Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Ziemassvētkos pīrāgi ir pieprasīti

Liene Lote Grizāne
00:00
20.12.2015
10
Img 4271 1

Tā saka pīrāgu cepēji, kuri norāda, ka vasaras un ziemas saulgrieži ir laiks, kad pīrāgi tiek cepti visvairāk. Taurenietes Valdas Paeglītes gardos pīrādziņus slavē daudzi. Tos pasūta ļaudis no Taurenes, Dzērbenes, Skujenes, Drustu, Vecpiebalgas pagasta. Pīrādziņu cepēja neslēpj, ka pirms Ziemassvētkiem nākas izcept līdz pat tūkstoš pīrādziņiem, kurus cilvēki ceļ svētku galdā.

“Lielākoties pīrāgus pasūta ģimenes, kurš 50, kurš simts, pīrāgi ir pat ļoti iecienīti Ziemassvētku galdā. Domāju, tas nāk no senču tradīcijām,” saka V. Paeglīte, kura ikdienā strādā Dzērbenes pagasta veikala “Viva5” ceptuvē. Viņa bilst, ka stundas laikā var izcept ap simt pīrādziņiem, un roka viņai piešāvusies daudzo gadu laikā, cepot gardas biezpienmaizes, ābolmaizes un pīrādziņus. Uz svētkiem tiek pasūtīti arī dažādi kliņģeri.

“Latviešiem vienmēr paticis garšīgi paēst. Ne velti Ziemassvētkos galdā ceļam deviņus vai pat 12 ēdienus. Daudzi arī paši svētkos simboliski izcep kādu pannu ar pīrādziņiem, lai mājās būtu svētku smarža, taču atzīst, ka nav gatavi cept daudz. Tad nu pasūtījums nonāk pie cepējiem,” saka V. Paeglīte.

Arī veikala “Viva5” pārdevēja Iveta Suleimanova norāda, ka tieši uz svētkiem pieprasījums pēc pīrāgiem palielinās.

“Mūsu veikaliņā ik dienas var nopirkt svaigus un vēl siltus pīrādziņus. Tos iecienījuši daudzi vietējie ļaudis, kā arī kaimiņu pagastu iedzīvotāji. Taču Ziemassvētki noteikti ir pīrāgu lielākie svētki, kad tos vēlas visi,” saka Iveta Suleimanova.

Straupes pagasta “Rožkalnu” saimniece Inta Ekerte teic, ka arī viņa, gatavojoties Ziemassvētku dienai, cep līdz pat tūkstoš pīrādziņiem. Daļa no tiem esot viņas īpašie rudzu miltu pīrādziņi.

“Pīrādziņi Ziemassvētkos tiek celti galdā katrā mājā, domāju, ka tas ir tāds tradicionāls ēdiens. Tiesa gan, kopš paši ģimenē nodarbojamies ar pīrādziņu cepšanu lielākos apjomos, brīžiem domājam, ka esam pazaudējuši to īpašo pīrādziņa smaržu, kas tika uzburta tikai pāris reižu gadā katra mājās. Ierasti jau pīrādziņu cepšana tika taupīta uz Jāņiem, Lieldienām un Ziemassvētkiem, līdz ar to šiem svētkiem bija īpašs aromāts. Tagad cepam pīrādziņus citiem. Pārdodam tos arī Ziemassvētku tirdziņos,” norāda I. Ekerte. Viņa gan dalās pārdomās, sakot, ka, iespējams, krīze bija laiks, kad daudzas sievietes izvērtēja savus spēkus un daudz vairāk pievērsās virtuves solim.

“Bieži dzirdu, ka sievietes teic – pīrādziņus ceps pašas. Un tas visnotaļ ir skaisti, ja sieviete ģimenē kopā ar bērniem var nodoties arī šādai nodarbei,” bilst pīrādziņu cepēja.

Mājiniekiem pīrādziņus cep arī stalbēniete Mudīte Rutka, kura bilst, ka ne katrai saimniecei pīrādziņi sanāk labi. Tad pārāk cieti, tad pārsprāguši sāniņi vai piedeguši gali kā tautasdziesmā.

“Es ikdienā cepu plātsmaizes un kūkas. Tās arī pasūta uz svētkiem ļoti daudzi, bet pīrādziņus gan tik mājiniekiem izcepu. Tas nav viegls darbiņš. Tad jau kūku uzcept ir vieglāk,” smaidot bilst M. Rutka, uzsverot, ka latvieši vienmēr bijuši brangi ēdāji un arī viņas Ziemassvētku galdā ir pīrāgi, pelēkie zirņi, zivs un cepetis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
10

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
10

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
29

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
33

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
16
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
12
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
9
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
12
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi