti, ka piedāvājam tādu dažādību un arī zivju produktus pēc tādām receptēm, kādu citiem nav,” sacīja uzņēmuma vadītājs un piebilda, ka kādreiz pats zivis uzturā lietojis maz, pircis gaļu, desas, bet tagad saka: “Zivīs soju nevar iebāzt. Un pagaidām bez problēmām iepērkam zivis, paši kūpinām, turklāt pavisam ekoloģiski – nevis elektriskajā krāsnī, bet kā zvejnieku mājās, kurinām krāsni ar alkšņa malku.”
