Klāt rudens arums, taču zemnieki strādā zemi, nezinādami, vai nākamgad sēs un stādīs tikpat lielās platībās, vai sējumus samazinās.
Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Briežkalni” saimnieks Vitālijs Ciematnieks šoruden plāno apart apmēram 60 hektārus. Atstātas arī papuves, iesēti ziemāji. Taču daļa lauku “Briežkalnos”, tāpat kā Raunas pagasta zemnieku saimniecībā “Dravēļi”, tiks uzarti pavasarī, jo saimniecības uzņēmušās saistības erozijas ierobežošanas pasākumos. Tie paredz, ka līdz pavasarim vismaz 70% saimniecības lauksaimniecībā lietderīgās zemes jāaizņem zaļajām platībām.
V. Ciematnieks neslēpj – daļa lauku būs sagatavoti rudenī, bet pavasarī tiks lemts par iespējamu platību samazināšanu. Bažas par nākotni pastāv, tās saistītas ar pieaugošajām degvielas, elektrības, minerālmēslu un citu resursu izmaksām. “Kā var strādāt, ja viss kļūst tik ļoti dārgs? Izejvielas maksā trīs līdz piecas reizes dārgāk nekā iepriekšējos gados. Vēl šopavasar minerālmēsli maksāja apmēram 360 latus, šobrīd to cenas jau sasniedz 750 latus par tonnu. Un neviens nezina, cik maksās pavasarī, taču tendence ir cenām pieaugt. Ir jādomā, ko darīt, jo pārdot saražoto produkciju par izmaksām atbilstošu cenu nav iespējams,” atzīst V. Ciematnieks, skaidrodams, ka zaudējumus nodarījuši arī laika apstākļi. Kartupeļu raža bijusi laba, taču graudu kvalitāte lietaino dienu dēļ būtiski kritās. Lielākoties graudus bijis iespējams pārdot vien lopbarībai, palikušas arī nenokultas platības.
Satraukums par nākotni ir arī “Dravēļu” saimniekam Uldim Sijātam. Lai gan par ražību zemnieks nesūdzas, saimniecības darbu sāpīgi ietekmē minerālmēslu dārdzība, graudu kaltēšanas izmaksu palielināšanās. Turklāt graudaugu pieprasījums ir ievērojami samazinājies, tāpat kā iepirkuma cenas. Vēl tagad saimniecībai nav izdevies
pārdot vairākas tonnas lopbarības graudu, kā arī rudzus un auzas pārtikai. “Nākamgad droši vien sēšu tikpat, cik pērn, bet, iespējams, nekaisīšu minerālmēslus, kas pašlaik ir pats dārgākais resurss. Būs jāuzsāk taupības režīms. Ja ar labām ražām nav iespējams savilkt galus kopā, tad nezinu, kā saimniekot,” atklāti atzīst U. Sijāts.
Bažīgi ir arī Straupes pagasta “Zemzaru” saimnieki. Zemnieka Gunāra Tuča tēvs Jānis Tučs, kurš saimnieko kopā ar dēlu, pastāstīja, ka „Zemzaros” par platību samazināšanu vēl nedomā, tomēr neslēpj – iepirkuma cenas neapmierina un vispārējā sadārdzināšanās būtiski ietekmē. Saimniecībā rudenī uzarti būs apmēram 200 hektāri, lielākā daļa darba jau paveikta. „Kartupeļu audzētājiem rudens aršana nereti aizkavējas, jo vienlaicīgi nepieciešams novākt kartupeļus, sagatavot zemi ziemājiem un iesēt tos,” atklāj J. Tučs.
Jautājumā par rudens aruma lietderību zemnieki ir vienisprātis, ka tas ir nepieciešams un vērtīgs. “Pastāv dažādas teorijas par rudens arumu. Es uzskatu, ka vecu veco gudrību nevar apgāzt neviens – jebkurš, pat pēdējais un sliktākais rudens arums ir labāks par jebkuru labāko pavasara arumu. Tā tas ir vismaz mūsu klimatiskajos apstākļos,” vērtē V. Ciematnieks. Arī J. Tučs piekrīt, uzsvērdams, ka zemi rudenī aruši arī senču senči.
